Rodas sajūta, ka liela daļa amatpersonu pieņēmušas, ka Ukraina būs sadalīta, ka Krima tā arī piederēs Krievijai un Ukraina nevarēs pat piekļūt savai teritorijai, intervijā aģentūrai LETA un izdevumam «Defence Matters» pauda bijušais ASV vēstnieks NATO un Arizonas štata universitātes Makeina Starptautiskās līderības institūta izpilddirektors Kurts Volkers.
Viņš skaidroja, ka šāda situācija nekādā gadījumā nav pieņemama. Volkers ar nožēlu arī secināja, ka ar Krimas okupāciju samierinājusies lielākā daļa Eiropas un pat daļa no ASV administrācijas.
«Mums varbūt ir nostāja, ko visu laiku atgādinām - ka nekad neatzīsim Krimu par Krievijas sastāvdaļu -, taču realitātē mēs nemēģinām darīt pilnīgi neko, lai to mainītu,» viņš uzsvēra, paužot viedokli, ka tam par iemeslu varētu būt nevēlēšanās konfrontēt ar Krieviju.
Taujāts par iemesliem, bijušais vēstnieks norādīja, ka tam varētu būt vairāki savstarpēji faktori. Tomēr viena no versijām ir tāda, ka Krievijai tas viss vienkārši rūp vairāk nekā pārējām valstīm.
«Neviens nevēlas konfrontāciju ar Krieviju, bet [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins to visu ļoti labi saprot. Tas viņam ļauj turpināt savus gājienus. Tikmēr mums ir sajūta, ka nepieciešams lielākas pūles pielikt iekšpolitisku jautājumu risināšanai, aizmirstot par ārpolitiku,» sacīja Volkers, norādot, ka vieglāk ir izlikties, ka nekas taču nenotiek.
«Tikmēr Krievija mēģina ietekmēt Eiropu, izmantojot partiju finansēšanu, dažādas biznesa iespējas, korupciju un propagandu. Tas vairāku cilvēku vidū radījis simpātijas pret Krieviju. Pati Krievija ļoti bieži norādījusi, ka Ukraina nemaz nav īsta valsts, līdz ar to šāda rīcība ir pieņemama. Un cilvēki tiešām to visu arī pieņem,» secināja bijušais vēstnieks.
Jau ziņots, ka Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Latvija līdz ar ES turpina pilnībā atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, konsekventi īstenojot Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku.
