Latvijā ir viens no augstākajiem sabiedrības neiecietības līmeņiem Eiropā, liecina pētījuma «Dati par pilsonisko sabiedrību» rezultāti, kas šodien prezentēti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē.
Latvijā neiecietības indeksa rādītājs ir 68 punkti, kas ir augstākais rādītājs Eiropā pagājušajā gadā. Tikmēr zemākais neiecietības līmenis ir Zviedrijā, kur indeksa rādītājs bijis 4 punkti. Starp pētījumā iekļautajām valstīm Latvijai priekšā ir arī Igaunija ar 41 punktu. Arī Krievijā neiecietības indekss ir bijis zemāks - ap 50 punktiem.
Augstākie neiecietības rādītāji ir vecuma grupā no 55 gadiem, kur tas ir 70 un vairāk punktu. Nedaudz zemāks tas ir jauniešu un vidējās paaudzes vidū - nedaudz virs 60 punktiem. Tāpat lielāka neiecietība vērojama starp iedzīvotājiem, kuriem ir zems ienākumu līmenis un vidējā izglītība. Savukārt starp dzimumiem šis līmenis ir līdzvērtīgs - 68 punkti.
Pētījums arī atklāj, ka apmierinātība ar dzīvi lielāka ir vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem, savukārt ar vecumu apmierinātība mazinās. Tāpat vairāk neapmierināto ar dzīvi ir starp iedzīvotājiem, kuriem ir grūti iztikt ar pašreizējiem ienākumiem un kuru izglītības līmenis ir zemāks par vidējo. Visaugstākā apmierinātība ar dzīvi ir tiem iedzīvotājiem, kuri savus ienākumus vērtē kā ļoti labus. Starp dzimumiem niecīgs pārsvars ir sievietēm, kuras ir vairāk apmierinātas ar dzīvi nekā vīrieši - attiecīgi 5,9 pret 5,8 punktiem.
Pētījums tiek veikts kopš 2002.gada septiņos posmos. Pēdējā posmā iesaistījušās 22 valstis. Vadošā pētījuma institūcija ir Londonas pilsētas universitātes Salīdzinošo sociālo pētījumu centrs, kā arī līdzdarbojas vēl septiņi zinātniskie institūti.
