Asociācija: Sankciju atcelšana pret Krievijas TV kanāliem Lietuvā ir brīdinājums stiprināt mediju vidi Latvijā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Latvijai ir jāsper ātri un izšķiroši soļi, lai stiprinātu vietējo mediju saturu un noturētu savu skatītāju, jo Lietuvas nupat pieņemtais lēmums par Krievijas televīzijas kanālu retranslēšanas ierobežojumu atcelšanu liecina - nav cita ceļa, kā piedāvāt kvalitatīvu saturu, jo šāda veida aizliegumi Eiropas Savienības (ES) valstīs attiecībā uz medijiem nedarbojas, norāda Latvijas Raidorganizāciju asociācija.

«Lēmums, ko Lietuva ir bijusi spiesta pieņemt, ir draudīgs brīdinājums Latvijai, kas nozīmē, ka Latvijas mediju vides stiprināšanai ir jābūt valdības prioritāšu sarakstā,» uzskata Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka.

Reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) brīdinājumu, ka Lietuvas noteiktās sankcijas pret diviem Krievijas televīzijas kanāliem varētu neatbilst ES tiesību normām, Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) nolēmusi atsaukt iepriekš noteiktos ierobežojumus telekanāliem «RTR Planeta» un «NTV Mir Lithuania».

Tas nozīmē, ka arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pavasarī pieņemtais lēmums par televīzijas programmas «Rossija RTR» retranslēšanas un izplatīšanas aizliegšanu Latvijas teritorijā, visticamāk, būs jāatceļ, uzsver Līdaka.

«Tas ir satraucoši, jo tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras «TNS Latvija« pētījumu tendences liecina - latvieši pieaugošā apjomā skatās Krievijas kanālus un cittautieši mazāk skatās latviskos kanālus, kopumā cilvēki arvien mazāk skatās televīziju, bet reklāmas nauda pieaugoši aizplūst uz ārzemju portāliem. Tas nozīmē, ka vietējiem TV kanāliem paliek arvien mazāk naudas kvalitatīva satura latviešu valodā ražošanai un cilvēki labprāt izvēlas skatīties ārvalstu, tostarp Krievijas, kanālus,» skaidro Līdaka.

Asociācijas vadītāja uzsver, ka sabiedrisko mediju atrašanās komerciālās reklāmas tirgū samazina oriģinālo saturu komerckanālos, tādēļ valdībai ir beidzot jāsper izlēmīgi soļi, pieņemot Kultūras ministrijas izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, kas paredz arī sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu