Prezidents ir nobažījies par aizceļotājiem; brauc viņus apciemot

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nobažījies par aizbraucējiem – jo ilgāk latvieši dzīvo ārvalstīs, jo mazākas iespējas, ka viņi atgriezīsies Latvijā. Vējonis intervijā portālam TVNET atzina, ka patlaban mēs nevaram aizceļotājiem piedāvāt ļoti labu atalgojumu un darba vietas, tāpēc būtu bezatbildīgi aicināt atgriezties. Šodien prezidents sāk savu vizīti Lielbritānijā, bet jau rīt Latvijas valstspiederīgie varēs tikties ar viņu.

Referendums - nozīmīgs pagrieziena punkts

Vējonis atzina, ka Brexit ir ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts Eiropas nākotnei. ES dalībvalstīm ir jāpārvērtē pamatproblēmas vai pieļautās kļūdas, kas veicinājušas to, ka viena nacionāla valsts – Lielbritānija – ir nonākusi līdz referendumam.

Protams, visos gadījumos ir iekšpolitiskie aspekti, kam arī šajā gadījumā bija liela nozīme. Arī mūsu sabiedrībā veidojas negatīvi viedokļi par ES, un ir jāsaprot to iemesli. Iemesli var būt daudz un dažādi, bet prezidents norādīja uz kādu ļoti būtisku iemeslu – ES un nacionālās valstis mēģina ļoti plaši regulēt daudzus jautājumus. «Mēs aizejam līdz normatīvismam.»

Vējonis minēja piemēru par vistu audzēšanas labturības noteikumiem, kuros nosaka, cik daudz vietas vistai jābūt krātiņā. Tādu regulējumu ir ļoti daudz.

Bieži vien iedzīvotājiem un uzņēmējiem pārmērīgi regulējumi rada problēmas. Brīžiem cilvēki nevar saprast, kāpēc tāds regulējums vispār ir ieviests.

Normatīvisms un birokrātiskie šķēršļi bieži vien kļūst par iemeslu, kāpēc veidojas negatīva attieksme par ES.

Nesakārtotās patvēruma meklētāju plūsmas

Otra problēma, kas saistīta ar britu referendumu, ir migrācijas jautājumi Eiropā. Patvēruma meklētāju plūsmas ir radījušas problēmas daļai valstu. Raisījušās diskusijas, kā šo jautājumu risināt, kā arī spriests par obligātām kvotām. Šie jautājumi nav izdomāti līdz galam, bet diskusijas rada cilvēkos bažas, kas parādās konkrētos referenduma vai vēlēšanu rezultātos.

Vai latviešiem ir jābažījās saistībā ar Lielbritānijas iespējamo izstāšanos no ES? Vējonos pauda cerību, ka mums nav pamata bažām. Pat, ja Lielbritānija sāks izstāšanās procesu, ES ar 27 nevis 28 valstīm nekļūs vājāka. Ir jādara viss, lai ES kļūtu vēl stiprāka, bet vienlaikus ir jāvērtē, kas bijis referenduma iemesls.

Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka Brexit piemēram seko daudzas citas valstis, tostarp Latvija.

Ietekmēs Eiropas kopējo ekonomiku

Jāņem vērā, ka tas var ietekmēt kopējo Eiropas tirgu. Daļai Latvijas uzņēmēju Lielbritānijas tirgus ir ļoti nozīmīgs. Ja Lielbritānija izstāsies no ES, aktuāls kļūs robežu jautājums, kas padarīs sarežģītāku preču plūsmu.

Tas ietekmēs mūsu uzņēmējus, bet ir cerība, ka mūsu valstpiederīgajiem Lielbritānijā neradīsies īpašas problēmas.

Ja Lielbritānija nolemj izstāties no ES, Latvijai sarunu gaitā jāuztur prasība par mūsu valstspiederīgo tiesību aizsardzību, lai nenotiktu nekāda diskriminācija, prezidents teica.

Vējonis atzina, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai uz ārvalstīm aizbraukušie latvieši kādā brīdī atgrieztos dzimtenē. Tiesa, patlaban mēs nevaram viņiem piedāvāt tādu atalgojumu, kā viņi vēlētos.

Līdz ar to būtu pietiekami bezatbildīgi aicināt aizbraucējus atgriezties Latvijā, ja šeit viņus negaida labas darba vietas.

Bet pie tā ir jāstrādā – viens no būtiskajiem valsts uzdevumiem ir rūpēties par ekonomikas attīstību, lai rastos labi apmaksātas darba vietas. Tad kādā brīdī Latvijā saņemtais atalgojums būtu salīdzināms ar Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Norvēģijā vai citā valstī saņemto algu un daļa latviešu varētu atgriezties Latvijā.

Prezidents ir nobažījies – jo ilgāk latvieši dzīvo ārvalstīs, jo mazākas iespējas, ka viņi atgriezīsies Latvijā.

Ja latvieši «ieaugs» un pilnībā integrēsies ārvalstu vidē, būs grūtāk no tās atgriezties dzimtenē.

Valstij ir jāatrod veidi, kā veicināt tautiešu atgriešanos mājās.

Šajā jomā labi darbojas vairākas pašvaldības, kuras uzņemas iniciatīvas, redzot, ka valsts nespēj piedāvāt risinājumus. Labs piemērs ir Cēsu novada pašvaldība, kuras mērs aktīvi dodas uz ārvalstīm un aicina cēsiniekus atpakaļ novadā, kur ir radītas labi apmaksātas darba vietas atsevišķās nozarēs. Daudzi arī nolemj atgriezties Latvijā.

Prezidents piekrīt, ka būtu labi, ja aizbraucēji atgrieztos ne tikai pie gatavām darba vietām, bet arī paši tās radītu.

Bet ir redzams, ka latviešiem nav raksturīgs uzņēmēja gēns.

Bieži vien mēs esam ļoti labi darba darītāji, bet mums ir grūtāk uzņemties radīt darbu daudziem citiem. Dažkārt mēs dažādu grūtību priekšā nolaižam rokas un kļūstam par izpildītājiem, jo tas šķiet vieglāk. Tāpēc uzņēmējdarbības vidē nav daudz latviešu uzņēmēju, tāpēc ir būtiski atbalstīt nacionālos uzņēmējus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu