Latvijas valsts prezidentam esot Andrim Bērziņam, Rīgas pils «dega» katru dienu, visus četrus gadus. Diemžēl 2013.gada 20.jūnija vakarā pils patiesi aizdegās. Ir pagājuši 3 gadi pēc ugunsgrēka, tomēr joprojām nav zināms, kurš vainīgs un kurš par to maksās - civilprocess pēc būtības nemaz nav sācies, bet kriminālprocesā nopratināti 90 cilvēki, kas ir tikai puse no nopratināmo skaita.
Trīs gadu laikā Rīgas pils ugungrēkā vainīgo vēl nav; prezidenta kanceleja atsāks darbu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neskatoties uz civilprocesa un kriminālprocesa īpaši gauso virzību, šobrīd tiek organizēti visi nepieciešamie darbi, lai Valsts prezidenta kanceleja darbu Rīgas pilī atsāktu līdz augusta beigām.
Saistībā ar ugunsgrēku Rīgas pilī šobrīd rit divi tiesu procesi:
1. Kriminālprocess ar trīs apsūdzētajiem, kā arī kompensāciju pieteikumu būvniekiem;
2. Un arī civilprocess, kurā «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) vēršas pret uzņēmumiem SBRE, «Skonto būve» un «Re&Re».
Abos procesos galvenais sadursmes punkts ir – kur un kā īsti izcēlās ugunsgrēks, no kā arī izriet – kurš par to atbildīgs. Neatkarīgus ekspertus, tostarp no ārvalstīm, piesaistījušas abas puses. To atzinumi – kardināli atšķirīgi.
Kamēr «Valsts nekustamo īpašumu» uzrunātie igauņu speciālisti kā ugunsgrēka izcelšanās vietu nešaubīgi nosauc to pils daļu, kurā rosījās būvnieki, būvuzņēmuma SBRE noalgotais eksperts no Anglijas rāda citā virzienā.
Ugunsgrēka nodarītie zaudējumi tiek lēsti aptuveni € 5 000 000 vērtībā; Būvnieki par padarīto darbu Valsts nekustamajiem īpašumiem izrakstījuši rēķinu.
Lai arī pagājuši jau trīs gadi, pils ugunsgrēka civilprocesā lietas skatīšana pēc būtības vēl nemaz nav sākusies, izrunāti vien dažādi procesuālie jautājumi. Nākamā sēde gaidāma vien 2017. gada 17. janvārī.
Krimināllietā savukārt uzklausīti jau vairāk nekā 90 cilvēki, kas ir aptuveni puse no nopratināmo skaita.
Viena liecinieka pratināšana gan nereti aizņem vairākas stundas, un arī lietas dalībnieku noslogotības dēļ šis process tāpat kā civillieta rit gausi. Piemēram, valsts apsūdzības virzītājs ir viens no prokuroriem arī Zolitūdes krimināllietā, kur tiesas sēdes nereti noris trīs reizes nedēļā Taču prokurors Agris Skradailis nešaubās, ka pierādījumu kopums ir pietiekams, lai pierādītu vainu.
Tuvākā pils krimināllietas tiesas sēde gaidāma jūlijā, bet straujāk uz priekšu process varētu pavirzīties rudenī.
Ja kriminālprocess noslēgsies pirmais un tiesa konstatēs būvnieku atbildību, civilprocess, visticamāk, tiks izbeigts.
Tomēr iespējama arī situācija, kad krimināllietā apsūdzētie netiek notiesāti, bet civilprocesā būvnieku atbildība tiek pierādīta. Šis spriedums ir izšķirīgs arī pils apdrošinātājiem, kam būvniekiem nelabvēlīga iznākuma gadījumā kompensācija par ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem nebūs jāmaksā.
Rīgas pilsētas būvvalde pagājušā gada 18.decembrī pieņēmusi ekspluatācijā rekonstruēto Rīgas pili
Prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis norādīja, ka pieņemšanas-nodošanas akts ir parakstīts un Valsts prezidenta kancelejas un Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) starpā nav nekādu pretenziju. VNĪ uzdevumā Rīgas pils priekšpils un austrumu piebūves restaurācijas-rekonstrukcijas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kurā iekļautas skandalozās būvfirmas «Skonto būve» un «Re&Re».
Restaurācijas-rekonstrukcijas tehniskā projekta autors ir pilnsabiedrība «Pils projekts», bet galvenais arhitekts - Artūrs Lapiņš. Būvuzraudzību veica SIA «Būvalts».
1.kārtas darbiem bija paredzēti 34,9 miljoni eiro, bet reāli izlietotā summa ir 34,2 miljoni eiro un izdevies ietaupīt 0,7 miljonus eiro.