Lielbritānijai ir nepieciešams laiks, lai saprastu kādā veidā ir veicama izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja jaunā Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže.
Vēstniece: Lielbritānijai nepieciešams laiks, lai saprastu kādā veidā izstāties no ES
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vēstniece norādīja, ka Apvienotajai Karlistei nepieciešams identificēt savas intereses, kā arī turpmāko rīcību. Tādi, piemēram, ir ārējās tirdzniecības jautājumi, kas ir Eiropas Komisijas kompetencē un britiem tajos nav savu ekspertu.
«Referendumi ir parādījuši, ka ES valstīs ne vienmēr tiek atbildēts uz tiem jautājumiem, kas ir aktuāli. Kampaņas rīkotāji uzsvēra imigrācijas jautājumus. Dzeltenā prese gadiem aģitēja pret ES, uzsverot britu iemaksas ES budžetā. Katram, kuram bija kaut kāda neapmierinātība, tas bija labs iemesls to izpaust,» skaidroja vēstniece.
Braže arī atzina, ka ir gatava strādāt ar saviem partneriem Lielbritānijā, pat arī situācijā, kad jaunais ārlietu ministrs Boriss Džonsons ir viens no spilgtākajiem izstāšanās kampaņas virzītājiem.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalstīja 51,9% referenduma dalībnieku. Par izstāšanos nobalsoja 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars bija nepilni 1,3 miljoni. Referendums par Lielbritānijas izstāšanos no ES notika 23.jūnijā.
Savukārt jūlijā bijušais Londonas mērs Džonsons , kurš aktīvi atbalstīja Lielbritānijas izstāšanos no ES, kļuva par jauno Apvienotās Karalistes ārlietu ministru. Par Lielbritānijas premjerministri kļuva līdzšinējā iekšlietu ministre Terēza Meja. Iepriekš Džonsons tika uzskatīts par ticamāko līdzšinējā premjera Deivida Kamerona pēcteci, bet 30.jūnijā viņš paziņoja, ka nekandidēs uz Konservatīvās partijas līdera un attiecīgi arī premjerministra amatu.