Nesenais apvērsuma mēģinājums Turcijā nebija tikai šī valsts vadītāja Redžepa Tajipa Erdoana iestudēts teātris savas varas stiprināšanai, tāpēc Turcija tā laikā gaidīja lielāku Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu solidaritāti, intervijā «Neatkarīgajai» sacījis Turcijas vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs.
To, ka pučs neesot bijis valdības inscenējums, pierādot opozīcijas partiju reakcija. «Piemēram, Republikāņu Tautas partija jau no paša sākuma nosodīja apvērsumu, paziņojot, ka tas ir īsts pučs, pret kuru jācīnās. Pirmo reizi Turcijas vēsturē visas parlamentā pārstāvētās partijas, arī kurdi, pieņēma kopīgu paziņojumu, nosodot apvērsuma mēģinājumu. Vai tiešām domājat, ka viņi būtu tā nobalsojuši, ja būtu kaut mazākās aizdomas, ka tas ir tikai inscenējums?» izteicies Jalavs.
«Mēs, protams, gaidījām pavisam citu reakciju gan no Eiropas, gan ASV. Brīdī, kad militāristi centās gāzt valdību, mēs kā NATO dalībvalsts un potenciālā ES dalībvalsts gaidījām solidaritāti. Ja militāristi mēģinātu pārņemt varu kādā citā valstī, piemēram Spānijā, ES demonstrētu solidaritāti, paziņojot, ka tas ir nepieņemami. Tāpat tiktu atbalstīti ielās izgājušie cilvēki un leģitīmā, likumīgā, demokrātiski ievēlētā valdība. Vai tas notika? Nē!» sūrojies vēstnieks.
«Zem [pučistu] tankiem gāja bojā 20 līdz 25 cilvēki. To, ka Pekinā, Tjaņaņmina laukumā, 1989. gadā cilvēki gāja bojā zem tankiem, visi atceras vēl šobaltdien, šīs fotogrāfijas joprojām ir aktuālas. Arī Turcijā cilvēki mēģināja apstādināt tankus, bet ES un ASV oficiālajos paziņojumos tas pat nav pieminēts. Piemēram, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs puča brīdī atradās vizītē Maskavā. Kāda bija viņa pirmā reakcija? Paziņojumā bija sacīts, ka «mēs cieši sekojam notikumu attīstībai«. Vai tāds signāls būtu jādod ļaudīm, kas izgājuši ielās, lai cīnītos pret militāro apvērsumu?» turpinājis Jalavs.
Jalavs gan atturējies kritizēt Latviju, kuras ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) esot bijis viens no retajiem, kurš pēc ES ārlietu ministru sanāksmes nāca klajā ar «fantastisku paziņojumu, norādot uz nepieciešamību runāt ar Turciju, uz to, ka vajadzīga regulāra domu apmaiņa - tādu mēs būtu vēlējušies sagaidīt art no citiem ministriem. Latvijas valdība šajā ziņā ir izņēmums».
Vēstnieks apgalvojis, ka ES tomēr netīši nospēlējusi lielu lomu puča sagraušanā. «Gan tie ļaudis, kuri izgāja ielās, gan valdība joprojām ir ļoti ieinteresēti pievienoties ES, un viņi skaidri zināja, ka militārā valdība, ja nāks pie varas, šo projektu apstādinās un mēs vairs nevarēsim turpināt sarunas par iestāšanos. Manuprāt, pašlaik pats svarīgākais ir tas, ka jāmainās Eiropas attieksmei pret Turciju. Nav pieļaujami dubultstandarti. Jūs nedrīkstat šķirot un atbalstīt, piemēram, Spānijas iedzīvotājus, kuri cīnās pret militāru apvērsumu, bet neatbalstīt turkus tikai tāpēc, ka jums, piemēram, nepatīk Turcijas prezidents vai valdība. Pučistus noteikti iedrošināja [ES un ASV] attieksme pret notikumiem Ēģiptē - tur leģitīmo valdību, kas varu bija ieguvusi pēc vēlēšanām, gāza militārā apvērsumā, turklāt militāristus atbalstīja gan ASV, gan Eiropas valstis.»
Javals apvērsuma mēģinājumā vainoja «paralēlo struktūru», kā Turcijas varas iestādes dēvē trimdā ASV dzīvojošā garīdznieka Fetullas Gilena izveidoto reliģiozo un sociālo kustību «Hizmet». Pēc viņa vārdiem, «paralēlas struktūras» veidošana esot uzsākta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad Gilena grupa esot sākusi iefiltrēties valdībā un citās varas struktūrās. «Sākotnēji viņu cilvēki parādījās policijā, pēc tam tieslietu sistēmā, ieņemot prokuroru un tiesnešu amatus. Rezultātā - ja kādu no šīs grupas mēģināja oficiāli saukt pie atbildības, parasti viņš tika atbrīvots, jo tieslietu sistēma jau bija nonākusi paralēlās struktūras kontrolē.» Tāpēc arī esot nepieciešams veikt plašas «tīrīšanas».
«Gilena grupa iefiltrējās visur, Izveidoja struktūru, kas bija atbildīga nevis prezidenta, premjerministra vai parlamenta, bet gan kāda cita cilvēka priekšā - paralēlu struktūru. Lai gan tolaik viņi vēl ne uz vienu nešāva, pēc savas struktūras tā atgādināja teroristu organizāciju, un tagad ir apstiprinājušās bažas par to, ka viņi varētu lietot ieročus. Mūsu valdība jau ilgāku laiku centās mazināt šīs struktūras ietekmi,» apgalvojis Jalavs.
Jalavs noliedzis, ka, aizturot tūkstošiem cilvēku, Turcija neievērotu likumus un represētu opozīciju. «Pašlaik ES amatpersonas saka - jums ir jāievēro likumi! Mēs to darām. Mums saka - jūs arestējat pārāk daudz cilvēku! Mēs nearestējam, bet aizturam - pēc tam viņi stājas tiesas priekšā, uzklausa pierādījumus, viņiem ir tiesības sevi aizstāvēt. Tikai tad, ja iepriekšējās izmeklēšanas gaitā tiek noskaidrots, ka viņi sadarbojušies ar pučistiem, cilvēki patiešām tiek arestēti.»
Tāpat Jalavs noliedzis represijas pret masu medijiem, jo «pat apvērsuma laikā, kad valdības spēkos bija slēgt visus televīzijas kanālus un apturēt laikrakstu iznākšanu, mēs to nedarījām un visa pasaule varēja tiešraidē sekot līdzi Turcijā notiekošajam».
«Šī ir pirmā reize Turcijas vēsturē, kad pučs bijis neveiksmīgs. Būšu atklāts - netrūka ļaužu, kuri cerēja, ka apvērsums izdosies. Tādi ir ne tikai Turcijā, bet arī citur, un mēs to labi jūtam. (...) Ir cilvēki, kuri nespēj pieņemt mūsu prezidentu un valdošo partiju. Diemžēl daudzi Eiropā uzskata, ka Erdoans tagad stiprinās savu varu, apspiedīs opozīciju un kļūs par nākamo sultānu. Vai tas Ir pareizi? Mums taču ir konstitūcija, ir vēlēšanas. Man šķiet, ka ES, Eiropas valstīm, pašiem eiropiešiem ir vienkārši jāuzticas turku tautai,» teicis vēstnieks.
Publicēta: 2
