Aiznākamajā mācību gadā skolas gaitas bērniem varētu būt jāsāk no sešu gadu vecuma, tā izteicies izglītības ministrs. Savukārt TVNET aptaujātie vecāki neatbalsta šo ideju, jo tagadējais mācību process ar sēdēšanu solos un norakstīšanu no tāfeles nav piemērots sešgadniekiem. Vecākiem ir skumji, ka ministrs savus plānus pamato ar ekonomiskiem apsvērumiem, nevis rūpēm par bērniem, kas ir mūsu nākotnes pamats.
Nav prātīga ideja
Biedrības «Latvijas Vecāku kustība» valdes locekle Zane Johansone, paužot personīgo viedokli, TVNET sacīja, ka neatbalsta ministra ideju, jo neuzskata to par prātīgu.
Zanei ir pieredze ar bērniem, kuri sāks mācības 2. un 5. klasē, tāpēc viņa zina, ko nozīmē palaist skolā bērnus, kuriem 1.septembrī vēl nebija pilni 7 gadi.
Ja saglabājas esošā mācību sistēma, kurā dominē sēdēšana skolu solos un norakstīšana no tāfeles, tad viņa kategoriski neatbalsta bērnu došanos uz skolu jau sešu gadu vecumā. Patlaban bērnu pāreja no pirmsskolas uz pamatskolu ir ļoti krasa.
Sešgadniekiem vēl vajadzīgas rotaļas un spēles, nevis sēdēšana skolas solā.
Mamma domā - ja sākumskolās būtu vairāk rotaļnodarbību, bērni mācības varētu sākt arī sešu gadu vecumā, taču pie pašreizējās sistēmas tas nebūtu atbalstāms.
Viņa atbalsta esošo kārtību, kad pamatā bērni sāk mācības skolā septiņu gadu vecumā, bet, konsultējoties ar skolotājiem, speciālistiem un mediķiem, var nolemt arī par 6 vai 8 gadus veca bērna sūtīšanu 1. klasē, jo katrs bērns ir individuāls un attīstās savā tempā. Turklāt jāņem vērā, ka mūsdienās bērniem ir ļoti plaša un piesātināta TV, datoru un virtuālā pieredze, kas rada dažādus sarežģījumus ar logopēdiskām lietām, lasīšanu un rakstīšanu.
Diez vai skolas vēlēsies risināt šīs bērnu daudzās problēmas. Ir zināms, ka ar dažādām rotaļām šādus sarežģījumus var uzlabot daudz vieglāk nekā ar sēdēšanu skolas solā.
Zanei ir skumji, ka izglītības ministrs šo ideju pamato ar ekonomiskiem apsvērumiem, jo būtu daudz labāk, ja viņa galvenā rūpe būtu bērni, kas ir visas mūsu nākotnes pamats.
Nedomāju, ka šajā jomā mēs varam kaut ko svarīgu nokavēt.
Bērni ar «sačakarētu» psihi darba tirgū iekļausies daudz grūtāk nekā veseli bērni, kuri sākuši mācības vēlākā vecumā.
Mazie bērni nevarētu izturēt lielo slodzi
Savukārt 3. un 6. klases skolēnu tētis Jānis sarunā ar TVNET vērsa uzmanību uz lielo slodzi, kas bērniem ir skolās.
«Varbūt lauku skolās bērni ir mazāk noslogoti, taču maniem bērniem, kuri mācās lielā Rīgas skolā, slodze ir milzīga.
Mājasdarbu sagatavošanai viņi katru vakaru velta vismaz 1,5-2 stundas.
Turklāt vēl jau ir arī dažādi pulciņi un brīvā laika nodarbes, kas arī prasa enerģiju un laiku.»
Tētis uzskata, ka bērns, kurš mācības 1. klasē sācis sešu gadu vecumā, nespētu adekvāti izpildīt visas skolas prasības, kam vajadzīgas ne tikai labas fiziskās, bet arī psiholoģiskās iemaņas. Tieši tāpēc viņš ir nolēmis, ka jaunākais bērns, kurš patlaban vēl apmeklē bērnudārzu, mācības skolā sāks tikai septiņu gadu vecumā.
«Sešu gadu vecumā bērns vēl nav gatavs nosēdēt lielāko dienas daļu skolas solā, bet vakaros pildīt mājasdarbus, kas lielā skolā ir lielā daudzumā. Vārdi par individuālu pieeju labi skan, bet diemžēl tie pastāv tikai uz papīra.»
Vajadzīga pamatīga sagatavošanās
Bet bijusī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško TVNET norādīja, ka dažādi pētījumi un speciālisti runā par agrāku skolas gaitu sākšanu un, ja tiek paredzēts pietiekams sagatavošanās laiks, arī Latvijā bērni varētu sākt mācīties sešu gadu vecumā. Nebūtu labi, ja neparedzētu pārejas periodu un ideju bez atbilstošas sagatavošanās ieviestu jau tuvākajā laikā.
Mūsdienās bērni attīstās straujāk, arī digitālā attīstība notiek ātrāk, tāpēc būtu pieņemami sākt mācīties sešu gadu vecumā.
Tiesa, ja bērni sāk mācīties agrāk, jāmainās arī mācību procesam, darba tirgum, likumdošanai un citām jomām. Mikiško arī akcentēja:
ja bērni 1. klasē nonāk sešu gadu vecumā, jāpārskata mācību programmas un metodes.
1. klases mācību programmām jābūt tādām, lai tās būtu piemērotas sešgadniekiem, jo tagadējās programmas ir veidotas tā, lai tās būtu atbilstošas septiņus gadus veciem bērniem. Vajadzīgs ļoti nopietns darbs ar mācību programmām un metodēm, bet, ja tas notiek, bērni varētu sākt mācīties arī sešu gadu vecumā, eksperte rezumēja.
TVNET jau vēstīja: jaunais izglītības standarts tiks veidots tā, lai izglītības iestādēs bērni 1. klasē varētu sākt mācīties sešu gadu vecumā, LIZDA sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis («Vienotība»). Viņš teica, ka skaidrībai par jauno izglītības saturu jābūt jau 2017.gada 1.septembrī, jo to 1.-4. klasēs sāks ieviest 2018./2019. mācību gadā.
Ministrs uzsvēra, ka «2018./2019.gadā mācību uzsākšana paredzēta no sešu gadu vecuma, tāpēc standarts jāveido atbilstoši vecumam.
Mēs nevaram atļauties ekonomiski turēt jauniešus skolā līdz 19 gadu vecumam.»
Ministrs uzsvēra, ka Latvijā ir pārāk maz cilvēku darbspējas vecumā, tāpēc ekonomiski nevar atļauties, ka jaunieši tik ilgi mācās skolā.
