Latvijas izglītības sistēma ir jāpakārto reālajai tirgus situācijai, nevis jādomā, kā sākt mācības no sešu gadu vecuma, uzskata Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
LZP valdes priekšsēdētājs skeptisks par mācībām no sešu gadu vecuma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šodien digitālais laikmets un informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare cilvēkiem sniedz plašas un finansiāli ienesīgas iespējas darba tirgū. Neskatoties uz to, ka pasaulē strauji pieaug IKT industrijas loma valstu tautsaimniecībās, Latvijā joprojām ir novērojams dramatisks jauno speciālistu trūkums, kas kavē ne tikai Latvijas konkurētspēju digitālajā tirgū, bet arī ierobežo iedzīvotāju ekonomisko izaugsmi. Tomēr tā vietā, lai runātu par šo problēmu, mēs pašlaik spriežam par to, ka bērniem mācības skolās vajadzētu sākt no sešu gadu vecuma,» norāda Tavars.
LETA jau vēstīja, ka 2018./2019. mācību gadā bērniem uz skolu varētu būt jādodas jau no sešu gadu vecuma, augustā LIZDA padomes sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
LZP valdes priekšsēdētājs uzskata, ka digitālajai jomai jākļūst par prioritāti izglītības sistēmā. Mūsdienās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un gandrīz katru dienu pasaulē tiek radīta kāda inovatīva tehnoloģija, kas būtiski ietekmē ikdienu, brīvā laika pavadīšanu un darbu, skaidro politiķis. Tavars norāda, ka laikā, kad pasaulē notiek sīva konkurence un sacensība inženiertehniskajos un IKT sasniegumos, Latvijā šī industrija attīstās bez kopējā valsts atbalsta ar vairāk nekā 15 000 lielu darbaspēka deficītu.
«Pie mums ir novērojama juristu un sociālo zinātņu jomas speciālistu pārprodukcija, ko radījusi neefektīva un reālajai tirgus situācijai neatbilstoša izglītības sistēma. Joprojām mācām jauniešus studiju programmās, pēc kuru speciālistiem darba tirgū nav pieprasījuma, jo tas vienkārši ar tiem ir pārpildīts. Vienlaikus nozarē, kuras vidējā darba alga gandrīz divas reizes pārsniedz valsts vidējo atalgojumu, jauni speciālisti tiek radīti ļoti maz,» secina LZP valdes priekšsēdētājs.
IKT ir ne tikai Latvijas iespēja radīt inovācijas, attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī eksportēt, bet tās ir 15 000 darbavietas augstskolu absolventiem, tāpēc digitālajai un tehnoloģiju jomai ir jākļūst par prioritāti izglītības sistēmas programmu veidošanā, pauž politiķis.
«Ir ļoti daudz instrumentu, kā mēs varam panākt labvēlīgu rezultātu šīs problēmas risināšanā, un viens no tiem ir jaunās paaudzes iepazīstināšana ar darba iespējām šajā nozarē jau pamatskolas vecumā. Vidusskolās jauniešus ir jāmotivē mācīties eksaktās izglītības programmas, kuras sākotnēji var šķist nedaudz sarežģītākas nekā humanitārās, bet kuras paver daudz plašākas karjeras iespējas tieši IT nozarēs,» norādīja Tavars, piebilstot, ka nacionālajās interesēs ir stimulēt jauniešu izvēli par labu šīm mācību programmām, piemēram, ar dažādām interešu grupām, robotikas pulciņiem, vieslekcijām un ēnu dienām uzņēmumos.
Šādā veidā veicinot ekonomiku, būs vieglāk spriest par reformām veselības, iekšlietu un citās nozarēs, ir pārliecināts politiķis.
Jau vēstīts - lai no 2018./2019. mācību gada sāktu pārmaiņas, nodrošinot mācību procesa sākšanu jau no sešu gadu vecuma, jāmaina izglītības standarts, to pielāgojot atbilstoša vecuma spējām un vajadzībām, uzsvēra Šadurskis. Šadurskis sacīja, ka pie pašreizējā pirmās klases standarta, visticamāk, daļa nevarēs sākt mācību procesu no sešiem gadiem, tādēļ aktualizējas jautājums par mācību satura reformu.
Tomēr politiķis uzsvēra, ka «mums nekad nebūs situācija, kad visi būs gatavi skolas gaitas sākt vienā laikā».
Šadurskis uzsvēra, ka tostarp arī ekonomisku apsvērumu dēļ valsts nevar atļauties skolēnus skolā turēt līdz 19 gadu vecumam. Arī samazināt mācību gadu skaitu izglītības iegūšanai nevarot, jo tādā gadījumā «vidusskolas atestātus neatzīs ne tikai Kembridžā, bet arī visur citur», norādīja ministrs.