VID Sabiedrisko attiecību daļa komentē bijušā darbinieka Aivara stāstīto

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Turpinot rakstu sēriju «Arī tāds ir darbs», portāls TVNET vakar publicēja rakstu ar bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieka stāstījumu par parādu piedzīšanu. Pēc tā ar redakciju sazinājās VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve, vēloties vērst uzmanību uz vairākām lietām.

VID pārstāve rakstīja: "Esam iepazinušies ar portālā www.tvnet.lv publicēto rakstu "Bijušais VID darbinieks neparasti atklāti pastāsta par parādu piedziņu". Spriežot pēc vairākām rakstā aprakstītajām situācijām, faktiem un gada skaitļiem, secināms, ka Aivars (kā sevi rakstā dēvē informācijas sniedzējs), visticamāk, ir strādājis Valsts ieņēmumu dienestā piedziņas jomā vēl līdz 2002.gadam.

Vēršam uzmanību, ka toreiz spēkā esošā likumdošana, kas noteica VID tiesības un pienākumus šajā jomā, bija krietni vien atšķirīga no pašreizējās. Tādēļ, lai lasītājiem nerastos maldīgs un nepatiess priekšstats par Valsts ieņēmumu dienesta darbu nodokļu parādu piedziņas jomā, uzskatām, ka ir svarīgi norādīt uz būtiskajām atšķirībām un skaidrot pašreizējo situāciju un VID darbu nodokļu parādu piedziņas jomā.

Situācija ir attiecināma uz vairāk nekā 10 gadus senu pagātni

Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka rakstā aprakstītā situācija ir attiecināma uz vairāk nekā 10 gadus senu pagātni (precīzāk – uz 13 gadu senu pagātni). Toreiz spēkā esošais likums «Par nodokļiem un nodevām» kā vienu no nodokļu parādu piedziņas metodēm paredzēja tiesības nodokļu administrācijas (VID) ierēdnim realizēt nodokļu maksātāja īpašumu*. Savukārt 2003.gada februārī likumā «Par nodokļiem un nodevām» tika veikti būtiski grozījumi, kas ir spēkā vēl joprojām. Saskaņā ar šiem grozījumiem jau

kopš 2003.gada reālu piedziņas vēršanu uz nodokļu maksātāja mantu veic tiesu izpildītāji

(piedziņas vēršanu uz nodokļu maksātāja mantu veic Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā), nevis VID ierēdņi vai darbinieki.

Neraugoties uz to, ka arī šobrīd likums nodokļu parādu gadījumā paredz VID ierēdņiem tiesības veikt personas mantas aprakstu prasības nodrošināšanai, taču arī tādos gadījumos manta tiek aprakstīta, bet netiek izņemta no personas valdījuma. Jāatzīmē arī, ka praksē šāda aprakste tiek veikta tikai atsevišķos gadījumos attiecībā uz juridisku personu kustamu mantu, kas nav reģistrēta nekādos īpašuma reģistros. Visbiežāk tie ir gadījumi, kad nodokļu maksātājs vēršas VID ar lūgumu vienoties par parādu samaksas grafiku un kā nodrošinājumu saistību izpildei piedāvā pamatlīdzekļus, kas nav reģistrēti īpašuma reģistros (piemēram, ražošanas iekārtas u.tml.).

Fiziskām personām nodokļu parādu piedziņas pasākumi tiek plānoti īpaši rūpīgi

Vēlamies arī uzsvērt, ka attiecībā uz fiziskām personām nodokļu parādu piedziņas pasākumi tiek plānoti īpaši rūpīgi, tajā skaitā iespēju robežās izvērtējot arī sociālos aspektus. Lai gan likums neparedz VID pienākumu brīdināt nodokļu parādniekus par piedziņas procesa sākšanu, tomēr VID pirms bezstrīdus piedziņas sākšanas cenšas telefoniski, elektroniski vai ar vēstuļu starpniecību sazināties ar tām fiziskajām personām, kuru iesniegto deklarāciju rezultātā ir izveidojies nodokļu parāds, un izskaidrot parāda nomaksas iespējas.

Izskatot fizisko personu iesniegumus par parādu nomaksu, tiek arī individuāli izvērtēti konkrētās personas finansiālie un sociālie apstākļi.

Vienīgais, kas no rakstā pieminētā nav zaudējis savu aktualitāti, ir tas, ka VID aicina visus nodokļu maksātājus atbildīgi izturēties pret nodokļu savlaicīgu nomaksu un apzināties tiesiskās sekas, kas iestājas, neveicot savlaicīgu un pilnīgu nodokļu nomaksu. Un gadījumos, ja rodas objektīvas grūtības ar savlaicīgu nodokļu nomaksu, aicinām iedzīvotājus laikus vērsties VID, lai kopīgi rastu piemērotāko un atbilstošāko situācijas risinājumu, izmantojot nodokļu likumos paredzētās iespējas nodokļu samaksas termiņa pagarināšanai, atlikšanai, vienošanās līguma noslēgšanai. Atgādinām, ka

situācijās, kad nodokļu maksātājam ir kavētie nodokļu maksājumi, brīdinājums par to parādās VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā

(EDS), un nodokļu parāds tajā ir detalizēti atšifrēts pa maksājumu veidiem."

* VID pārstāve arī norādīja, ka vēsturiski likums «Par nodokļiem un nodevām» paredzēja šādas piedziņas metodes:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā norakstot līdzekļus no nodokļu maksātāja konta bankā, arī no valūtas konta bankā. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, bankas iestādēm jāpieņem nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums un pēc tam, kad kontā saņemti līdzekļi, tas jāizpilda. Kamēr nav izpildīts nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums, līdzekļi citām vajadzībām, izņemot darba samaksu, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās darba samaksas apmēru, netiek izsniegti;

2) no nodokļu maksātāja kontiem ārvalstu bankās starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) izņemot skaidro naudu no juridisko personu kases Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) no nodokļu maksātāja pārējā īpašuma. To realizē nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

Bijušais darbinieks pastāsta par parādu piedzīšanu

TVNET jau ziņoja, ka, turpinot rakstu sēriju «Arī tāds ir darbs», portāls TVNET piedāvāja iepazīties ar bijušā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieka stāstījumu par parādu piedzīšanu. Aivars dienestā nostrādāja aptuveni desmit gadus, tāpēc viņam ir liela pieredze darbā ar nodokļu parādniekiem. Sākumā viņam trīcējušas kājas, kad bija jāpiedzen parāds no mātes ar bērnu, bet laika gaitā vīrietis iemācījies savus pienākumus uztvert kā normālu darba sastāvdaļu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu