Efektīvai draudu atvairīšanai nepietiks tikai ar NATO bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā - noteicošais būs, ko spēs šie spēki, uzskata Brenta Skoukrofta Starptautiskās drošības centra pētnieks Īans Bžežinskis.
Eksperts: Noteicošais būs Baltijas valstīs izvietoto NATO bataljonu kaujasspējas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bžežinskis, kurš savulaik bija ASV aizsardzības ministra palīga vietnieks NATO un Eiropas politikas jautājumos, norādīja, ka lēmums par bataljonu izvietošanu ir pieņemts, bet joprojām nav skaidrs, ko spēs šie spēki.
«Bataljoni nav nozīmīgi elementi, kad tiek pretstatīti Krievijas Rietumu militārajam apgabalam, kur ir desmitiem tūkstošu karavīru, kas ir ātri mobilizējami, ātri izvietojami un apbruņoti augstas intensitātes kaujām,» sacīja Bžežinskis.
«Lai šie bataljona lieluma elementi būtu efektīvi draudu atvairīšanai, tiem jāpiemīt zināmam dzīvotspējas līmenim, zināmām spējām radīt sāpes un zaudējumus agresoram un pārliecībai, ka NATO [nepieciešamības gadījumā] spēs tos ļoti ātri pastiprināt,» viņš piebilda.
Bžežinskis pieļauj, ka bataljoniem varētu būt nepieciešama arī sava artilērija un tanki, lai uzbrukuma gadījumā spētu aizsargāties no smagās militārās tehnikas.
Jau vēstīts, ka jūlijā NATO Varšavas samitā tika nolemts dislocēt katrā Baltijas valstī un Polijā pa bataljona lieluma kaujas vienībai, lai palīdzētu savaldīt Krievijas draudus pēc Krimas aneksijas un militāra atbalsta prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos. Par bataljonu Lietuvā būs atbildīga Vācija, Latvijā - Kanāda, Igaunijā - Lielbritānija un Polijā - Amerikas Savienotās Valstis.