Gan Eiropas Savienība (ES), gan Krievija ir ļoti aktīva tā sauktajās ES Austrumu partnerības valstīs un kopumā reģionā, tomēr neviena no valstīm nav guvusi virsroku, šādu viedokli šodien grāmatas «Eiropeizācijas dilemmas: politiskās izvēles un ekonomiskās pārmaiņas Austrumu partnerības reģionā» prezentācijā pauda viens no tās autoriem, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers.
Austers minēja, ka, piemēram, reformas, kuras realizēja Gruzija, ir bijušas visilgākās, tomēr patlaban pašā valstī pastāv zināms politisks apjukums, tostarp arī iedzīvotājos, jo valsts nav saņēmusi uzaicinājumu iestāties ES, turklāt ir kavēts arī vīzu liberalizācijas jautājums, kas ļoti nepatīk Gruzijas politiķiem un iedzīvotājiem.
Pētnieks piebilda, ka Krievija lielā mērā cenšas diskreditēt ES lomu un tēlu šajās sešās valstīs. Viņš secināja - lai arī pati ES patlaban atrodas zināmā stagnācijā, tā vēl arvien ir ļoti pievilcīga.
Kopumā viņš norādīja, ka ES attiecības ar Austrumu partnerības valstīm lielā mērā ir atkarīgas no tā, kāda ir to iekšējā struktūra. Austers pieļāva, ka tādām valstīm kā Ukraina, Moldova un Gruzija ES integrācija iekšējā politikā ir pretnostatīšanās Krievijai, kā arī tas ir alternatīvs veids, kā panākt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.
Pētnieks Gijoms van der Lū skaidroja, ka asociācijas līgumi dažām Austrumu partnerības valstīm nozīmē vienu no soļiem, kas tās tuvina iestāšanās procesam ES. Viņš izteicās, ka apstāklis, ka tiešas dalība perspektīva šajos līgumos nav iekļauta, nozīmē, ka tie nevar tikt uzskatīti par «pirmsuzņemšanas līgumiem».
Eksperts pieļāva, ka tuvākajos gados Ukrainai nepiedāvās virzīties uz dalību ES, ko noteiks ES «palielināšanās nogurums», nestabils politiskais un ekonomiskais klimats Ukrainā, militārais konflikts Ukrainā un šāda lēmuma ietekme uz ES-Krievijas attiecībām.
Pētnieks Andrejs Jeļisejevs runāja par eiropeizācijas procesu Baltkrievijā. Eksperts uzsvēra, ka Krievija arvien ir galvenais Baltkrievijas politiskais un ekonomiskais partneris, tomēr Baltkrievijai tik un tā pastāv eiropeizācijas potenciāls. Eksperts atzīmēja - lai arī tirdzniecība starp ES un Baltkrieviju palielinājās līdz pat 2015.gadam, tomēr ES ir bijusi ļoti piesardzīga attiecībā uz konkrētām darbībām, lai stiprinātu ekonomiskās saites ar šo valsti, kamēr politiskie un citi nosacījumi Baltkrievijā neuzlabojas.
Pētnieks secināja, ka bez konkrētas iestāšanās perspektīvas un bez tiešas ES vēlmes ekonomiski sniegt palīdzību Baltkrievijai tā arvien paliks piesaistīta tieši Krievijai.
Klātesošie norādīja, ka Austrumu partnerības valstis - Gruzija, Ukraina, Baltkrievija, Azerbaidžāna, Armēnija un Moldova - ir ļoti dažādas un nav homogēnas, turklāt piecās no tām ir teritoriāli konflikti. Tāpat šajās valstīs ir dažādi ekonomiskie modeļi, atšķirīgas politiskās sistēmas, kā arī iekšpolitiskās noskaņas.
Austers diskusijas noslēgumā, izsakoties par Austrumu partnerības nākotni, sacīja, ka liela nozīme ir «fleksibilitātei», tostarp ekonomiskai.
