Latvijā ir juristu pārprodukcija, bet labu juristu trūkstot

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Lai gan tiesību zinātnes ir viena no pieprasītākajām studiju programmām, uz kuru pieteicās vislielākais skaits studētgribētāju, tomēr darba tirgū vērojams kvalitatīvu un zinošu juristu trūkums, atzīst advokātu biroja BDO Legal personāla vadītāja Liena Dumarane. Turklāt jaunie juristi pēc augstskolas absolvēšanas uzreiz vēlas gan sarežģītas lietas, gan lielu atalgojumu, lai gan pieredzes un izpratnes par jurista pienākumiem ir niecīgas, bet mentoru tradīcijas, kas ievirzītu jauno juristu profesijas smalkumos, vēl nav attīstījušās.

Kā atzīst Dumarane, Latvijā ir ļoti daudz gan topošo juristu, gan strādājošu juristu. Lielai daļai jauno juristu, pēc Dumaranes domām, ir diezgan laba izpratne par to, ko jurists dara un kas ietilpst jurista pienākumos.

Ir arī daļa no jaunajiem juristiem, kas nav gatavi sākt ar mazām lietām

- administratīviem, asistējošiem pienākumiem, kas bieži vien ir starta pozīcija advokātu birojos, norāda biroja pārstāve, piebilstot, ka tas, cik ilgu laika posmu šajā pozīcijā pavadīs, ir atkarīgs no katra paša.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa nejūtot, ka absolventiem būtu grūti atrast darbu. Drīzāk ir pretēja problēma. «Mums pat gribētos, lai studenti nevis vairāk strādātu, bet vairāk koncentrētos studijām. Mūsu studentu vidū tiešām ir atrodams rets students, kurš pēc trīs bakalaura studiju gadiem, maģistrantūras studiju laikā jau nestrādātu,» norāda Rodiņa. Tendence liecinot, ka

studenti sāk strādāt jau bakalaura studiju noslēgumā, kas ir pēc divu ar pusi gadu ilgām studijām.

Kolēģi Vācijā un citās Rietumeiropas valstīs nesaprotot, kā studentiem ir iespējams studēt un strādāt vienlaicīgi.

Tādēļ ļoti bieži augstskolas Latvijā esot spiestas meklēt individuālus risinājumus, lai nāktu pretī studentiem. «Mēs saprotam, ka sociālā situācija valstī ir tāda, kāda tā ir, un Latviju salīdzināt ar Vāciju ir nekorekti attiecībā uz studiju iespējām, jo tur visiem studēt ir iespējams par valsts līdzekļiem,» studentu nepieciešamību meklēt darbu jau studiju laikā pamato dekāne.

Runājot par darba devēju grūtībām atrast labus juristus, Rodiņa norāda, ka iemesls dažos gadījumos varētu būt advokātu biroju augstās prasības.

Redzam arī, ka biroji grib piesaistīt jau uzreiz gatavus un spīdošus, izcilus juristus, novērojusi universitātes pārstāve.

Taču šādi izcili prāti no studentu vides esot apmēram 20%.

Pārējiem esot jāiegulda lielāks darbs, lai nonāktu līdz izcilībai un tam līmenim, ko gaida advokāti. «Tad, kad arī man pašai jautā - vai varu ieteikt kādu darbinieku, tad jāatzīst, ka tie, kurus varētu ieteikt, jau ir aizņemti. Tie izcilākie un labākie prāti jau ātri tiek noskatīti,» tendences raksturo augstskolas pārstāve.

BDO Legal pārstāve atzīst: lai gan kopumā Latvijā iegūtā jurista izglītība ir laba, tomēr tas nav pietiekami un, sākot karjeru, ir svarīgi, lai jaunajam juristam ir ļoti labs darba skolotājs, mentors, kas viņu virza uz attīstību un pieskata. «Galvenās nepieciešamās lietas kvalitatīvam juristam ir prakse, pareiza virzība un orientācija uz sasniegumiem un biznesu.

Ir jābūt ar vīziju un redzējumu - uz kurieni virzīt savu karjeru.

Tad, kad jurists ir ieguvis teorētiskās zināšanas un sāk savu darba dzīvi, ir ļoti būtiski, ka viņam blakus ir cilvēks, kas pats ir izgājis šo ceļu, var palīdzēt jau pašā sākumā,» uzskata Dumarane.

Kā norāda advokātu biroja pārstāve, pats galvenais, kas tiek vērtēts un gaidīts no topošā un jaunā darbinieka, ir atbildīga attieksme pret darbu. «Gan atbildība pret uzticētajiem pienākumiem, gan spēja sastrādāties ar kolēģiem, kas ir būtiski, jo projektos darbinieki vienmēr strādā komandā.

Būtiska ir arī vēlme integrēties uzņēmumā un piedalīties tā kultūras veidošanā.

Svarīga lieta kā jaunākajam, tā vecākajam kolēģim ir arī spēja darbus darīt ar domu, ka aiz viņa to neviens nelabos un darbs tiek paveikts ar maksimālu atdevi, pārbaudīts un tikai tad nodots vadītājam. Protams, gribam arī, lai darbinieks ir ieinteresēts mācīties un apgūt praktiski jaunas lietas, jo ar iegūto izglītību vien būs par maz,» norāda Dumarane.

Pēc viņas teiktā par atalgojumu - ir daļa, kas uzskata, ka pietiek ar iegūto izglītību un ar to vien var pretendēt uz lielu atalgojumu. Tomēr esot arī topošie profesionāļi, kas saprot, ka ir daudz jāmācās un ir gatavi sākumā dot savu ieguldījumu bez atlīdzības un jau studiju laikā nākt praksē.

«Iegūts maģistra grāds vēl nenozīmē neko, ir jāprot iegūtās zināšanas papildināt un lietot praksē, patstāvīgi strādāt un organizēt savu darbu,» uzsver BDO Legal pārstāve.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu