Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs nav pieteicis savu kandidatūru konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, jo neredz valsts amatpersonu vēlmi cīnīties pret korupciju, to Jurašs pavēstīja Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu».
Bijušais KNAB darbinieks atzina, ka nekad īsti nav nopietni domājis par kandidēšanu uz KNAB vadītāja krēslu vairāku apsvērumu dēļ, un kā galvenais no šiem apsvērumiem esot tas, ka viņš nesaskata valstī sistemātisku vēlmi cīnīties pret korupciju.
Pēc Juraša teiktā, šādas vēlmes nav ne politiķiem, ne ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.
Tieši ģenerālprokuroram Jurašs veltīja skarbu kritiku, apgalvojot, ka pats bijis liecinieks tam, kā Kalnmeiers nostājies pret vairākām personām, kuras mēģinājušas cīnīties ar korupciju, tai skaitā pret Jutu Strīķi un kādreizējo tieslietu ministru Jāni Bordānu. «Neesmu no ģenerālprokurora jutis ne mazāko vēlmi sadarboties valstiski nozīmīgo krimināllietu izmeklēšanā,» sacīja Jurašs, piebilstot, ka
Kalnmeiers «īpaši naidīgi» izturas pret tiem, kuri cenšas pierādīt augstākā līmeņa koruptīvos gadījumus.
Lūgts nosaukt konkrētas lietas vai konkrētu rīcību,
Jurašs pieminēja lietu par Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu, kurā KNAB saskatījatirgošanos ar ietekmi,
un kurā figurēja Ventspils mērs Aivars Lembergs un uzņēmējs un politiķis Ainārs Šlesers. «Attieksme bija tāda, kas neliecināja par vēlmi sasniegt rezultātu,» sacīja Jurašs.
KNAB izmeklēja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vēlēšanu kukuļošanas epizodi, kas attiecas uz 2010.gada rudeni, kad 10.Saeimā ievēlētais Rīgas vicemērs Šlesers grasījās pamest amatu pašvaldībā un līdz ar to arī Rīgas brīvostā. Prokuratūra nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums pieņemts arī attiecībā uz Šleseru.
Savukārt
pārmetumus par nekvalitatīvu izmeklēšanu Jurašs nodēvēja par Kalnmeiera melīgu retoriku, kas iedragāja uzticēšanos KNAB.
Jurašs arī stāstīja, ka biju «liecinieks tam, ka Kalnmeiers naidīgi izturas pret tiem, kas ir mēģinājuši iespēju robežās cīnīties ar šo sistēmu», piemēram, kādreizējo KNAB vadītāja vietnieci Jutu Striķi vai bijušo tieslietu mistru Jāni Bordānu.
Pieļauj, ka Lembergs ir ieinteresēts KNAB vājināšanā
Liela daļa cilvēku vienaldzīgi noskatās, kā KNAB tiek iznīcināts, taču ir arī tādi, kuri ir ieinteresēti, lai mūsu valstī būtu vāja pretkorupcijas iestāde, un viens no šādiem ieinteresētajiem, iespējams, ir Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»), minēja Jurašs.
«Ņemot vērā publiskos izteikumus medijos, (..) es saskatu, ka ļoti būtiska loma šeit, iespējams, ir tieši Lemberga kungam, kurš ar saviem publiskajiem paziņojumiem, ar saviem publiskajiem uzmundrinājumiem [KNAB priekšnieku Jaroslavu] Streļčenoku faktiski arī iedrošina turpināt šo bezatbildīgo personālpolitiku, kuru viņš piekopj birojā,» sacīja Jurašs.
Bijušais KNAB darbinieks norādīja, ka arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pretkorupcijas eksperti pirms gada pauduši bažas par KNAB īstenoto personāla politiku, uzsverot, ka tā vājina biroja spēju izmeklēt apjomīgās krimināllietas.
Apšauba savas izredzes nonākt KNAB vadītāja krēslā
Jurašs apšauba savas izredzes nonākt KNAB vadītāja krēslā pat tad, ja viņš būtu pieteicies amata konkursā un tiktu līdz Saeimas balsojumam. Bijušais KNAB darbinieks pauda neticību, ka tie paši Saeimas deputāti, kas vēl nesen pieņēma viņa kritizētos KNAB likuma grozījumus, tagad viņu varētu apstiprināt biroja priekšnieka amatā.
Kā ziņots, otrdien noslēdzās pieteikšanās konkursā uz KNAB priekšnieka amatu. Valsts kanceleja šajā konkursā pieteikušos pretendentu skaitu pagaidām neatklāj, taču aģentūrai BNS zināms, ka savas kandidatūras uz KNAB vadītāja krēslu pieteikušas vismaz četras personas - pašreizējais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, kādreizējais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Rihards Bunka.
Konkursa komisija uz pirmo sēdi sanāks nākamnedēļ, 19.septembrī, kad arī sagaidāma lielāka skaidrība par konkursā saņemtajiem pieteikumiem. Konkursa pirmās kārtas otrā sēde paredzēta 28.oktobrī, savukārt 1.novembris ir termiņš, kad Ministru kabineta mājaslapā tiek publicēta informācija par pretendentiem, kurus konkursa komisija virza dalībai konkursa otrajā kārtā.
Konkursa komisija uz otrās kārtas pirmo sēdi sanāks divas dienas - 3.novembrī un 4.novembrī. Otrā sēde norisināsies 9.novembrī, bet trešā sēde - 10.novembrī. Pēc tam piecu darba dienu laikā komisijas vadītājam pēc komisijas lēmuma pieņemšanas rakstiski jāinformē pretendenti un Ministru prezidents par pieņemto lēmumu.
Pašreizējā KNAB priekšnieka Streļčenoka pilnvaras šajā amatā beigsies 17.novembrī.