Situācija ar bēgļiem ir jauns izaicinājums, uz kuru nevar atbildēt ar vakardienas klišejām, šādu viedokli intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» pauda teologs, kontemplācijas/meditācijas skolotājs Juris Rubenis.
Rubenis: Bēgļu krīze ir jauns izaicinājums, kam neder vakardienas klišejas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņaprāt, ir radoši jāmeklē jauni moduļi, jauni risinājumi, un ļoti iespējams, ka ne visiem tas ir pa spēkam.
«Un tāpēc tāds labs vadītājs vai labs politisks līderis ir cilvēks, kurš spēj nevis atražot vakardienas klišejas, bet radīt un sintezēt kaut ko jaunu. Diemžēl Eiropā mēs šobrīd neredzam tādus. Un par to ir ļoti žēl. Visādā ziņā ir viena vai otra veida kapacitātes cilvēki, bet ar tādu superradošu pieeju, kas varētu veidot pilnīgi jaunus konceptus, mēs šobrīd neredzam. Es ļoti ceru, ka šī situācija varbūt šādus cilvēkus iznesīs priekšplānā,» norādīja Rubenis.
Vaicāts, par ko liecina Latvijā notiekošās diskusijas par bēgļiem, viņš vērtēja, ka tas nav vienkāršs jautājums, un tas ir redzams arī tādās ļoti attīstītās un atvērtās sabiedrībās kā Zviedrija un Vācija.
«Viņi arī netiek ar šo jautājumu galā,» piebilda teologs.
«Mēs varam domāt, ka esam gatavi, bet varbūt godīgi pateikt arī, ka mēs neesam gatavi. Bet arī tā var darboties - mēs procesa gaitā mācāmies. Bet izrādās, ka ļoti daudzi Eiropā, kuri domāja, ka ir gatavi, izrādījās, nebija gatavi. Tas nav tik vienkārši,» norādīja Rubenis.
Pēc viņa domām, ir nepieciešams ļoti atklāts, iekļaujošs dialogs, kur neuzdodam vēlamo par esošo un neaizmālējam acis nevienā virzienā, nemānām sevi nedz uz labo, nedz uz slikto pusi un raugāmies reālistiski. Viņaprāt, tieši reālistiskuma ir trūcis un bieži vien diskusijā no paša sākuma bija jau ideoloģiska nostādne - vieni «par», citi «pret».
«Un tad tā ir mūsu ideoloģiskā līnija, un mēs skatāmies, kā mēs piedzenam argumentus vienam vai otram viedoklim par labu. Tad tā saruna nenotiek. Tā labā saruna notiek tad, kad mēs sakām - situācija ir sarežģīta, neviennozīmīga, tāda nav vēl tādā veidā varbūt bijusi nekad. Skatāmies uz visiem riskiem, skatāmies uz visām iespējām, skatāmies, ko mēs varam, cik esam stipri, novērtējam savas spējas un arī redzam savu egoismu. Redzam, kur mēs kaut ko varam, redzam, kur mēs negribam. Es domāju, ka šāda veida tāda padziļināta diskusija principā gandrīz nenotika,» secināja Rubenis.
Viņš intervijā arī norādīja uz pasaules daudzveidības pieņemšanu, skaidrojot savu nostāju par homoseksualitāti. «Mēs neesam radījuši šo pasauli. Es neesmu radījis šo pasauli. Dievs ir šo pasauli radījis visā tās daudzveidībā. Tātad man ir šajā daudzveidīgajā pasaulē nevis tagad jāpārtaisa šī pasaule pēc manas vienkrāsainās vai divkrāsainās izpratnes, bet man jāiemācās dzīvot arī ar tiem cilvēkiem, kas ir atšķirīgi šajā pasaulē, un saprast šos cilvēkus. Es domāju, par to ir stāsts,» uzskata teologs.
Viņaprāt, ja mēs nemākam dzīvot šādā pasaulē, tad problēma nav daudzveidīgajā pasaulē, bet gan mūsos, mūsu nespējā, ka mēs nemākam šajā pasaulē dzīvot.
Vaicāts, kā vērtē Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas lēmumu tās Satversmē nostiprināt aizliegumu ordinēt sievietes, viņš mudināja diskutēt, uzklausot pretējo viedokli.
«Es domāju, tas ir zināms evolucionārs process, kā veidojas šī sadarbība starp vīrieti un sievieti. Un es arī mēģinu grāmatā [«Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss»] paskaidrot to, ka daudzas lietas - principā neviena no svarīgām lietām - nenotiek vienā mirklī. Kā diskutēt par šiem jautājumiem? Iekļaujoši. Iekļaujoši, ar cieņu izturoties pret dažādiem uzskatiem. Tā ir lieta, kas ir sarežģīta, un tāpēc veselu nodaļu es grāmatā veltu tādai tēmai kā dialogs, māka sarunāties savā starpā, kas, manuprāt, ir ļoti svarīga lieta,» teica Rubenis.
Viņš norādīja: var sarunāties par visasākajām tēmām, ja runājam iekļaujoši, ja aksiomātiski nepazemojam cits citu, ja nesākam ar tādu izejas punktu, kur vieni jau pie starta ir pareizie un otri - nepareizie.
«Tad vispār nav jēgas sarunāties. Un es domāju, ka arī šie jautājumi ir risināmi rūpīgā, iekļaujošā, izprotošā dialogā,» sprieda Rubenis.