Demogrāfisko rādītāju dēļ Eiropas nākotne nav politisks, bet matemātisks jautājums, šādu viedokli otrdien LTV raidījumā «Viens pret vienu» pauda Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis. Viņš uzskata, ka Rietumu sabiedrība ir vientuļnieku sabiedrība un ar pašreizējām demogrāfiskajām tendencēm «tas pasākums ilgi neturpināsies».
«Latvijā joprojām diezgan populārs ir interesants viedoklis, ka māksliniekiem par politiku labāk neizteikties, nespriest un ar viedokli nedalīties. Tas ir interesanti, jo pirms 25 gadiem [padomju laikā] bija otrādi – mākslinieki bija vienīgie, kas kaut ko runāja, pārējiem mute bija ciet. Tagad viss ir otrādi apgriezies,» pauda režisors.
Runājot par viņa jaunāko izrādi «Pakļaušanās», kurā skarta tēma par Eiropas islamizāciju, Hermanis pauda, ka «Eiropas nākotne vairs nav politisks, bet matemātisks jautājums, pie tam sākumklases līmenī. Demogrāfiskās tendences ir tādas, ka tas pasākums ilgi neturpināsies.»
Viņš skaidroja, ka «Pakļaušanās» ir izrāde par Rietumu sabiedrību, tātad - arī par mums. «Es domāju, ka izrāde nav ne par musulmaņiem, ne par politiku. Tā ir par vientulību, jo
mēs esam vientuļu cilvēku sabiedrība. Viss ir tā izveidojies, ka katrs ir par sevi.
Protams, nekad nav bijis arī tik liels cilvēku skaits, kas arī dzīvo vieni paši. Man pašam, Rietumu pilsētās strādājot, ir reālas grūtības lielveikalos atrast pamperus un bērnu lietas, toties suņu un kaķu – cik uziet. Arī tie cilvēki, kuriem ir ģimenes, - vairāk vai mazāk mēs visi esam vientuļi, jo katrs ir aizņemts ar savu dzīvi tik ļoti kā tādi ezīši miglā, kas dažreiz miglā arī uzskrien viens otram virsū, bet ar tām adatām tikai savainojas,» pārdomās dalījās režisors.
Rietumu sievietēm dzīvesveids ir tāds, ka viņām jāpiedalās arī sacensībās «karjera» u.tml., par vīriešiem nemaz nerunājot. Vienam otram laika paliek arvien mazāk, tajā skaitā bērniem, un
ar bērniem mēs uzaudzinām kārtējo vientuļnieku paaudzi,
pauda režisors.
«Ja katrai latviešu ģimenei būtu divi bērni, viens no viņiem dabū labu izglītību, aizbrauc strādāt kaut kur citur un atpakaļ diez vai atbrauc – tad var izrēķināt, cik ilgi tas turpināsies,» sacīja Hermanis.
Pasaulē vērojama milžu cīņa starp liberālismu un tradicionālistiem, un, pēc Hermaņa domām, tā var rezultēties «visādos dīvainos veidos». «Mana personīgā prognoze –
ja ne rīt, tad aizparīt arvien vairāk Eiropā varētu dominēt ideoloģija, ko es saucu par moderno konservatīvismu,
kas būtu kompromiss starp šīm divām ideoloģijām,» uzskata režisors.
«Liberālisms tagad ir vecmodīga lieta.
Konservatīvisms būs avangardā visdažādākajās nozīmēs tuvākā un tālākā nākotnē,»
domā Hermanis.
Hermanis uzsvēra, ka aiz tā dēvētajiem labējiem populistiem stāv pietiekami liela sabiedrības daļa, kas nav apmierināta ar pastāvošo lietu kārtību; tur slēpjas daudz lielākas problēmas, un nebūtu gudri izlikties, ka to nav.
«Nav prātīgi mūsdienu labējos, pat radikāli labējos uzreiz pielīdzināt nacistiem
un atcerēties Eiropas pagātni pirms 70 gadiem, jo labējo radikāļu motivācija apskatāma citā kontekstā,» viņš uzskata.
Pēc Hermaņa domām, jebkurā sabiedrības modelī vairākumam piemīt veselais saprāts, tāpat kā jebkurā modelī krasi ekstrēmu cilvēku parasti ir aptuveni 3%. Agri vai vēlu šīs lietas kaut kā sabalansēsies un Eiropā varētu izveidoties kaut kas līdzīgs modernajam konservatīvismam, kur modernās tehnoloģijas būtu savienojumā ar tradicionālām vērtībām.
Viņaprāt, ir jāatgriežas atkal pie nacionālās valsts idejas un pie ģimenes vērtībām, par ko Latvijā neskaitās stilīgi runāt. «Ģimenes vērtības nozīmē dzemdēt bērnus un rūpēties par vecākiem – tik vien. Tāpēc arī es domāju, ka tā saucamais nākotnes konservatīvisms varētu būt savienojums starp komūnas mentalitāti un jaunām tehnoloģijām.
Globālisms un jaunās tehnoloģijas rada tik lielu caurvēju, ka, lai no tām brāzmām pasargātos, ir vajadzīgs uzcelt stipru mājiņu,»
pauda režisors.
Globālisma entuziasms pāries, uzskata Hermanis: «Tam jau ir konkrētas zīmes, jo daudzas lielas korporācijas, piemēram, «Adidas», pamet Indonēziju, Malaiziju un atgriežas Vācijā – nevis tāpēc, ka darbaspēks atkal ir lētāks, bet tāpēc, ka darbaspēks vispār nav vajadzīgs. Piemēram, «Uber» taksometristi sūdzējās savam bosam, lai palielina algas, bet viņš saka: «Pagaidiet, pēc desmit gadiem jūs man vispār nebūsiet vajadzīgi, mašīnas bez šoferiem braukās!» Būs lielas izmaiņas un mēs arī nekādīgi no tām nepaslēpsimies.»
Runājot par politisko situāciju Latvijā, Hermanis atzina, ka viņš, tāpat kā daudzi citi, neredz, par ko balsot, jo nav neviena politiska spēka, kura uzskati atbilstu režisora skatījumam. «Mūsu politiskā sistēma izveidojusies tāda, ka gudrākie cilvēki faktiski valstī tiek izslēgti no lēmumu pieņemšanas augstākā līmenī, jo viņi politikā neiet, viņu viedoklis netiek ņemts vērā,» situāciju raksturo Hermanis.
Viņš arī nav pārliecināts, ka arguments «nedrīkst nebalsot» ir pietiekams, jo apstākļos, kad tik lielai sabiedrības daļai nav par ko balsot, ir atvērusies niša, kurā jārodas jaunam politiskam spēkam.
Latvijā kaut kādas lielas pārmaiņas varētu sākties tikai tad, ja atsistos pret «kaut kādu riktīgu krīzi»,
kad valstī palikuši tikai birokrāti un ierēdņi un nav vairs, kam pelnīt naudu. Tad ierēdņi varētu piekāpties un mēģināt iziet uz pārrunām. «Tagad politiskais šahs ir tik pašpietiekams, ka no malas neviens ne tikt var, ne interese ir kādam. Cilvēki, kuriem ir idejas un kas ir kaut ko sasnieguši dzīvē gan tautsaimniecībā, gan mākslā, - tie vienmēr ir drusku fantazētāji.
Mūsu politiķiem ideju nav, viņi uzvedas kā šovbiznesā,»
uzsvēra Hermanis.
Vienlaikus mūsdienu intelektuāļus Hermanis raksturoja kā hipsterus, kas pusi dzīves pavada «Youtube» un no tā ir izdarījuši secinājumu, ka viņi pieder pie intelektuāļiem. «Tie ir no mūsdienu dzīves sarežģītības apmulsuši, vientuļi cilvēki, kuri glābiņu rod, stilizējot problēmas un aizstājot to ar dizainu.
Mūsdienu intelektuāļi vairāk ir tādi dizaineri, viņiem vairāk interesē stila puse, nevis saturs,»
pauda režisors.
Spriežot par Eiropas nākotni, Hermanis pārmeta Briseles ierēdņiem necaurskatāmību un nekaunīgu lobēšanu, kas nav sabiedrības interesēs. «Kamēr ir šādi piemēri, ka Briseles politiķi ir pilnīgi necaurspīdīgi, aizstāv velns zina kā intereses un lobē nekautrējoties, varam gaidīt daudz pārsteigumu,» sacīja Hermanis. Viņš prognozēja, ka
no ES noteikti izkritīs vēl kādas valstis, jo tā neko nav iemācījusies no «Brexit».
Hermanis uzskata, ka sagaidāmas ievērojamas pārmaiņas un jaunas idejas. «Tagad tiešām ir tāds pārejas periods, kad
tuvākajos gados būs kaut kāds jampadracis.
Kas ir globālisms? Tas ir līdzīgi kā iztēlojoties vienu vakaru Rīgas zooloģiskajā dārzā - visiem būriem atvērt durvis vaļā un nākamajā rītā atnākt paskatīties, kas ir palicis pāri. Skaidrs, ka
agri vai vēlu radīsies kaut kāda ideja par kaut kādu jaunu kārtību, kur paliek dzīvi ne tikai tīģeri un lauvas.
Uz Latviju tas pirmām kārtām attiecas - mēs ar savu nelielo ciparu esam stipri apdraudēti,» salīdzināja režisors.
Tāpat kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins iedevis «otro jaunību» NATO, tāpat Vācijas kanclere Angela Merkele, ignorējot pārējās ES valstis un uzspiežot tām savu migrācijas politiku, faktiski ir atmodinājusi Eiropas pašsaglabāšanās instinktus, uzskata Hermanis:
«Runa nav tik daudz par musulmaņiem, bet par pamatīgākām lietām.
Kāpēc ir tā, ka demogrāfija iet otrā virzienā? Piemēram, nacionālas valsts ideja, kas Rietumu valstīs pēc Otrā pasaules kara skaitījās demontējama lieta.»
