Kāpēc nedrīkstēs beigt skolu 19 gadu vecumā?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi noteikt, ka skolas gaitas jāsāk jau sešu gadu vecumā. Savukārt bijusī Saldus 2. vidusskolas direktore Natālija Balode intervijā portālam TVNET norādīja, ka ne visi bērni ir gatavi sākt skolas gaitas tik agri. Viņa ir neizpratnē: kāpēc audzēknis nevar beigt skolu 19 gadu vecumā?

Runājot par izglītības ministra ieceri noteikt, ka sešgadniekiem būs obligāti jāsāk mācības pirmajā klasē, Balode norādīja uz laiku, kad šādu ideju jau īstenoja. Šajā jautājumā būtu jāvērtē katrs bērns individuāli sadarbībā ar vecākiem un skolotājiem, lai bērnam būtu labāk.

Ir ļoti spējīgi bērni, kuri ir gatavi doties uz skolu jau sešu gadu vecumā, bet citiem vēl jāpaaugas līdz septiņiem gadiem.

Arguments par to, ka bērns beigs vidusskolu 19 gadu vecumā, neiztur kritiku.

Tā kā bērnam visa dzīve vēl priekšā, nav tik būtiski, vai viņš beidz skolu 18 vai 19 gadu vecumā. Turklāt tagad puišiem nav obligāti jādodas armijā, kā tas bija kādreiz.

Ņemot vērā mūsu ģimeņu sociāli ekonomisko situāciju, nevar pieņemt likumu, ko pamato ar argumentu, ka citādi jaunietis skolu beigs 19 gadu vecumā. Ilggadējai direktorei tad ir pretjautājums: kāpēc audzēknis nevar beigt skolu 19 gadu vecumā?

Izglītības ministriem būtu jāiedziļinās nozarē un tās problēmās, bet tikai pēc tam vajadzētu īstenot reformas.

Piemēram, bija jāpārdomā, kāds būtu labums no Roberta Ķīļa savā laikā izdomātās idejas, ka skolu direktoriem jārotē. Visticamāk, no rotācijas skolēniem nebūtu nekāda labuma.

Nevar pieņemt lēmumus bez pamatojuma, kāpēc mēs to darām un ko iegūs bērni, vecāki, sabiedrība un valsts kopumā.

TVNET jau vēstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk. IZM piedāvāja, lai minētās izmaiņas stātos spēkā no 2018.gada 1.jūlija.

Valdība pagaidām neskatīs IZM piedāvātos likuma grozījumus par pamatizglītības sākšanu no sešu gadu vecuma. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš uzsvēra, ka šādu jautājumu nevar vērtēt budžeta paketē jeb kā saistītu ar nākamā gada valsts budžetu. Šis ir pietiekami «sensitīvs jautājums», tāpēc tas būtu jāvirza ierastajā kārtībā, sākot no valsts sekretāru sanāksmes, uzskata valdības vadītājs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu