Skolu tīkls ir jāsakārto un nevar pastāvēt situācija, kad 22 vidusskolās no 10. līdz 12.klasei mācās mazāk par 20 skolēniem, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Šadurskis: nav normāli, ka vidusskolas klasēs ir mazāk par 20 skolēniem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šīs skolas nevar pastāvēt kā vidusskolas - nekādā gadījumā,» pauda ministrs, skaidrojot, ka vidusskolām ar nepietiekamu skolēnu skaitu būtu jākļūst par pamatskolām un pamatskolām ar pārāk maz audzēkņiem būtu jākļūst par sākumskolām. Savukārt sākumskolām ir jābūt pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, norādīja Šadurskis.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka bez būtiskām izmaiņām pašvaldību norēķinu sistēmā nav iespējams atrisināt to, ka divas pustukšas skolas atrodas ļoti tuvu, bet katra savā pašvaldībā. Pašreizējā sistēmā tā pašvaldība, kurā viena no abām skolām tiktu slēgta, piedzīvotu lielus zaudējumus. Taču risinājuma rašanai iepriekš neesot bijusi atsaucība no Latvijas Pašvaldību savienības, piebilda politiķis.
Komisijas sēdē pēc apmēram stundu ilga Šadurska sniegtā ziņojuma, kurā tika skarta arī situācija augstākajā izglītībā, deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) taujāja, kāpēc ir tik nesabalansēta situācija starp vispārējo un augstāko izglītību. Šadurskis šajā jautājumā dalījās ar stāstu, ka valsts budžeta līdzekļi drīzāk nonāk pie pensionāriem, nevis zinātniekiem, jo, kā savulaik norādījis viens no premjeriem, zinātnieki nebūs izšķirošie balsotāji vēlēšanās. Viņš netieši norādīja, ka arī vispārējās izglītības pedagogu skaits ir lielāks par strādājošajiem akadēmiskajā jomā.
Rībena vēlējās noskaidrot, ko šajā jautājumā dara Izglītības un zinātnes ministrija, un izteicās, ka, «ja Izglītības ministrija spēj tā prostituēt visai politiskajai videi», tad varbūt jādomā par neatkarīgu finansējuma pieejamību vispārējai un augstākajai izglītībai. Šadurskis gan norādīja, ka iebilst pret vārda «prostituēt» lietošanu, sakot, ka tas ir darbs, «ko sniedz par maksu».
Ministrs tālāk skaidroja, ka vēlas šos jautājumus pārrunāt nevis kliedzot, bet argumentēti, un vērsa uzmanību, ka atalgojums akadēmiskajā sfērā neatbilst ieguldītajam laikam izglītības iegūšanā. Piemēram, profesors pēc minimāli nepieciešamajām 17 gadu ilgām mācībām un pētniecības saņem vidējo atalgojumu 1570 eiro, savukārt programmētājs pēc piecu gadu mācībām saņem krietni lielāku atalgojumu.
Saeimas Izglītības komisija šodien tikās ar izglītības un zinātnes ministru Šadurski, lai pārrunātu pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas gaitu.