Lielās slimnīcas jau tagad ir pārāk noslogotas, lai uz tām liktu braukt arī attālāku reģionu iedzīvotājiem, kuriem ceļā būtu jāpavada vairāk nekā stunda. Tas ir viens no Slimnīcu biedrības pretargumentiem Veselības ministrijas (VM) iecerei tuvākajos gados spēji samazināt pakalpojumu klāstu mazajās slimnīcās.
«Ar šādu lēmumu var tikai pasliktināt reģionos dzīvojošo cilvēku veselības stāvokli,» uzskata biedrības vadītāja vietniece Egija Širova. Savukārt VM, kas pagaidām par konkrētām slimnīcām nerunā, norāda, ka kvalitatīvs pakalpojums ietver gan ārstniecības personāla profesionālo kvalifikāciju un pieredzi, gan iestādes tehnisko aprīkojumu.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība tikšot saglabāta visās slimnīcās - visās diennakti dežurēšot terapeiti un ķirurgi. «Ņemot vērā, ka visbiežāk un visvairāk nepieciešamie pakalpojumi iedzīvotājiem ir ambulatorie pakalpojumi (ārstu speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, manipulācijas, ko ir iespējams veikt, piemēram, dienas stacionārā), to nodrošināšana tiks turpināta un sekmēta,» debatēs raksta VM valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš min arī ekonomisko pamatotību, savukārt Slimnīcu biedrības pārstāve pauž viedokli, ka akūtu pacientu vešana uz lielajām slimnīcām var radīt vēl lielākas izmaksas arī pašai valstij.
Abas puses ir krasi pretējos viedokļos par to, vai mazajās slimnīcās jāsamazina pakalpojumu klāsts, kā to iesaka Pasaules Banka nesen veiktajā pētījumā.
Kā domājat jūs? Balsojiet TVnet debašu sadaļā!
