Šodien debatēs Saeimā deputāti Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) un Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) pauda bažas, ka Latvijas pilsoņi, kas brīvprātīgi izšķirtos dienēt, piemēram, Ukrainas pusē, nākotnē varētu tikt krimināli sodīti. Citi parlamentārieši gan norādīja uz drošības institūciju iebildumiem noteikt regulējumu, kas neparedz sodu.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonim aizliegts bez Ministru kabineta atļaujas dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.
Izņēmums gan attieksies uz Latvijas pilsoņiem, kas dienē Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijā, Brazīlijā vai Jaunzēlandē, kā arī tādas valsts dienestā, ar kuru noslēgts līgums par dubultās pilsonības atzīšanu. Tāpat izņēmums būs, ja Latvijas pilsonis dienē otrās pilsonības valstī, ja dubultā pilsonība iegūta Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.
Šnore norādīja, ka saskaņā ar šiem grozījumiem dienests jebkurā citā pasaules valstī tiks uzskatīts par krimināli sodāmu un ka starp izņēmuma valstīm nav minēta Ukraina, kura cīnās ar Krievijas agresiju un kurai palīgā pēc savas iniciatīvas pēdējos gados devušies vairāki Latvijas pilsoņi. «Iznāk, ka arī viņu rīcība tagad tiks kriminalizēta,» secina parlamentārietis.
Politiķis uz šo faktu vērsīs AM uzmanību, kuras pārstāvji sākotnēji esot atbildējuši, ka principiālas iebildes pret Ukrainas iekļaušanu sarakstā neesot. Tāpēc Šnore un Dombrava rosināja izņēmumu attiecināt arī uz NATO partnerības valstīm, kas iesaistītas intensificētajā dialogā vai saņēmušas dalības rīcības plānu - tas nozīmē, ka izņēmums attiektos arī uz Ukrainu.
Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un arī AM esot mainījusi savas domas. «Kā pamatojums tika minēti dažādi drošības riski, kas radīsies, jo Ukrainā, izrādās, nevarot īsti saprast, kurš ar ko un kurā pusē karo. Interesanti, ka Drošības policija (DP) atzīst, ka runa ir tikai par pāris cilvēkiem šajā gadījumā. Tātad par DP kapacitātes trūkumu nav runa,» norādīja Šnore. Parlamentārietis uzsvēra, ka šajā gadījumā tādi drošības riski nepastāv.
«Mums saka, ka Latvija jau tagad atbalsta Ukrainu un, ja vajadzēs, nosūtīs tur arī savus karavīrus pilnīgi oficiāli. Tātad individuāli tur nevienam nav, ko braukt. Šeit gan es gribētu vērst uzmanību, ka 1939.gadā Somijai ļoti vajadzēja, lai sabiedrotās valstis nāktu palīgā un oficiāli nosūta tur savus militāros kontingentus. Taču sniegt oficiālu militāru atbalstu Somijai draudzīgās valstis toreiz baidījās. Tās gan nelika šķēršļus brīvprātīgajiem. Rezultātā uz Somiju plūda tūkstošiem karotāju no Zviedrijas, Norvēģijas, Ungārijas, Igaunijas un citām valstīm. Četri cilvēki uz Somiju karot aizbrauca arī no Latvijas, un Latvija tolaik nelika šķēršļus viņiem,» skaidroja Šnore.
Viņš norādīja Latvijā būtu daži pilsoņi, kas gribētu braukt uz Ukrainu, lai ar ieročiem rokās aizstāvētu to pret Krievijas agresiju, un politiķis domā, ka viņus nevajadzētu sodīt par to. Politiķis vērsa uzmanību, ka, noraidot priekšlikumu, radīsies situācija, ka Latvijā varēs tiesāt cilvēku par to, ka viņš ir karojis Ukrainas armijā, un par to viņam varēs piespriest četrus gadus cietumā.
Otrs priekšlikuma iniciators Dombrava savā uzstāšanās reizē cita starpā norādīja, ka veidojas paradokss, ka Latvijas pilsoņi varēs dienēt Turcijas bruņotajos spēkos, lai gan šī valsts ir iesaistīta karadarbībā Sīrijā.
Kolēģiem oponēja Nacionālās drošības komisijas vadītāja, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa (V), kura norādīja, ka Šnorem ir «lieliskas, perfektas vēstures zināšanas» un 21.gadsimtā izaicinājumi un ģeopolitiskā situācija varbūt ir nedaudz citādāka. Viņa norādīja, ka par nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK abu deputātu priekšlikumu atzinums tika prasīts no DP, AM Militārā izlūkošanas dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Ārlietu ministrijas un neviena no institūcijām neatbalstīja šādu grozījumu ieviešanu šajā likumā. «Varbūt tomēr jautājumā, kas attiecas uz mūsu nacionālo drošību, paļausimies uz profesionāļiem,» sacīja Āboltiņa, aicinot neatbalstīt attiecīgo rosinājumu. Viņa piebilda, ka iestāžu sniegtā informācija ir ierobežotas pieejamības.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) vērsa uzmanību, ka, ja tāda norma, kuru piedāvā kolēģi, būtu spēkā 2014.gadā, Latvijas pilsoņi varētu likumīgi piedalīties Ukrainas tā laika Iekšlietu ministrijas specvienības «Berkuts» uzbrukumos Maidana dalībniekiem. Politiķis norādīja, ka šāds piedāvājums teorētiski ļautu kādam brīvprātīgajam piedalīties Maidana dalībnieku slepkavībās. «Tāpēc es arī neatbalstu, un komisija neatbalstīja šo priekšlikumu,» skaidroja Latkovskis.
Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) pauda, ka Latvija labāk Ukrainai var palīdzēt ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem, kas jau pašlaik legāli un oficiāli apmāca Ukrainas armiju. «Jebkurā gadījumā pašdarbība ir bīstama gan attiecībā uz valsts drošību, gan attiecībā uz ģeopolitisko situāciju,» pauda parlamentārietis, aicinot neatbalstīt nacionālās apvienības kolēģu priekšlikumu.
Ņemot vērā, ka Saeima iepriekš bija atbalstījusi citu priekšlikumu, juridisku iemeslu dēļ par Šnores un Dombravas rosinājumu parlamentā šodien nevarēja notikt balsojums. Savukārt Aizsardzības komisija to iepriekš bija noraidījusi, līdz ar to tas nav atbalstīts.
Iepriekš debašu laikā komisijā Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka atsevišķos gadījumos sods par dienēšanu ārvalstīs, uz kurām neattiecas izņēmumi, Krimināllikumā tika paredzēts jau ar agrāk pieņemtiem grozījumiem.
Kā ziņots, ar parlamentā atbalstītajām izmaiņām Nacionālās drošības likumā ir saistīti grozījumi Krimināllikumā, kas šodien Saeimas sēdē netika skatīti. Tie paredz cietumsodu, ja tiks pārkāpts aizliegums dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās.
