Pacienti cer uz plašākiem Rigvir pētījumiem; ražotāji koncentrējas uz tirgu

Līdzīgi stāsti ir arī citiem vēža pacientiem, kuri lietojuši Rigvir, bet tagad vāc naudu «Ziedot.lv», lai iegādātos ASV ražotu preparātu.

Kaut arī Rigvir Latvijā reģistrēts tikai melanomas ārstēšanai, preparāta ražotāji to aktīvi reklamējuši arī kā piemērotu citiem vēža veidiem, piemēram, kuņģa un dzemdes vēzim. Lai veicinātu savu publicitāti, uzņēmuma pārstāvji piedalījušies arī tendenciozā filmā «Truth about cancer», kurā tiek apskatītas dažādas nezinātniskas metodes vēža ārstēšanai. Rigvir terapiju reklamē arī apšaubāmas reputācijas klīnika «Hope4Cancer» Meksikā, kurā kā terapija vēža ārstēšanai tiek piedāvāta kafijas klizma.

Kopš Rigvir iekļauts valsts kompensējamo zāļu sarakstā 2011.gadā aptuveni 75% melanomas pacientu saņem šīs valsts apmaksātās zāles. Tāpat 2015.gadā medikaments iekļauts Nacionālā veselības dienesta apstiprinātajās melanomas ārstēšanas vadlīnijās. Zāļu ražotāji uzskata, ka medikamenta reģistrācija 2004.gadā parādīja, ka pētījumi saistībā ar melanomas ārstēšanu ir pietiekami. Pašlaik uzņēmums koncentrējas uz pētījumiem, lai varētu komerciāli izplatīt Rigvir visā Eiropas Savienībā, kā arī mēģina piesaistīt partnerus citās valstīs.

Neatbildēts paliek jautājums par to, vai Rigvir iedarbība varētu būt efektīvāka, piemēram, apvienojot to ar kādu citu preparātu. Tam nepieciešami pētījumi, kuri ir dārgi un uzņēmumam nešķiet vajadzīgi.

Uzņēmēji pašlaik arī neatklāj, kad varētu sekot vērienīgāki pētījumi, lai pierādītu Rigvir efektivitāti citiem vēža veidiem. Veselības inspekcija uzņēmumu iepriekš sodīja par negodīgu komcercpraksi, reklamējot recepšu medikamentus arī tiem vēža veidiem, kuriem tas nav reģistrēts. Sarunā ar TVNET uzņēmuma pārstāvji stāstīja, ka pasaulē plaši izplatīta ir prakse lietot recepšu medikamentus arī kaitēm, kurām tie nav reģistrēti. Savukārt par sadarbību ar iepriekš minēto klīniku «Hope4Cancer» norādīja, ka - lai gan klīnika reklamē Rigvir terapiju, tā nav tiešs sadarbības partneris. Tā parasti uzņemot cilvēkus, kuri Rigvir terapiju saņēmuši Latvijā, un nodrošinot aprūpi. Runājot par piedalīšanos filmā «Truth about cancer», uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka tā ir bijusi kļūda, jo viņi mēģinājuši «neatteikt intervijas nevienam», bet nav pārbaudījuši, ar ko runā.

Rigvir radīšana

Viroterapijas* pētījumi, kuros tika atklāts «Rīgas vīruss» jeb Rigvir, sākās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Zinātnieces Ainas Mucenieces vadībā tika pētīti vīrusi, kuri izdalīti no bērnu zarnu trakta, un to iedarbība uz vēža šūnām. Vīrusi tika pētīti gan audu kultūrās, gan uzpotējot cilvēku audzējus kāmjiem. «Tika konstatēts, ka tiem [vīrusiem] ir šīs īpašības noārdīt vēža – melanomas šūnas. Vēlāk izrādījās, ka tie var arī stimulēt, izmainīt imunitāti pacientiem labvēlīgā virzienā, un sevišķi efektīvi tie bija pret melanomu,» pētniecības procesu atceras bijušais Mucenieces kolēģis Andris Ferdats, ar kuru viņa kopā strādāja Viroterapijas laboratorijā.

Pētnieks uzsver, ka metode, ko latviešu zinātnieki atklāja, nebija jaunums, jo jau iepriekš bija notikuši centieni izmantot vīrusu vēža ārstēšanā. «Šis fenomens ir ļoti sen pazīstams. (..)Vīrusa tieksme uz audzēja šūnām un spēja tās noārdīt vai ietekmēt audzēja augšanu caur imunoloģiskiem mehānismiem,» skaidro pētnieks. Ilgā atlasē tika atklāts, ka vīrusam ECHO-7, kas tiek izmantots preparātā Rigvir, ir vislabākās spējas noārdīt vēža šūnas. Ferdats apliecina, ka vīruss ir unikāls un neviens to nevarēs izdalīt no jauna. Tāpat viņš norāda, ka šīs ir vienīgais onkoloģijā lietotais preparāts, kuram nav blakusefektu.

Ferdats nepiedalījās klīniskajos pētījumos ar cilvēkiem, bet tajos iesaistījās Mucenieces skolniece Guna Feldmane, kurai pašlaik ir savs uzņēmums, kas ražo Larifānu – pretvīrusu un imūnsistēmu stiprinošu preparātu, kuru var lietot no vīrusu izplatītu slimību ārstēšanas līdz pat audzēju imūnterapijai, lai aktivizētu imūnsistēmu, kura cīnās ar vēža šūnām.

Veiksmīga kombinācija?

Feldmane skaidro, ka kopā ar Mucenieci tika izmēģināta ārstēšanas metode, Rigvir apvienojot ar Larifānu. Zinātnieces guva pozitīvus rezultātus, nospriežot, ka iepriekš minētā kombinācija strādā ļoti veiksmīgi. Statistiski pietiekamu pierādījumu gan nebija, jo pacientu skaits bija pārāk neliels. Šā iemesla dēļ minētā ārstēšanas metode netika izpētīta līdz galam. «Rigvir darbojas ļoti līdzīgi Larifānam. Tas bija profesores Mucenieces teiktais, ka abi preparāti darbojas līdzīgi un viņu kombinācija ir ļoti veiksmīga, jo tie viens otru ļoti labu papildina. Tāds bija tas formulējums toreiz, veicot pētījumus,» stāsta Feldmane. Nesen viņa atradusi arī Mucenieces manuskripta fragmentu, kur piezīmēs par abiem preparātiem ir rakstīts «veiksmīga kombinācija».

Rigvir ražotāji pašlaik nodarbojas ar investoru piesaisti, kā arī zāļu reģistrāciju un ieiešanu jaunos tirgos - šogad medikaments reģistrēts Armēnijā un pagājušogad Gruzijā, savukārt nākamgad Latvijai un iepriekš minētajām valstīm varētu pievienoties vēl viena. Rigvir ražotāji saņēmuši arī Eiropas Komisijas programmas «Horizon 2020» pirmo finansējumu, lai sakārtotu dokumentus un sāktu procesu, kas nepieciešams Rigvir reģistrēšanai Eiropas Savienībā (ES). «Pētījumu līmenis, lai zāles varētu reģistrēt arī centralizēti ES, prasa ļoti nopietnus līdzekļus. Protams, neviens nezina to, cik daudz laika aizņems pētījumi. Tas var būt gads, tie var būt pieci gadi, tie var būt desmit gadi. Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs to izdarīsim,» stāsta Rigvir izveidotā Starptautiskā Viroterapijas centra Biznesa attīstības vadītājs Andrejs Repiševskis, piebilstot, ka preparāta reģistrācija var arī nenotikt. Viņš norāda, ka liela daļa preparātu, kuru reģistrācijai tiek veikti pētījumi, par spīti ieguldītajam darbam un naudai, netiek reģistrēti ES.

Starptautiskais Viroterapijas centrs vēža ārstniecībai ar vīrusa palīdzību tika izveidots 2008.gadā. Tā pārstāvji piedalās zinātniskās konferencēs un veselības forumos, kā arī apmāca ārstus, lai informētu par Rigvir.

Rigvir pacienti nav pārliecināti, ka ārsti zina, kā lietot preparātu

Pēc palīdzības «Ziedot.lv» ir vērsušies vēža pacienti, kuri lietojuši Rigvir, bet ir vīlušies tā iedarbībā un tagad vāc līdzekļus ASV uzņēmuma «Merck & Co.» radītu zāļu «Keytruda» iegādei. Cilvēki vēlas, lai tiktu veikti pētījumi par to, kā Rigvir lietot visefektīvāk. Viņi nav pārliecināti, ka ārsti zina, kā preparāts lietojams.

Tatjana Rigvir sāka lietot 2011.gadā pēc pirmās operācijas. Toreiz Rigvir tika slavēts kā ļoti labs – vīruss, kas iznīcina vēža šūnas. «Onkoloģijas centrā man to izrakstīja. Sapratu, ka Rigvirs tagad vienīgais, kas melanomu ārstē. Atceros bildi, kur viņš iet, iet, pieiet pie tā bumbuļa un tad iznīcina viņu,» atmiņās dalās slimniece.

Pēc pirmajām operācijām Tatjana domāja, ka viņa kaut ko dara nepareizi. Trīs reizes audzējs ticis griezts vienā un tajā pašā vietā - apakšstilbā. «Pēc trešās operācijas gāju pie dakteres, kura saka, ka nezina, ko vajadzētu. Viņa piedāvā: «Nu varbūt ķirbju suliņu.»» Ceturtajā reizē audzēju atklāja augstāk kājā. «Viss notika kā parasti – izgrieza un viss ir labi. Dzīvojiet kā dzīvojāt. Meita brīdināja: ja jau aizgāja augšā, iespējams, visas iekšas pilnas,» stāsta Tatjana. Meita ar mediķes izglītību nebija pārliecināta, ka mātei tiek dots pietiekams daudzums zāļu, tāpēc ģimene iegādājās vēl papildu 20 Rigvir iepakojumus.

Pēc ceturtās operācijas Tatjana bija vingrojusi un sajutusi, ka bumbulis jau ir cirksnī. «Toreiz man visu nervu izgrieza,» atceras sieviete. Viņas bērni jau tad meklēja mātei alternatīvas zāles. «Meita pateica, lai pierakstos uz lielām analīzēm ar krāsvielu. Es teicu, ka uz ultrasonogrāfiju staigāju ik pēc diviem mēnešiem. Meita pārliecināja, ka vajag. Tad kaut kad decembrī aizgāju - trīs bumbuļi uz liesas, aknās iekšā bumbulis.» Pēc šīm analīzēm ārsti teica, ka zāļu nav. «Jautāju, ka varbūt kaut ko var darīt, varbūt izgriezt. «Varat griezt, variantu nav, zāļu nav,» bija ārstu atbilde.» Ģimene uztraukumā bija piesaistījusi vēl kādu ārstu, kurš piekrita izgriezt audzējus iekšējos orgānos, bet tad atklājās, ka ļaundabīgi veidojumi ir arī plaušās.

Tatjana ir neizpratnē par to, kāpēc viņai otrajā vēža stadijā nav izdevies izārstēties ar Rigvir palīdzību, ja tas ir tik efektīvs. «Kā viņi skaidro to, ka sākumā man bija tukšums, nekas nebija, bet pēc tam bumbuļus atklāja visur?» vaicā sieviete.

Arī Deniss Rigvir lieto jau trīs gadus. Šajā laikā metastāzes parādījušās gan kājā, kur melanoma izoperēta, gan smadzenēs, kā arī plaušās. Deniss ir daudz pētījis Rigvir un vēža ārstēšanu. Viņš uzskata, ka ar īpašu piemērotu diētu, vitamīniem un sportu ir paveicis vairāk nekā ārsti, kuri ar Rigvir centušies jauno vīrieti ārstēt. Viņš atceras gadījumus, kuros ir ierosinājis ārstiem, kā labāk lietot preparātu.

«Es atnācu pie ārsta un teicu, ka, iespējams, varam taisīt tā vai šeit, vai pēc tādas sistēmas. Un viņš atbildēja: «Jā, varam.»

Kurš ir ārsts? Es vai viņš? Viņi nevar atbildēt par Rigviru,» pauž Deniss. Viņaprāt, kaut arī Rigvir pacientiem tiek izrakstīts jau vairākus gadus, nav izpētīta sistēma, kura var palīdzēt uzvarēt vēža šūnas, tieši iedarbojoties uz tām vai uzlabojot imunitāti, lai organisms cīnītos pats. «Jābūt pētījumiem. Tagad nav reālas sistēmas - tu vari lietot to, kā gribi,» saka vīrietis.

Rigvir Denisam izrakstīja, kad viņa veselība bija apmierinoša. Viņam šķiet, ka Rigvir ir efektivitāte bet tā varētu būt lielāka. Viena no problēmām, viņaprāt, ir tā, ka ārsti izraksta Rigviru kā imunitātes modulantu (uzlabotāju), nevis kā pretvēža zāles, tādējādi preparāta daudzums varētu būt nepietiekams efektīvai cīņai ar audzēju.

«Kādu pusgadu man bija metastāze apakšstilbā, un mēs ar ārstu to novērojām. Pusgadu taisījām Rigvir injekcijas blakus un skatījāmies, kas notiek. Veidojums samazinājās nedaudz. Tad, kad tas bija stabils, mēs nolēmām to izoperēt. Kaut kāda efektivitāte tam ir,» skaidro Deniss. Viņam šķiet, ka gan ražotājam, gan valstij ir jāpadomā par to, kā uzlabot Rigvir efektivitāti. «Tas ir cilvēka dzīvības un veselības jautājums. Varbūt, ja viņi reāli var sadarboties, Rigvir var izrādīties superzāles. Bet, ja neviens nezina, pat ražotāji, tad par ko mēs runājam?» uzsver Deniss.

Rigvir efektivitāte

Jautāts par efektīvāko veidu, kā lietot Rigvir, zāļu radītājas Mucenieces bijušais kolēģis Andris Ferdats norāda, ka «neviens līdzeklis nav panaceja». Viņš uzsver, ka arī melanomas gadījumā nav iespējams zināt to, cik efektīvs ir Rigvir, jo katrs audzējs ir citādāks. «Tur jau ir tas jautājums par vēža ārstēšanu – kas ir jutīgs, kas ir nejutīgs, kāpēc – nav unikāli, nav panaceja onkoloģijā.» Ferdats gan atzīst, ka ir nepieciešami klīniskie pētījumi, lai varētu atbildēt uz jautājumiem, cik efektīvs Rigvir ir melanomas gadījumā, kā arī cik to var lietot citiem vēža veidiem. Viņš norāda, ka Rigvir jālieto apvienojumā ar kādu citu ārstēšanas metodi – operāciju vai ķīmijterapiju, tādējādi nevajadzētu paļauties tikai uz Rigvir. «Viss, ko varu jums droši teikt, – tam nav blakusefektu. Ja tas nepalīdz, arī nekaitē. Pateikt tagad, kāds ir [vēža veidu ārstēšanai pieejamais] spektrs bez melanomas – tas ir klīnisko pētījumu jautājums,» skaidro Ferdats.

Rigvir izveidotā Viroterapijas centra Medicīniskā vadītāja Dace Baltiņa uzsver, ka

Rigvir nav brīnumlīdzeklis

, kas varētu izārstēt visus vēža veidus, īpaši, ja tie ir vēlīnajās stadijās, jo to nevar neviens onkoloģijā lietojams līdzeklis. «Brīnumlīdzeklis. Tas būtu vienkārši neglīti to tā nosaukt. Savukārt, ja kāds saka, ka dodam veltas cerības cilvēkam, tad es teiktu: «Bet atvainojiet, kad jūs liekat cilvēkam vākt līdzekļus, lai pirktu kaut kādu inovatīvo medikamentu, - vai tā nav veltu cerību došana, ja mēs zinām, ka šie medikamenti vēzi neizārstē?»» norāda Baltiņa.

Viņa skaidro, ka onkoloģijā ir tikai trīs iespējas: 1. pilnībā izārstēt; 2. būtiski pagarināt dzīvi un uzlabot tās kvalitāti; 3. atvieglot ciešanas. «Pirmajā melanomas stadijā daļai ir iespējams izārstēties, bet tad, kad jau sāk veidoties metastāzes, izārstēšanu mēs garantēt vairs nevaram ne ar kādiem līdzekļiem. Tad sākas cīņa par kvalitatīvas dzīves pagarināšanu ar iespējami mazāk toksiskiem un vieglāk panesamiem līdzekļiem,» skaidro eksperte.

Rigvir izgudrotājas Mucenieces bijusī skolniece un Larifāna izgudrotāja Guna Feldmane norāda, ka

padomju laikos veiktos pētījumus ir grūti attiecināt uz mūsdienām, jo iepriekš netika izdalītas vēža stadijas.

Viņa norāda, ka šāda problēma ir arī viņas piedāvājumā mēģināt apvienot Rigvir ar Larifānu tādā veidā, kā tas tika veikts viņas un Mucenieces pētījumos. Zinātniece piebilst, ka abu pētījumos nav bijis arī pietiekami daudz pacientu, lai zinātniski pierādītu abu preparātu pozitīvo mijiedarbību. «Varam ieteikt, ka ir bijusi ļoti laba pieredze,» norāda Feldmane.

Viņa mēģinājusi runāt ar Rigvir ražotājiem, lai veidotu kopēju sadarbību un pārbaudītu iepriekš minēto kombināciju, bet saskārusies ar noraidījumu. «Tagad, kad profesores Mucenieces vairāk nav, jaunie Rigvir īpašnieki negrib. Esam mēģinājuši runāt un ārsti ir mēģinājuši atrast kopīgu valodu, lai to darītu slimnieku vārdā, bet viņi nepiekrīt. Tas ir sāpīgs jautājums. Esmu par to domājusi un ļoti vēlējusies attīstīt, domājot par slimnieku, bet atsaucības nav. Netaisos arī viņus apsūdzēt,» stāsta zinātniece.

Viņa skaidro, ka ir vēlams veikt pētījumus, jo abi preparāti pētījumu veikšanas laikā viens otru papildināja. «Mūsu pieredze bija neliela, jo mēs vienkārši nepaspējām to visu izdarīt. Ir ārsti, kas šodien atceras to kombināciju un gribētu to turpināt. Bet esam spiesti būt atturīgi, jo trūkst klīnisku pētījumu,» atzīmē Feldmane.

Rigvir ražotāji pētījumus pašlaik neveic, koncentrējas uz preparāta pārdošanu

Rigvir pārstāvis Repiševskis norāda, ka «piedāvājums no Larifāna ražotājiem nav saņemts». Tiesa, Rigvir ražotāji tik un tā nav ieinteresēti šajā sadarbībā, jo koncentrējas uz sava preparāta izplatīšanu citās valstīs. Repiševskis arī norāda, ka nav pietiekami daudz pierādījumu par Rigvir un Larifāna mijiedarbības pozitīvo efektu.

Līdzīgi par pētījumu veikšanu runā arī Rigvir izveidotā Viroterapijas centra Medicīniskā vadītāja Baltiņa. Viņa norāda, ka pašlaik «prospektīvi randomizēti un nejaušināti pētījumi» atbilstoši šodienas prasībām Viroterapijas centrā nenotiek. «Preparāts ir reģistrēts. Mēs turpinām tā lietošanu. Tas, ko šobrīd darām, ir novērojumu veikšana «pēc mārketinga». Kad medikaments ir reģistrēts, skatāmies, kas pēc tam notiek - vai nav blaknes, nepanesamība,» stāsta eksperte.

Viņa norāda, ka nav pamata pētīt Rigvir efektivitāti melanomai, jo tas jau ir paveikts – preparāts ir veiksmīgi reģistrēts. «Tas, ka mēs izmantojam vecus pētījumus, neiztur kritiku. Reģistrācijai apkopoja visus pētījumus, kas bija veikti Padomju Savienības laikā. Acīmredzot tie bija pietiekami, lai medikaments varētu tikt reģistrēts melanomas ārstēšanai. Būtībā tas, ka medikaments ir reģistrēts pirms Latvijas iestāšanās ES, nenozīmē to, ka medikamentu tagad vajadzētu pārreģistrēt pēc jaunajiem kritērijiem,» stāsta Rigvir pārstāve.

Tajā pašā laikā pētījumi bija nepietiekami, lai Rigvir reģistrētu citiem vēža veidiem – kuņģa, resnās un taisnās zarnas, aizkuņģa dziedzera, urīnpūšļa, prostatas, plaušu, dzemdes un nieru vēzim, kā arī dažādu veidu sarkomām. Pēc Baltiņas teiktā, preparāta lietošanu citiem vēža veidiem sauc par off-label jeb zāļu lietošanu tādām kaitēm, kurām tas nav reģistrēts. «Off-label var būt cita indikācija, citas vecuma grupas, cita deva, cits ievadīšanas režīms. Tā ir oficiāli atļauta prakse uz ārsta profesionālo atbildību. Ja es kā ārsts uzskatu, ka šim cilvēkam medikaments ir iespējami labākā un mazāk kaitīgā iespēja, es to drīkstu izmantot,» skaidro onkoloģe. Kā piemēru viņa min medikamentu amitriptilīnu, kurš reģistrēts depresijas ārstēšanai, bet plaši tiek izmantots onkoloģijā sāpju atvieglošanai.

Baltiņa stāsta, ka gan melanomai, gan citiem vēža paveidiem tiek lietots viens daudzums, kā arī viena shēma zāļu lietošanai – tāda, kā to ir izstrādājusi zāļu radītāja Aina Muceniece. Terapiju gan mēdz pielāgot pacienta imunoloģiskajam stāvoklim, ņemot vērā to, cik daudz injekciju cilvēks spēj panest un kā uz to reaģē organisms.

«Deva vienmēr ir viena un tā pati – 2 mililitri. Tāda tā tika izstrādāta, pamatota, un tā to arī reģistrēja. Varbūt 3 mililitri ir labāk, bet tas nav pētīts. Par daudzām zālēm nevar pateikt, vai tās tiek lietotas vislabākajā veidā,» norāda Baltiņa. Tāpat viņa skaidro arī iespēju apvienot Rigvir un Larifāna īpašības, piebilstot, ka pašai gan nav pieredzes par Mucenieces pētītās kombinācijas efektivitāti. «Es šo novērojumu klātbūtnē neatrados, bet nesaku neko sliktu par tādu iespēju. Neizslēdzu, ka tā varētu būt, bet tur kādam ir jāuzņemas iniciatīva. Ja gribam šo kombināciju reģistrēt kā oficiālu metodi, tad ir jāveic pētījumi, kuru organizēšana maksā miljonus,» skaidro Rigvir pārstāve.

Viņa norāda, ka pētījumi norisināsies, lai varētu Rigvir tirgot arī ES, bet, visticamāk, tie nenotiks Latvijā mūsu valsts onkologu negatīvās attieksmes dēļ. «Mūsu onkologu saime ir ļoti konservatīva. Es teiktu, ka pat galēji konservatīva. Latvijas Onkoloģijas centrā būs ļoti maz ārstu, kuri teiks – ok, pamēģināšu. Galu galā I un II stadijā pacietiem visbiežāk piedāvā novērošanu. Iznāk tāda īpatnēja situācija. Kā labā tad mēs strādājam – savā vai pacienta?» pārdomās dalās Baltiņa. «Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācija ir kategoriski pateikusi, ka nekādā gadījumā nedos Rigvir melanomas pacientiem, jo tas, lūk, nav piesaukts ne Eiropas, ne ASV vadlīnijās,» skaidro ārste.

Rigvir ražotāji pagaidām nezina, cik ilgi varētu notikt pētījumu veikšana, lai preparātu varētu reģistrēt ES. Tāpat uzņēmums, savu biznesa interešu vadīts, neatklāj to, kad varētu sekot pētījumi, lai pierādītu Rigvir efektivitāti citiem vēža veidiem. Rigvir pārstāvis Repiševskis gan norāda, ka Rigvir holdings plāno no savas kabatas preparāta iegādi daļēji apmaksāt arī citu vēža veidu slimniekiem. Viņiem valsts preparāta iegādi neapmaksā, jo tas ir reģistrēts tikai melanomas ārtēšanai.

Uzņēmums nākotnē skatās ar cerību un noraida pret sevi vērstās pretenzijas. Laikā, kurā tiek meklēta Rigvir vieta tirgū, pacienti turpina cerēt uz papildu pētījumiem. «Kamēr tiek skaidrots, iet laiks, un tas ir svarīgs cilvēkiem, kuriem ir vēzis,» uzsver pacients Deniss. Viņš norāda, ka vajadzētu, lai «visi būtu atbildīgi nevis par to, lai pelnītu ar Rigvir, bet, lai varētu to attīstīt un saprast - ar kādu sistēmu preparāts var būt efektīvs».

* Viroterapija ir vēža ārstēšanas metode, kurā tiek izmantots vīruss, kurš spēj atrast un iznīcināt ļaundabīgās vēža šūnas.