Karavīru pieredze Irākā: «Islāma valsts» apšaudes, karstums un starptautiska atzinība

Jānis Rancāns
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kapteinis Jānis Kriuliņš, personīgais arhīvs

Irākā Latvijas karavīri pirmo reizi ieradās 2003.gadā, kad valstī tika gāzts Sadama Huseina režīms, - lai piedalītos drošības situācijas stabilizēšanā. Trīspadsmit gadus vēlāk mūsu valsts karavīri joprojām dodas uz Irāku, taču tagad jau kā padomdevēji un instruktori, kuru ieguldījums vietējo bruņoto spēku nostiprināšanā tiek novērtēts starptautiski. Latvijas kontingenta komandieris kapteinis Oskars Kalve stāsta, ka misijas laikā nācies piedzīvot «Islāma valsts» apšaudes, sadraudzēties ar Irākas karavīriem un cīnīties ar lielo karstumu.

Šā gada sākumā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par instruktoru vienības nosūtīšanu uz Irāku, lai palīdzētu apmācīt vietējo armiju cīņai pret teroristisko džihādistu grupējumu «Islāma valsts». Latvieši ir izvietoti Irākas gaisa spēku bāzē «Al Asad», kas atrodas aptuveni 180 kilometru attālumā no Bagdādes.

Pirmo Latvijas karavīru kontingentu pret «Daesh» vērstā starptautiskās koalīcijas Apvieno spēku militārajā operācijā «Inherent Resolve» vadīja kapteinis Agris Robežnieks. Otrs Latvijas kontingents komandiera kapteiņa Kalves vadībā Irākā misiju sāka augusta sākumā un uzturēsies šajā valstī līdz nākamā gada februārim. Latvijā karavīri ieradās atvaļinājumā valsts svētku laikā. Pēc tam karavīri devās atpakaļ uz Irāku, kur turpina dienestu. Šobrīd pirmsmisijas apmācību sācis jau trešais kontingents, kurš uz Irāku dosies ziemas beigās.

Kontingenta komandierim kapteinim Kalvem šī jau ir trešā starptautiskā operācija. Pirmās divas viņš dienēja Kosovā 2005. un 2007. gadā KFOR spēku sastāvā. Kalve Kosovā pildīja militārā policista uzdevumus un daudznacionāla kontingenta sastāvā rūpējās par disciplīnu KFOR spēkos, kā arī izmeklēja satiksmes negadījumus. Latvijas kontingenta ietvaros Irākā dien arī kapteinis Dmitrijs Sļesarenoks, kapteinis Jānis Kriuliņš, virsseržants Andis Cinītis, seržants Alvis Brūveris un kaprālis Toms Grīslis.

Foto: Kapteinis Jānis Kriuliņš, personīgais arhīvs

Pirms došanās uz Irāku karavīriem vispirms notiek pirmsmisijas apmācība, kuru vada Cēsu instruktoru skolas instruktori, kas iepriekš bijuši operācijā Mali. Kalve atzīst, ka šī apmācība bijusi ļoti vērtīga, jo radusies labāka izpratne par to, kā atrast īpašu pieeju dienvidvalstu karavīriem.

Kalve: Dažreiz jāatrod viņiem interese, motivācija, veidojot kaut kādas mašīnītes. Izveidojam maketus, kaut ko interesantu, ko viņiem skatīties. Viņiem noteikti nederēs teorijas stāstīšana, kā tas ir pierasts mums – mēs daudz varam skatīties poverpointu. Viņiem nepieciešama demonstrācija, vajadzīgi uzskates līdzekļi. Puiši jāuzslavē par to, ka ir ļoti radoši un veidoja no koka dažādas lietas. Gan iepriekšējā kontingentā, gan arī tagadējā to turpina.

Pēc apmācībām Cēsīs karavīri četras nedēļas pavada Dānijā, kur tiek modelēta tā situācija, ar kādu nāksies saskarties jau Irākā uz vietas. Tiek apstrādāti veidi, kādos tiks apmācīti Irākas karavīri un citi. Šīm mācībām seko mēnesi ilgs pirmsmisijas atvaļinājums.

Foto: Kapteinis Jānis Kriuliņš, personīgais arhīvs

Apmācāmie ar dažādu sagatavotības pakāpi

Irākā latviešu karavīri dien dāņu armijas kontingenta ietvaros un apmāca Irākas robežsardzes bataljonu – aptuveni 300 cilvēkus. Irākas karavīrus apmāca četras komandas – trīs dāņu un viena latviešu. Latviešu komanda strādājusi ar rotas izmēra vienību – apmēram 70 karavīriem.

Irākieši, kurus latviešu karavīriem ir jāapmāca, ir ar dažādu sagatavotības pakāpi. Daži jau iepriekš skārušies ar militāru dzīvi, taču daļai tas ir jaunums. Tādējādi latviešu kontingents irākiešiem mācījis gan militārās jomas pamatelementus – ieroču uzbūvi, šaušanu, gan arī kontrolpunktu izveidi, personu pārmeklēšanu. Dotas zināšanas arī pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā.

Foto: Kapteinis Jānis Kriuliņš, personīgais arhīvs

Kalve: Tas ir ļoti būtiski robežsardzes bataljonam. Ar to viņi ikdienā vairāk saskaras nekā ar kājnieku taktikas un uzbrukumu veidošanu. Programma ir attiecīgi izveidota, vai tie ir robežsargi, vai arī armija. Ar ko viņiem vairāk nāksies saskarties ikdienā, to mēs viņiem arī mācām.

Pēc apmācības noslēgšanās Irākas vienība dosies apsargāt Jordānijas robežu. Iepriekšējam kontingentam Robežnieka vadībā savukārt vajadzēja apmācīt Irākas armijas 7. divīzijas jauniesauktos, kuri pēc tam tika sūtīti uz fronti. Kalve izsaka atzinīgus vārdus komandierim Robežniekam, kura vadītais kontingents Latvijas latiņu pacēlis ļoti augstu.

Kalve: Viņi bija parādījuši sevi kā ļoti labus padomju ieroču speciālistus. Pie viņiem nāca konsultēties. Viņi nodeva šo stafeti mums. Sākumā jau pirmajās dienās mums bija viens mazāks kurss, tā bija Irākas armijas 7. divīzija, kur bija jāapmāca smago ložmetēju DShK izjaukšanā. Mūsu komanda ir izkodusi šos ieročus. Ar mums rēķinās dāņi, amerikāņi. Mums ir zināšanas. Ir liela atbildības sajūta, ko uzsvēra arī iepriekšējais kontingents, ka tu zini, ka tas karavīrs, kuru apmāci, tās iemaņas viņam būs jāizmanto pēc nedēļas jau reālā kaujā.

Foto: Kapteinis Jānis Kriuliņš, personīgais arhīvs

Irākas robežsargiem ir dažāds vecums – ir divdesmitgadīgi, bet ir arī piecdesmitgadnieki. Līdz ar to jāmeklē personīga un īpaša pieeja, piemēram, sadalot slodzi. Gados vecākiem ir fiziski grūtāk kustēties, veselības problēmas, vai arī par sevi atgādina agrāk gūti ievainojumi. Šādos gadījumos jārēķinās ar to, ka attiecīgais robežsargs visu mācību programmu nevarēs izpildīt un nodarbību laikā gribēs atpūsties.

Tāda veida situācijas tiek risinātas, sadarbojoties ar irākiešu vienību komandieriem vai arī gados vecākos robežsargus noliekot kā novērotājus. Kalve stāsta, ka vienas nodaļas sastāvā ir, piemēram, astoņi karavīri – pieci jaunāki un trīs tādi, kuri fiziski netur līdzi.

Kalve: Paņemam vēl jaunos klāt, uztaisām nodaļu, kur visi var izdarīt, lai gala rezultātā viņi saprastu, kā ir izpildīt no sākuma līdz galam to uzdevumu. Kas ir katram jādara. Vecākie dažreiz sēž malā un novēro, kā tas ir.

Foto: Kapteinis Jānis Kriuliņš, personīgais arhīvs

Lai gan mācības notiek angļu valodā un ar tulku starpniecību, tomēr sanāk arī pašiem iemācīties dažādas arābu valodas frāzes. Viena aktuāla, īpaši strādājot ar vecajiem vīriem, ir «jela, šebab», kas, tieši tulkojot latviešu valodā, skan kā «ātrāk, veči». Kapteinis Kalve gan uzsver, ka tai ir vairāk draudzīga nozīme, apmēram - «vecīt, davai».

Latviešus ciena un novērtē viņu zināšanas

Jautāts, vai vietējie iedzīvotāji atminas latviešus no iepriekšējām starptautiskajām operācijām, kuras sekoja Huseina režīma gāšanai, Kalve stāsta, ka tādus, kuri sasaistītu Latvijas karogu ar jau bijušiem, iepriekšējiem karavīriem, nav nācies sastapt. Vienlaikus irākieši Latvijas pārstāvjus ciena kā cilvēkus, kuri ir atnākuši viņiem palīdzēt un iemācīt jaunas zināšanas. Kontingenta komandieris uzsver, ka irākieši izturas ļoti draudzīgi.

Kalve: Viņi saprot, ka karavīri nāk no atšķirīgām valstīm. Viņi redz arī to atšķirību. Mums katrai nācijai ir savs stils, kā mēs darbojamies. Kas ir ļoti atšķirīgi, ar ko es varu lepoties – tie ir mūsu pikseļainie formastērpi. Lielajām nācijām, tādām kā briti, dāņiem – viņiem ir viena veida. Mūs var atšķirt pa gabalu. Mūs sešus tajā lielajā pulkā var ļoti labi atšķirt formas tērpu dēļ. Daudziem viņas patīk. Savā ziņā ar skaudību skatās uz mūsu formām. Tuksnesī viņas ir piemērotas. Ar tādu domu viņas arī tika radītas, modificētas. Tieši misijām. Tur, smilšainajā apvidū, viņas iederas vienkārši lieliski.

Ar Irākas karavīriem nereti izveidojoties arī draudzīgas attiecības. Bijusi situācija, kad irākiešiem pasniegtas specifiskas nodarbības – cīņa ar improvizētiem sprādzienbīstamiem objektiem –, kas nav latviešu atbildībā. Tomēr Irākas karavīri pēc nodarbībām nākuši pie latviešiem un teikuši, ka ir ļoti priecīgi redzēt mūsu valsts karavīrus un grib, lai viņi pasniedz minēto kursu.

Kalve: Viņi pieķeras arī konkrētiem instruktoriem. Trīs četru nedēļu laikā izveidojas labas attiecības – viens otru iepazīstam, viņi arī par sevi pastāsta kaut ko vairāk. Ir vajadzīga tā draudzīgā atmosfēra, lai nav tikai komandieris un padotais. Protams, ir jābūt robežām. Viņi ir ļoti jūtīgi. Paceļot balsi, jau riskē tādā līmenī, ka viņi apvainosies. Ja viņu komandieris uzbļaus, tas būs savādāk.

Foto: Kapteinis Jānis Kriuliņš, personīgais arhīvs

Latvijas kontingents nav saskāries ar sarežģījumiem, strādājot galvenokārt ar islāma ticības pārstāvjiem. Komandieris gan norāda, ka jārēķinās ar nedaudz citādu karavīru uztveri – viņi īpaši necentīsies kaut kā citādāk ietekmēt esošo situāciju, to uztverot visai fatālistiski - tādu, kādai tai ir jābūt.

Irākas karavīri cīnīsies un aizstāvēs savu brīvību

Vaicāts, vai ir ticība Irākas armijas kaujas spējām, ņemot vērā to, ka pirms neilga laika «Islāma valsts» to pazemojoši padzina no valsts ziemeļrietumu teritorijām, Kalve norāda, ka irākiešus motivē liels naids pret grupējumu. Daudzu apmācāmo karavīru ģimenes cietušas no «Islāma valsts» kaujiniekiem, bijušas to gūstā vai arī kā citādi ietekmētas. Komandieris uzsver, ka viņš ir pārliecināts, ka Irākas karavīri cīnīsies un aizstāvēs savu brīvību.

Dažu desmitu kilometru attālumā no Al Asadas gaisa spēku bāzes atrodas «Islāma valsts» kontrolētas teritorijas un ir piedzīvotas situācijas, kad fundamentālistu kaujinieki mēģina sarīkot uzbrukumus sabiedroto karavīriem. Komandieris stāsta, ka dažreiz «Islāma valsts» kaujinieki ar netiešajiem šāviņiem, piemēram, mīnmetējiem apšauda nodarbību vietas. Šaušana gan ir neprecīza un tuvākais attālums, kur krituši šāviņi, bijis puskilometru no nodarbību vietas. Pašu bāzi gan «Islāma valsts» kaujinieki ietekmēt nevarot, jo tā atrodas tuksneša vidū un ir aprīkota ar labām aizsardzības un novērošanas sistēmām. Ja kāds mēģinātu bāzei pietuvoties, lai izveidotu kaut kādu kājnieku sastāva uzbrukumu, tas būtu tikpat kā neiespējami.

Latvijas karavīru mandāts neparedz bāzes atstāšanu, izņemt došanos uz nodarbību vai apmācību vietām. Karavīri ceļā uz nodarbību vietām ir pilnā ekipējumā – bruņuvestēs un ar triecienšautenēm -, kas tiek novilkts un atstāts mašīnās, kad ir sasniegts ceļamērķis. Nodarbību laikā karavīri ir bruņoti tikai ar pistoli un par viņu drošību rūpējas britu karotāji – dēvēti par «sargeņģeļiem». Šo karavīru uzdevums ir vērot apkārt notiekošo un, ja kaut kas varētu apdraudēt instruktoru dzīvību un veselību, būt pirmajiem, kuri reaģē uz briesmām.

Ģimenes atbalsts palīdz pārvarēt grūtības

Komandieris Kalve norāda, ka grūtākais misijas laikā ir ikdienas rutīna un karstais laiks. Kontingenta vīri ir ar iepriekšēju misiju pieredzēm, kas viņu darbu jūtami atvieglo. Tomēr ikdienas vienveidība esot diezgan nomācoša. Misiju laikā ļoti palīdz komunikācija ar tuviniekiem Latvijā. Bāzē ir labs interneta nodrošinājums, kā rezultātā sarunāties ar piederīgajiem karavīri var katru vakaru. Kalve uzsver, ka morāli izturēt palīdz ģimenes locekļu un sievas atbalsts, kas ir svarīgs saspringuma pilnā vidē.

Kalve: Esmu pateicīgs karavīru ģimenēm par to atbalstu, kuru viņas sniedz. Ja ģimenē viss ir kārtībā, tad arī pārējās lietās viss ir kārtībā. Liels paldies ģimenēm, kuras atbalsta savus vīrus, brāļus, dēlus, kas atrodas tur. Tur tu esi vienā rutīnā. Ir ļoti svarīgi, lai ģimenes locekļi ir atbalstoši un palīdz tev ieiet atpakaļ ikdienā [pēc atgriešanās Latvijā].

Latvijas kontingenta Irākā komandieris gan starptautiskajās misijās braukt vairs neplānojot. Šāds lēmums pieņemts ģimenes apsvērumu dēļ, lai arī misija Irākā līdz šim bijusi visinteresantākā un grūtākā no iepriekš pieredzētajām.

Kontingenta komandieris ir pārliecināts, ka ilgstošs miers Irākā ir iespējams, lai arī dažādi incidenti vienmēr var notikt. Strādājot ar Irākas armiju, redzot vietējo karotāju dusmas uz «Islāma valsts» pārstāvjiem, Kalve arī tic, ka Irāku izdosies atbrīvot no teroristu klātbūtnes. Vienlaikus viņš atzīst, ka apmācības misija Irākā varētu būt ilgstoša. «Al Asada» gaisa spēku bāze tiek paplašināta, un komandieris lēš, ka pēc Mosulas atbrīvošanas vietējās armijas nostiprināšanai tiks pievērsta vēl lielāka uzmanība. Tādējādi ārvalstu instruktori būs nepieciešami arī turpmāk.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu