Ar Krieviju ir nepieciešams runāt, bet nav pieņemams, ka notiek atgriešanās pie tādām attiecībām, kādas pastāvēja NATO un Krievijas starpā pirms 2014.gada. Nevaram izslēgt komunikāciju kanālus un domāt, ka, sēžot žoga savā pusē ar izbāztiem šaujamajiem, mēs spēsim mazināt savstarpējo spriedzi, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Sarunā ar portālu TVNET Rinkēvičs pastāstīja, ka NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā panākta izpratne, ka attiecībās ar Krieviju nevar izslēgt savstarpējos komunikāciju kanālus, kas palīdz izvairīties no bīstamiem incidentiem, bet nedrīkst arī aizmirst notikumus Ukrainā un vienkārši atgriezties pie tādām attiecībām, kādas bija pirms 2014.gada.
«Mēs nevaram aizslēgt visus komunikāciju kanālus - diplomātu, politiķu līmenī un domāt, ka, katrs sēžot žoga savā pusē un izbāzis savu šaujamo, spēsim mazināt spriedzi. To var mazināt tikai tiešu kontaktu, risku mazināšanas veidā,» teica ārlietu ministrs.
Starp NATO valstīm un Maskavu notiek divpusējas sarunas, lai mazinātu tādus incidentus, kādi, piemēram, tika novēroti Baltijas jūrā, kad Krievija rīkoja provokatīvus lidojumus virs alianses karakuģiem. «Tas viss - nedod dieviņ - pussekundē [var] kaut kas notikt, kāds tikt notriekts vai uztriekties kādam virsū. Tā ir liela eskalācija, kas nevienam nav vajadzīga,» sacīja Rinkēvičs.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka aliansei ir nepieciešams stingri demonstrēt, ka tās teritorija tiek aizsargāta. Tādēļ tiek runāts par NATO klātbūtnes pastiprināšanu. Taču tas nenozīmējot, ka tiek aiztaisīti visi komunikāciju kanāli, kuri ir nepieciešami, lai nenonāktu pie tiešas militāras konfrontācijas. «Pat ja sarunas nedod sensacionālus jaunumus, ka viss būs savādāk un Krievija pildīs starptautiskos likumus un atkāpsies no Krimas. Karsto līniju izveide gaisā, uz jūras vai uz sauszemes. Nākamgad abpus mūsu robežām būs daudz militāro mācību. Mums ir jāzina, kas notiek, lai nebūtu nekādu pārsteigumu,» teica Latvijas ārlietu ministrs.
Vairums NATO valstu piekrītot viedoklim, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir tā, kas radījusi esošo krīzi. Tāpat lielākā daļa NATO dalībvalstu atbalsta viedokli, ka šobrīd nevar atgriezties pie tām attiecībām, kādas bija pirms 2014.gada - dažādi savstarpējie projekti, augsta līmeņa politiskās sanāksmes -, kas apliecinātu, ka viss ir aizmirsts, kā tas bija pēc Krievijas - Gruzijas kara.
«Mums ir nepieciešams runāt par jautājumiem, kas ir mūsu interesēs, bet es neteiktu, ka mēs izgudrojam jaunas pieejas. NATO dalībvalstīm ir dažādi viedokļi. Vieni grib būt vairāk atvērti, citi grib būt mazāk atvērti. Mēs [Latvija] esam centrā. Mēs esam par noteiktu dialogu, bet noteikti neatgriežoties pie kaut kā tāda, kas apliecinātu, ka viss ir aizmirsts. Beigās visiem ir vienāds viedoklis,» norādīja ministrs.
