Aiziešana no ES Apvienotajai Karalistei izmaksās ļoti dārgi

Perijs Latvijā bija ieradies, lai piedalītos Apvienotās Karalistes - Latvijas tirdzniecības un investīciju konferencē, kuru organizēja advokātu birojs «Kļaviņš Ellex» kopā ar Lielbritānijas vēstniecību Latvijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Sarunā ar TVNET eksperts norādīja, ka Brexit ietekmēs plašu advokātu biroja klientu loku, kuriem ir jāsaprot, kādi ir iespējamie riski, kas sagaidāmi izstāšanās procesa laikā.

Vai ir pietiekams likumdošanas ietvars Brexit?

Mēs aicinām uzņēmumus rēķināties ar sliktāko scenāriju. Finanšu institūciju gadījumā tas ir pases tiesību [finanšu institūciju tiesības piekļūt ES dalībvalstu tirgiem] zaudēšana. Ko jūs darīsiet tad, kad jums nebūs šādu tiesību? Viņi jau šobrīd plāno, kā rīkoties šajā gadījumā. Nav nekāds noslēpums, ka lielas finanšu institūcijas vēlas domāt par to, ko tās darīs saistībā ar visu šo.

Neatkarīgi no tā, ko valdība nolems 2017.gada pirmajā pusē, finanšu institūcijām pilnībā sevi organizēt, lai mainītu savu biznesa virzienu, prasa vismaz divus gadus. Tāpat kā naftas tankkuģim – paiet ilgs laiks, lai tas veiktu pagrieziena manevru. Tās ir milzīgas izmaksas, lai pārorientētu finanšu sektoru no vienas jurisdikcijas uz otru. Mēs runājam par simtiem miljonu dolāru.

Situācijā, kurā nav noteikta likumdošanas ietvara, ir jāgatavojas sliktākajam scenārijam, lai izvairītos no dažādiem riskiem.

Tad principā jūs gatavojaties sliktākajam Brexit scenārijam?

Mēs gatavojamies dažādām iespējām. Mēs jebkurā gadījumā esam raudzījušies uz lieliem riskiem, kas ir iesaistīti. Ir ļoti spēcīga analoģija – Anglijas ekonomika stagnēja divsimt gadus pēc tam, kad Henrijs VIII izvēlējās saraut saiknes ar Romas katolisko baznīcu. Mēs uzskatām, ka palikšanai Eiropas Savienības vienotajā tirgū ir visas iespējamās priekšrocības. Finanšu servisam nav labāku risinājumu kā Eiropas Savienība. Taču jums ir arī jāatzīst cilvēkiem – tas nenotiks. Jums ir jābūt gataviem, lai divu gadu laikā varētu tikt galā ar iespējami sliktākajiem scenārijiem.

Kādu nākotni jūs saredzat Londonai kā Eiropas finanšu centram? Vai Frankfurte varētu ieņemt Londonas vietu pēc Brexit?

Es domāju, ka visos iznākumos Londona paliks ļoti svarīgs Eiropas finanšu centrs. Tas ir finanšu centrs lielākajai daļai visas Rietumeiropas. Es neredzu, ka tas mainīsies. Taču ir risks, ka eiro klīringa operācijas – iespējams, Eiropas Centrālā banka to pieprasīs – tiks pārceltas citur. Tas varētu atstāt milzīgu ietekmi uz Londonu. Eiro klīringa apmēri nav mērāmi miljardos, bet triljonos dolāru katru gadu. Tās ir milzīgas naudas summas, kuras iziet cauri klīringa sistēmai.

Vairāku iemeslu dēļ Parīze nav īpaši interesants finanšu centrs. Iespējams, ka Vācija ir daudz interesantāka. Taču jums ir jābūt reālistiem – Frankfurtei nav tādas kapacitātes, lai uzņemtu liela apjoma finanšu institūcijas, kādas ir Londonā. Lielbritānijas galvaspilsētā finanšu sektorā ir nodarbināts vairāk cilvēku nekā Frankfurtē ir iedzīvotāju. Tas jums var dot priekšstatu par to, cik milzīga ir Londonas finanšu ekosistēma – ne tikai finansisti, bet arī grāmatveži, juristi un citi. Ja jūs pārceļat kaut kur daļu institūciju, tai līdzi dosies visa ekosistēma.

Kā mainīsies Lielbritānijas tirdzniecība ar Eiropas Savienību, īpaši ar Baltijas valstīm? Vai ir iespējams, ka sāksies «tarifu kari»?

Domāju, ka tas, visticamāk, nenotiks. Pieņemsim, ka notiks «cietais Brexit» un Lielbritānija ir nonākusi ārpus Eiropas Savienības «tarifu sienas». Tie var būt diezgan augsti attiecībā uz Lielbritānijas lauksaimniecības produkciju, britu automašīnu eksportu, enerģētikas nozares produkciju. Ir divi scenāriji, kurus varam iedomāties.

Viens ir saistīts ar to, ka Lielbritānija adaptēs visus Eiropas Savienības tarifus, bez izmaiņām. Alternatīva būs, ja Lielbritānija atteiksies no visiem tarifiem. Tas, visticamāk, nenotiks, jo tas nozīmē, ka jūs nevarat konkurēt ar saviem konkurentiem. Domāju, ka šobrīd ir situācija – visu vai neko.

Jūs esat strādājis arī Lielbritānijas Valsts kasē un Ārlietu ministrijā. Jums kā bijušajam Lielbritānijas valdības ierēdnim ir kāds skaidrojums – kādēļ Brexit ir noticis? Kas Lielbritānijā nogāja greizi ar Eiropas projektu?

Jums ir jāatskatās uz laiku pirms vairākiem gadiem. Sākumā dalība Eiropas Savienībā tika pārdota kā komerciāls pasākums – kopējais tirgus, tas bija tas, par ko domāja visi. Taču, laikam ejot, jebkura problēma tika novelta uz Briseli. Gan valdība, gan prese ir pie tā vainīga. Tas radīja tādu kā priekšstatu, ka no Briseles nāk tikai sliktas lietas.

Pēc tam, kad Eiropā iestājās Grieķija, jūs [šajā valstī] varējāt visur redzēt plakātus, kas lepni vēstīja: šo projektu sponsorē Eiropas Savienība. Arī Lielbritānijā daudzus projektus sponsorē Eiropas Savienība. Vai jūs varat redzēt uzrakstus, kas lepni deklarē: šo ir apmaksājusi Brisele? Es tā nedomāju. Esmu redzējis tikai vienu tādu gadījumu, kad Ziemeļanglijā tika būvēts liels dambis. Arī tad tas atradās tik attālā nostūrī, ka to neviens neapmeklēja.

Tādējādi izveidojās vesels priekšstats. Referendums, izrādījās, nebija par dalību Eiropas Savienībā. Tā bija vairāk sadumpošanās pret moderno pasauli. Cilvēks iekāpj autobusā un redz, ka tā vairs nav valsts, kurā viņš ir uzaudzis. Lielbritānijas pilsētas ir kļuvušas ļoti daudzveidīgas, ļoti dažādi cilvēki tajās dzīvo. Referendumā liels jautājums bija par imigrāciju. Tajā tika vainota Eiropas Savienība, ignorējot faktu, ka Lielbritānijā ierodas vairāk migrantu, kas dzīvo ārpus Eiropas Savienības, nekā no dalībvalstīm.

Tāpat cilvēkiem ir ļoti liela nezināšana par to, kas Eiropas Savienība īsti ir. Viņi domā, ka tā ir saistīta tikai ar naudas maksāšanu Briselei. Vairums cilvēku darbavietu ir atkarīgas no Eiropas Savienības. Taču tas tiek ignorēts. Viens no lielākajiem atbalstiem Brexit nometnei bija no Sanderlendas. Tas ir Lielbritānijas autobūves nozares centrs. Kur britu ražotās automašīnas tiek eksportētas? Uz Eiropas Savienību.

Lielbritānija bija viena no pirmajām, kas atvēra savu darba tirgu jaunajām ES dalībvalstīm, īsi pēc to iestāšanās paverot ceļu lielai imigrācijai no Austrumeiropas. Raugoties atpakaļ, vai tas bija pareizs vai nepareizs lēmums?

Uz šo jautājumu nevar atbildēt viennozīmīgi. Lielbritānijas ekonomika ir kļuvusi atkarīga no migrantu darbaspēka. Tas pats par sevi nav lieliski. Ir jāmeklē cits pamats ekonomikai, ne tikai savācot «lētu darbaspēku». Tas gan ir sniedzis fantastisku rezultātu – Lielbritānija ir ļoti pārtikusi zeme, salīdzinot ar citām Eiropas daļām. Protams, nedrīkst aizmirst arī to, ka pat Londonā ir ļoti nabadzīgi rajoni. Tādā aspektā imigrācija ir devusi pozitīvu rezultātu.

Problēmas, īpaši ārpus galvaspilsētas, ir saistītas ar to, ka imigrācija izdara lielu spiedienu uz skolām un slimnīcām. Tas ir tas, kas ļoti ietekmē cilvēkus, kuri dzīvo ārpus lielajiem centriem. Viņi ir pieredzējuši to, ka labklājības nozare ir ļoti sasprindzināta.

Ir tāda pilsēta kā Bostona Linkolnšīrā. Šī pilsēta ir piedzīvojusi ļoti lielu Polijas imigrantu pieplūdumu. Šeit tagad dzīvo 25 tūkstoši poļu imigrantu. Kādreiz tā bija ļoti klusa un ļoti angliska pilsēta, bet tagad tā kļuvusi pa pusei poliska. Tas nav noticis vienas paaudzes laikā. Tas ir noticis desmit gados – neticami īsā laikā.

Kāda būs Lielbritānijas loma Eiropā tuvāko gadu desmitu laikā? Vai izdosies saglabāt savu tagadējo ietekmi?

Kad bijām Eiropas Savienībā, mēs bijām viena no balsīm, kura aicināja uz liberalizāciju, brīvo tirgu, valsts lomas decentralizāciju. Tajā pašā laikā arī aicinājām ievērot likuma varu un tiesiskumu. Lielbritānijai aizejot, Eiropas Savienībā parādīsies vairāk birokrātisku un centralizācijas tendenču. Lielbritānijai būs sarežģītāk to ietekmēt no ārienes. Viens no galvenajiem iemesliem ir tādēļ, ka mēs vairs nesēdēsim pie lēmumu pieņemšanas galda, bet tajā pašā laikā būsim spiesti tos ievērot.

Lielbritānijas ietekme būs samazinājusies. Uzskatu, ka ir nepareizi domāt: pēc Brexit Lielbritānija vairāk uzmanības pievērsīs NATO. Domāju, ka iesaiste NATO paliks tikai esošajā līmenī. Neredzu, ka Lielbritānijas sabiedrībai būs vēlēšanās atbalstīt militāro izdevumu palielināšanu, jo Brexit Lielbritānijai izmaksās ļoti, ļoti dārgi.