Vācijas latviete: mēs visi zinājām, ka traģēdija notiks

Vineta nedzīvo Berlīnē, bet atzīst, ka pirmdienas notikumam vēl nespēj rast īstos vārdus.

Viņa kopā ar ģimeni mīt Trīrē (Trier), kas ir aptuveni 750 km no Berlīnes - viņas dzīvesvieta atrodas pie pašas Luksemburgas robežas.

«Pirmdienas notikums mani šokēja... Bet varbūt tomēr ne tik daudz šokēja.

Vienkārši notika tas, ko mēs it kā visi šeit jau apzinājāmies, ka kādreiz kaut kas tāds notiks.

Ir iestājies tāds apmulsums. Un bailes... Bailes par nākotni un maniem bērniem.

Bailes par nākotni un par maniem bērniem.

Un manī ir dusmas, ka šeit, Vācijā, man ir jābaidās paust savu viedokli. Visam ir jābūt ietērptam politiski korektos vārdos. Manuprāt, mums tiek uzspiests viens viedoklis un nevar būt cits. Un, ja tev ir viedoklis, kas nesaskan ar pieņemto (lasīt «bēgļi welcome»), tad uz tevi skatās kā uz nacistu. Paradoksāli, jo es tak pati Vācijā esmu iebraucēja.

Pēdējos sešus gadus strādāju advokatūrā; advokāti ir specializējušies imigrantu tiesībās. Es ikdienā saskaros ar bēgļiem, tāpēc zinu dažādus: gan tādus, kuri šeit ierodas pamatoti, gan tādus, kuru stāstītais par pieredzēto it nemaz neatbilst patiesībai.»

«Pirmo reizi Vācijā biju 1994.gadā, bet pēdējos 12 gadus dzīvoju te visu laiku. Ar šo valsti esmu saaugusi kopā, esmu šeit mācījusies, ieguvusi izglītību, integrējusies.»

Un tagad man ir tāda sajūta, ka mēs valstij nerūpam.

Durvis atvērās arī noziedzniekiem

Vērtējot Vācijas atvērtās durvis bēgļu jautājumā, Vineta norādīja: «Atvērtās durvis... Durvis atvērās arī noziedzniekiem. Skumji. Un, manuprāt, Vācija savu līmeni izglītības un kultūras ziņā atsvieda par gadsimtu atpakaļ. Ja gadu desmitiem cīnījās par sievietes tiesībām, tad tagad viss būs jāsāk no jauna.»

Paziņu lokā cilvēki atsakās doties uz lielākiem koncertiem, apmeklēt pasākumus utt.

Pirmdienas notikums Vinetai ir licis aizdomāties par līdzīgu scenāriju iespējamību viņas dzīves vietā. «Protams, ir licis. Trīre salīdzinājumā ar Berlīni ir province. Bet notikt tas var arī šeit, jo esam tuvu Francijai, Luksemburgai. Vēl pirmdien vīram teicu: «Labi, ka Trīres vecpilsētai ir tāda specifika, ka kravas auto nemaz tā iebraukt nevar.»

Bet arī mūsu Ziemassvētku tirdziņā staigā policistu patruļas ar automātiskajiem ieročiem.

Dīvains skats: stends ar eņģelīšiem, piparkūkām, karstvīnu un policists ar smago artilēriju.

Manam dēlam šis jau ir normāls skats un ikdiena. Tiesa, pirmdienas vakarā aiziet gulēt dēlam bija ļoti grūti jo galva bija pilna jautājumu, uz kuriem mums kā vecākiem nācās rast īstās atbildes.»

Viņa piekrīt, ka tādi skati tagad ir daudzviet Eiropā: «Vēl nesen stāstīju vāciešiem, ka mums krievu laikā bija aizliegts svinēt Ziemassvētkus. Ceru, ka šāda veida pagātne neatkārtosies.»

Vai Vācijas drošības iestādes ir pietiekami gatavas aizsargāt valsts mierīgos iedzīvotājus no dažādiem radikāļiem?

«Hmm... Grūts jautājums. Man šķiet, ka ne. Par pirmdienas notikumu esot bijusi jau internā informācija zinātāju lokam, bet notikums tomēr notika. Un, manuprāt, šis ir tikai sākums. Visu apstādināt nevar.

Esmu droša, ka šis nebija pēdējais šāds notikums.

Zinu - jādomā pozitīvi, bet realitāte ir savādāka. Diemžēl.»

Vineta atzīst, ka saistībā ar pēdējiem notikumiem Eiropas lielpilsētas kļuvušas nedrošākas un Latvija uz to fona izskatās kā miera osta.

«Varu šim piekrist, bet ne tikai attiecībā uz terorismu, bet arī sīko kriminālismu utt. Tās ir lietas, par ko pārsvarā neuzzina lielākas cilvēku masas. Tās pašas izvarošanas, uzmākšanās sievietēm, grūšana pa trepēm lejā stacijas telpās, par ko liecina pēdējā informācija masu saziņas līdzekļos. Policijai ir sava veida politika, cik daudz viņi informāciju palaiž sabiedrībā, cik daudz patur pie sevis, lai sabiedrībā neradītu paniku.

Vēl pagājušajā nedēļā ziņās bija statistika, kas liecināja: apstiprinās, ka bēgļu dēļ noziegumu skaits ir audzis. It īpaši liels noziegumu skaits saistīts ar no Balkānu valstīm nākošajiem bēgļiem, mazāk - Sīrijas, Irākas utt.»

Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem Vineta vēlas pateikt, ka jādzīvo tālāk, neskatoties uz notikušo.

«Manuprāt, nekas cits neatliek, kā dzīvot tālāk. Apstāties jau neapstāsimies.

Tāds ir šis laikmets, un tā ir mūsu realitāte. Ar bailēm, neziņu, trauksmi.

Modernā ikdiena. Tieši tagad pirms Ziemassvētkiem tik ļoti vēlētos, lai starp mums vairāk valdītu miers. Vienkārši miers - neskatoties uz to, vai tu balts vai melns, vai tu esi katolis vai musulmanis, tievs vai resns, jo tam nav nozīmes. Vairāk cieņas vienam pret otru!»

Kā ziņots, pirmdienas vakarā Ziemassvētku tirdziņa apmeklētāju pūlī pie Berlīnes Ķeizara Vilhelma baznīcas ietriecās kravas automašīna, nogalinot vismaz 12 cilvēkus, kamēr 48 cilvēki guva ievainojumus. Atbildību par šo uzbrukumu otrdien uzņēmās džihādistu grupējums «Islāma valsts».