Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījumā «PISA 2015» Latvijas skolēnu zināšanas novērtētas līdzīgi ASV, Francijas un Spānijas skolēnu zināšanām, ierindojot Latviju tabulas vidusdaļā, tomēr Latvija, kā maza valsts nevar atļauties viduvēju izglītības kvalitāti un tai jātiecas uz izcilību, aģentūrai LETA sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma «Accenture» vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.
«Esmu pārsteigts, ka daudzi cilvēki priecājās par to, ka Latvijas skolēnu sniegums vērtējams kā labs un mēs atrodamies līdzvērtīgās pozīcijās ar tādām valstīm kā ASV, Zviedrija, Francija, Austrija un Spānija. Latvijas skolēnu rezultāti ir labāki par Lietuvas un zemāki par Igaunijas skolēnu rezultātiem, kopumā esam pa vidu. Piekrītu, ka kaisīt pelnus uz galvas nevajag, tomēr, vai tas nozīmē, ka ar mums viss ir kārtībā, jo atbilstam vidējiem rādītājiem?» jautāja Jegorovs.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka kopš 2003.gada skolēnu zināšanas matemātikā nav būtiski mainījušās, savukārt Valsts izglītības satura centra (VISC) dati, kur par pamatu ņemti centralizēto eksāmenu rezultāti, liecina, ka pēdējos gados daudziem skolēniem matemātika padodas visai smagi. «Tieši matemātikas eksāmena rezultāts šogad ir zemākais visu eksāmenu vidū, tomēr matemātika jau izsenis ir svarīga ar to, ka tā visvairāk attīsta loģisko domāšanu. Matemātika daudziem skolēniem var nepatikt, bet šajā jomā svarīgi ir domāt par nākotni,» sacīja Jegorovs.
«Skatoties ilgtermiņā – priecāties par vidējiem rezultātiem Latvijā mēs nevaram atļauties. Mierā stāvēt nozīmē nevis palikt uz vietas, bet iet atpakaļ. Latvijā vairāk gribētos diskusiju par to, ko varam mācīties no PISA rezultātu pirmajām vietām – Singapūras un Japānas? Vai varam ko pārņemt? Kā varam motivēt skolēnus iemācīties ko jaunu un būt mērķtiecīgiem un dzīvē sasniegt vairāk?» uzsvēra Jegorovs.
Latvijas valstij ir jādomā ne tikai, kā palielināt kopējo finansējumu izglītībai, bet arī kā uzlabot kopējo skolēnu zināšanu līmeni, kā labāk viņus motivēt un galvenais – kā iemācīt skolēniem domāt, analizēt un trenēt atmiņu no agras jaunības. Savukārt uzņēmējiem vajadzētu vieslekcijās skolēniem pastāstīt par pārstāvošo nozari, lai viņi iegūtu priekšstatu, uzskata Jegorovs.
Kā ziņots, saskaņā ar starptautiskā pētījuma «PISA 2015» datiem Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs vidēji vērtējami ar 490 punktiem, savukārt vidēji OECD skolēni sasnieguši 493 punktus.
Pētījums liecina, ka Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir ievērojami zemāki (par 45 punktiem) par kaimiņvalsts - Igaunijas (533 punkti) - skolēnu sasniegumiem. Krievijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir nedaudz zemāki (484 punkti) nekā Latvijā, savukārt Lietuvā sasniegumi ir vēl zemāki - 472 punkti.
Latvija atrodas tuvu OECD valstu rezultātu vidējo izmaiņu vērtībai, kas nozīmē, ka arī Latvijas skolēnu sasniegumi nav būtiski mainījušies kopš 2006.gada. Latvijai šis vidējais rezultāts pieaudzis vien par 1,1 punktu, un līdzīga situācija ir arī citās valstīs, piemēram, Igaunijā - par 2,2 punktiem.
