Pirms notikumiem Ukrainā Krievija tika uzskatīta par NATO alianses stratēģisko, kaut arī problemātisko partneri, taču šobrīd Krievija kļuvusi par ikviena stratēģisko problēmu, uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs: Krievija no partnera kļuvusi par ikviena stratēģisko problēmu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) publikācijā «Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017», kuras prezentācija norisināsies 18.janvārī, norādījis, ka pagājušajā gadā galvenais darba kārtības uzdevums bija saglabāt Eiropas Savienības (ES) un NATO stiprumu, vienotību un stabilitāti. Viņa vērtējumā šā gada uzdevums daudz neatšķiries.
Sadaļā par attiecībām ar Krieviju politiķis atgādinājis, ka pirms notikumiem Ukrainā Krievija uzskatīta par NATO partneri, tomēr šobrīd tā kļuvusi par ikviena stratēģisko problēmu. Politiķa ieskatā, starptautiskās likumdošanas nerimtīgie pārkāpumi kombinācijā ar cietsirdīgajām militārajām darbībām Ukrainā un Sīrijā rada pasaulei arvien lielāku neskaidrību par Krievijas turpmāko rīcību.
Vienlaikus deputāts norādījis, ka attiecībās ar Krieviju Latvija vienmēr balstījusies uz principiem un īstenojusi pragmatisku pieeju. «Latvija iestājas par dialogu ar Krieviju, ja vien tiek īstenota arī atturēšanas politika. Pieredze Latvijas politikas līderiem ir mācījusi, ka labākais dialogs ar Krieviju balstās uz stingriem principiem, politisko solidaritāti un spēcīgu aizsardzību,» pauda politiķis, piebilstot, ka minētie faktori ir politikas sastāvdaļa, lai atturētu Krieviju no jebkāda veida destabilizācijas pasākumiem šajā reģionā.
Savā rakstā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs veltījis atzinīgus vārdus NATO, skaidrojot, ka pēdējos divus gadus NATO ir funkcionējis kā galvenais stabilitātes nodrošinātājs visās Krievijas robežvalstīs. Viņš arī uzsvēris, ka NATO darbības Baltijas jūras reģionā ir tieša reakcija uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina spēka demonstrējumiem pie NATO robežām, kas ir īpaši svarīgi Latvijai.
Noslēgumā politiķis atgādinājis par NATO karavīriem reģionā, kā arī par to, ka visa Krievijas militārā infrastruktūra posmā no Polijas līdz Norvēģijai tikusi uzlabota, tostarp vecās padomju bāzes ir tikušas atjaunotas, modernizētas un aprīkotas ar jaunākās paaudzes militāro tehniku.
«Kaut arī kopējais NATO sūtīto karavīru skaits nepārsniegs 4000 cilvēku, Krievija, atbildot uz NATO lēmumu, ir norādījusi uz gatavību reģionā izvietot vēl 10 000 karavīru un 2000 bruņu transporta vienību. Pārspēšanas taktika arī ir viena no Krievijas un NATO attiecību raksturīgajām īpašībām. Turklāt arī laiks, ko šie karavīri pavadīs reģionā, tiek aprakstīts dažādos veidos, nepārprotami izvairoties no vārda «pastāvīgi» lietošanas,» norādījis politiķis, piebilstot, ka Latvija vēlas NATO karavīru ilgtermiņa klātbūtni mūsu reģionā.
LĀI publikācijas mērķis ir sniegt izvērtējumu un izpratni par Latvijas ārējās un drošības politikas izaicinājumiem 2017.gadā. Autori analizē 2016.gada notikumus un lēmumus, cenšoties iezīmēt Latvijas ārējās un drošības politikas scenārijus un rekomendācijas šim gadam.