Sabiedriskajam medijam ir jābūt kā Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, nevis lielveikalam, šorīt intervijā Latvijas Radio teica mediju eksperts, Latvijas Universitātes pasniedzējs Rolands Tjarve.
Eksperts: Sabiedriskajam medijam ir jābūt kā Nacionālajai bibliotēkai, nevis lielveikalam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzvēra, ka viens no jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) galvenajiem uzdevumiem ir «beidzot izkustināt jautājumu par vienotu, spēcīgu sabiedriskā medija izveidi».
«Tā situācija, kurā šobrīd atrodas Latvija elektroniskie mediji, ir bīstama gan no mediju ekonomijas viedokļa, gan dzīvotspējas. Auditorijas medijiem samazinās, un tas tiešām ir izskaidrojams ar to, ka nav skaidrs, kas ir kas. Atšķirība starp, piemēram, sabiedrisko televīziju un komerctelevīzijām praktiski ir zudusi. Es to gribētu salīdzināt ar tādām institūcijām, kurās apgrozās daudz cilvēku, - piemēram, lielveikali. Tas, ko tagad dara visas televīzijas, tās visas cenšas būt lielveikali, kurš «Maxima», kurš «Rimi» vai «Mego». Sabiedriskajai televīzijai nevajadzētu būt lielveikalam, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, izstāžu zālei, koncertzālei. Tur jābūt kvalitātei,» klāstīja Tjarve.
Viņš uzsvēra, ka, atstājot sabiedrisko televīziju reklāmas tirgū, šī situācija nekādā veidā nav atrisināma. Tādēļ jaunajai NEPLP ir jāpanāk, lai sabiedriskie mediji pēc iespējas ātrāk pamet reklāmas tirgu un lai sabiedriskajiem medijiem tiek nodrošināts pietiekams finansējums neatkarīgi no politiķu vēlmēm vai kaprīzēm.
Tāpat ir jānodrošina sabiedrisko mediju kvalitāte, kur koncentrējas kvalitatīva žurnālistika. «Lai sabiedrība zina, ka tā ir vieta, kur var iegūt uzticamu un kvalitatīvu informāciju,» uzvēra Tjarve, norādot, ka īpaši svarīgi tas ir šajā laikā, kad aktuāls ir jautājums par hibrīdkaru, viltus ziņām un postpatiesību.
Viņš arī nepiekrita viedoklim, ka tam trūkst finansējumu. «Nauda nerisina problēmas, tās risina cilvēki. (..) Esošo resursu ietvaros arī ir iespējams gudri finansējumu pārdalīt. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka esošā finansējuma ietvaros trīs mēnešu laikā ir iespējams izveidot spēcīgu sabiedrisko mediju, taču tam nepieciešami cilvēki, kas to grib paveikt,» atzina mediju eksperts.
Jau vēstīts, ka Saeima šodien lems par NEPLP locekļa amata kandidātu Ivara Āboliņa, Guntas Līdakas, Patrika Grīvas un Ievas Beitikas apstiprināšanu padomes sastāvā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas politiķiem nav bažu par Līdakas un Grīvas pašreizējās vai kādreizējās saistības ar elektroniskajiem komercmedijiem ietekmi uz viņu gaidāmo darbību NEPLP. Tas izriet no komisijas deputātu Borisa Cileviča (S) un Valtera Dambes (ZZS) paustā aģentūrai LETA. Parlamentārieši arī norādīja uz iespējām sekot līdzi NEPLP darbam jaunajā sastāvā.
Iepriekš līdzšinējais atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka visiem NEPLP kandidātiem ir atbilstoša kvalifikācija.
Kā ziņots, 2.februārī pilnvaras beidzas četriem no pieciem NEPLP līdzšinējiem locekļiem. Uz NEPLP locekļa amatu bija pieteikušies vairāki kandidāti - žurnāla un portāla «Ir» ārštata autore Sanita Upleja-Jegermane, bijušais valsts SIA «Latvijas Televīzija» programmu daļas satura redaktors Āboliņš, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Līdaka, SIA «Hansa Investment Club HIC» valdes priekšsēdētājs Nikolajs Lācis, SIA «Randala» valdes loceklis un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Beitika, kā arī SIA «Platforma Filma» valdes priekšsēdētājs, filmas producents, TV reklāmas producente un kampaņu vadītāja Aija Ansone, Politikas centru apvienības atvērtai sabiedrībai direktore Vita Anda Tērauda, producēšanas un mārketinga kompānijas «beach.lv» dibinātājs, producents Grīva, pašreizējais NEPLP loceklis Dainis Mjartāns un žurnāliste Žanna Helmane.