Saistībā ar sestdien notiekošo Sieviešu solidaritātes gājienu portāls TVNET aptaujāja vairākus pasākuma dalībniekus, vaicājot par problēmām, ar kurām Latvijā saskaras sievietes. Aptaujātie uzskata: lai gan latviešu sievietes bauda salīdzinoši lielu līdztiesību, pastāv problēmas, kurām nav pievērsta pietiekami liela sabiedrības uzmanība - sievietes joprojām tiek diskriminētas darba tirgū, saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši un vairāk cieš no vardarbības.
Marta gājienā dodas ne tikai tādēļ, ka ir sieviete. Viņa uzskata, ka ir jāiestājas par jebkuru sabiedrības grupu, kas piedzīvo netaisnību. Nopietnākā problēma, ar ko saskaras sievietes, viņasprāt, ir diskriminācija darba tirgū.
«Tas ir gan algu jautājums, gan izaugsmes un karjeras iespējas, kas nenovēršami sarūk ar katru bērnu.
Tas ir arī bērnu kopšanas atvaļinājums, ko lielākoties tomēr izvēlas ņemt sievietes, tādējādi izkrītot no darba tirgus uz ilgāku laiku, nekā ja kopšanas atvaļinājumu dalītu, piemēram, uz pusēm,» stāsta Marta. Otra tikpat nopietna problēma, pēc viņas domām, ir vardarbība, ar ko Latvijā sastopas trešdaļa sieviešu.
Martai personīgi ļoti nozīmīgi esot arī paust atbalstu tām sievietēm, kas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas lēmuma dēļ nevarēs kalpot baznīcā kā garīdznieces.
Savukārt Ginta norāda uz to, ka dzimumu lomu stereotipiem ir konkrētas politiskas sekas.
«Tā ir, piemēram, iniciatīva par izmaiņām Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā - tā sauktā olšūnu lieta, piekšlikums par obligātajām konsultācijām pirms abortiem, pārdomu laka pagarināšana un terminu pārdefinēšana no pacientes uz māti,» stāsta Ginta.
Viņa piemin arī nevienlīdzīgo atalgojumu sieviešu un vīriešu starpā un uzskata, ka «īpaši nepiedienīga ir sieviešu reprezentācija politikā».
«Ar vienu prezidenti un premjerministri nebūs iedibināta līdzvērtīga pārstāvniecība,»
pauž Ginta. Viņa uzskata, ka solidaritātes gājienā ir vērts iet kaut «blondīņu joku» par autovadītājām dēļ.
Antonija gājienā dosies, jo, viņasprāt, ir normāli piedalīties pilsoniskajās aktivitātes, lai paustu savu viedokli un aizstāvētu savas intereses. Viņa uzskata, ka «nav jāgaida, kamēr vairs nevar izturēt, un tad jāsit logi Saeimā». «Tāpat, ja sievietes klusē, visādi Uģi Kuģi un Rieksturi Vadzīši izdomā viņu vietā, ko viņas grib un ko viņām vajag. Bet var arī neklusēt. Var vienkārši pateikt,» uzsver Antonija.
Gājienā, atbalstot līdztiesību, dosies arī Sandris. Viņš novērojis, ka kopumā tiesību jautājumos pasaulē notiek attīstība, tomēr regulāri var pamanīt, ka nopietnu problēmu joprojām netrūkst visur. Viņam ir nozīmīgi piedalīties gājienā gan tāpēc, lai veicinātu dzimumu līdztiesības nopietnāku uztveršanu sabiedrībā, gan arī tādēļ, lai nopietnāk tiek uztvertas sievietes, kuras veido lielāko daļu aktīvistu, tostarp dzīvnieku tiesību jomā, kurā darbojas viņš pats.
«Kamēr visus, kas nav vīrieši, uztver ar mazāku cieņu un nopietnību, nevar gaidīt arī ieklausīšanos.
Par laimi, Latvijā ir daudz cilvēku, kam nav vienalga par šiem jautājumiem, taču pārmaiņām vajadzīgi ne tikai viedokļi, bet arī aktīva, pamanāma rīcība,» uzsver Sandris.
Šodien Latvijā un citur pasaulē notiek Sieviešu solidaritātes gājiens, lai pievērstu sabiedrības un politiķu uzmanību sievietēm un viņu labklājībai. Iniciatīvas autores ir sieviešu organizācijas ASV, kuras vēlas pievērst jaunā prezidenta Donalda Trampa uzmanību līdztiesībai.
Latvijas Universitātes pasniedzēja Marita Zitmane, kura nodarbojas arī ar dzimtes pētījumu veikšanu, norāda, ka Latvijā problēmas rada stereotipos balstītu dzimumu lomu iesakņošanās. Pēc viņas teiktā, tas redzams, piemēram, studiju izvēlē - sievietes vairāk izvēlas sociālās un humanitārās zinātnes, bet eksaktās zinātnes vairāk studē vīrieši. Pēc tam seko dažāda karjeru izvēle - sievietes biežāk izvēlas profesiju, domājot par to, lai darbu būtu iespējams savienot ar bērna audzināšanu. Pēc ekspertes teiktā,
stereotipu reproducēšana nenāk par labu gan sievietēm, gan vīriešiem, kuri tiek uztverti kā ģimenes apgādātāji.
«Tā sanāk, ka vīriešu dzīves ilgums ir par desmit gadiem īsāks, novērojamas dažādas saslimstības, kā arī augstāks pašnāvību līmenis,» skaidro Zitmane.
Pētniece uzsver, ka nozīmīga problēma Latvijā joprojām ir atšķirības darba samaksā starp vīriešiem un sievietēm - pēc jaunākajiem datiem, sievietes Latvijā saņem par 16% mazāk nekā vīrieši, kuri strādā tādu pašu darbu. Pēc Zitmanes domām, to ietekmē gan darba devēja attieksme par sievieti kā tādu, kurai vienmēr būs vēl kāds apgādnieks, kā arī pašas sievietes nevēlēšanās būt «nesievišķīgai», prasot lielāku atalgojumu.
Tāpat sāpīga problēma Latvijā ir vardarbība pret sievietēm. Centra «Marta» dati liecina, ka 32% Latvijas sieviešu ir piedzīvojušas partnera vardarbību, savukārt 46% ir gatavi ignorēt faktu, ka blakus notiek vardarbība ģimenē. Zitmane norāda, ka «Latvijas rādītāji nav šausminoši». Tomēr, piemēram, politiķu vilcināšanās ar Stambulas konvencijas ratificēšanu ir negatīvs signāls, ka lēmējvarai vardarbība pret sievietēm nav aktuāli risināms jautājums.
Sieviešu solidaritātes gājiena organizatoru pārstāve, biedrības «Papardes zieds» valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle norāda arī uz reproduktīvas veselības aprūpes pieejamību Latvijā. Pēc viņas teiktā, pašlaik neviena sieviešu grupa Latvijā nesaņem bezmaksas kontracepciju.
«Tās būtu tikai normālas rūpes par sievietes veselību, kura vēl nav gatava grūtniecībai,
jo kontracepcija ir dārga,» pauž Ķelle. Tāpat arī, pēc viņas teiktā, sievietēm vajadzētu būt pieejamai iespējai bez maksas veikt abortu.
Ķelle norāda arī uz problēmām darba tirgū, kur pietiekami netiek domāts par sievietēm mātēm, lai viņas varētu savienot darbu ar bērna audzināšanu, piemēram, strādājot attālināti vai daļēji. Tāpat netiek pietiekami domāts par studējošām sievietēm ar bērniem.
Sieviešu solidaritātes gājiena dalībnieki vēlas pievērst uzmanību, ka sieviešu tiesības ir cilvēktiesības. Visā pasaulē 21. janvārī notiek 616 gājieni, kuru dalībnieku skaits tiek lēsts ap vienu miljonu.
