Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņojusi par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizācijas plāniem. Nozīmīgāko Latvijas pedagoģijas augstskolu, kas ik gadus sagatavo lielāko valstij tik ļoti nepieciešamo skolotāju skaitu, paredzēts pievienot Latvijas Universitātei (LU).
Daudziem joprojām nav skaidrs, kāpēc šāds Latvijas augstākās izglītības sistēmai nozīmīgs lēmums tiek pieņemts diezgan lielā steigā. Nevērtējot un nesalīdzinot abu augstskolu studiju programmas kvalitāti, nedomājot par to, kādu iespaidu konsolidācija var atstāt uz pedagoģiskās izglītības līmeni valstī.
Atbilde, iespējams, ir vienkārša. Apvienojot augstskolas, ministrija cer aizlāpīt smagākos finansiālos robus LU budžetā.
Pēdējos gados sekmīgi strādājusī RPIVA ir izveidojusi vairāk nekā četrus miljonus eiro lielus uzkrājumus.
Gandrīz miljons eiro ieguldīts arī augstskolas attīstībā. Gluži pretēja situācija ir LU, kuras parādsaistības 2016. gada nogalē pārsniedza piecus miljonus eiro.
LU nākas uzturēt gan jauno Akadēmisko centru Torņakalnā, izmaksājot arī tā būvniecībai paņemto kredītu, gan arī vecās, tostarp vairs neizmantotās ēkas.
Ar to pārdošanu vai iznomāšanu LU vadībai diez ko neveicas.
Smagā finansiālā situācija LU neļauj pienācīgi apsaimniekot un savest kārtībā pat tās fakultātes, kurās norisinās mācības.
Nolupušas un izbalējušas namu fasādes - šur tur uz tām redzamas lietus ūdens notecējumu pēdas, šur tur uz ātru roku aizšpaktelētas plaisas, šur tur nobrucis apmetums. Apdrupuši ēku stūri un aprakstītas sienas. Ar ķieģeļiem aizmūrēti logi. Bedraini piebraucamie ceļi. Izbradāti zālāji. Durvju priekšā samesti izsmēķi. Šādi skati paveras LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē Jūrmalas gatvē 76. Vietā, kur izglītību un arī priekšstatu par to, kā jāizskatās mūsdienīgai augstskolai, iegūst Latvijas topošie skolotāji.