Zviedrijas ministre: Baltija daudz iegūtu, ja pieņemtu vairāk bēgļu

Zviedrija uzņem vairāk bēgļu attiecībā pret tās iedzīvotāju skaitu nekā citas valstis tā dēvētajā attīstītajā pasaulē. Kādēļ Zviedrija ir izvēlējusies būt tik atvērta imigrācijai?

Pēdējo gadu laikā daudzi vīrieši, sievietes un bērni ir devušies uz Zviedriju, lai meklētu aizsardzību. Mēs ticam, ka tas ir ne tikai mūsu likumīgs, bet arī morāls pienākums, izskatīt viņu gadījumus. Zviedrija ir arī valsts ar senu migrācijas pieredzi, un tas ir padarījis valsti par to, kāda tā ir mūsdienās.

No otras puses - imigrācija nereti veicina arī galēji labējo radikāļu kustības, un tiek pieredzēti uzbrukumi migrantiem. Kā ir iespējams atrast nepieciešamo balansu starp vēlēšanos palīdzēt un sabiedrības kārtības uzturēšanu?

Imigrācija obligāti nav tas aspekts, kas veicina galēji labējās kustības. Aizspriedumi un rasistiska attieksme bieži vien ir sastopama kopienās, kurām ir maza pieredze ar imigrāciju. Imigrācijas administrācijai un integrācijai ir jākļūst par politiskām prioritātēm, lai ilgtermiņā varētu nosargāt mūsu labklājības sistēmu, kā arī cilvēkiem pēc iespējas ātrāk nodrošināt darbu un mājokļus.

Iebildums, kas skan no dažādām labējām organizācijām, parasti ir tāds, ka liela apmēra migrācija rezultātā mainīs valsts iedzīvotāju etnisko sastāvu. Tas kļūs islamisks, līdzīgs Tuvajiem Austrumiem. Zviedrijā jau tagad pieaug ārvalstīs dzimušu pilsoņu īpatsvars. Kā jūs atbildētu uz šīm bažām?

Zviedrija ir moderna sabiedrība, kas ir atvērta pasaulei. Protekcioniskas stratēģijas, kuras balstās bailēs un aizspriedumos par citas ādas krāsas vai reliģijas cilvēkiem, var radīt bīstamas sekas. Daudzveidīga un augoša sabiedrība sniedz priekšrocības mūsu valsts un ekonomikas attīstībai.

Cik Zviedrijā pērn ieradās patvēruma meklētāju un cik pamatota ir kritika, ka jūsu valstī ir ļoti ilgs patvēruma pieprasījuma izskatīšanas periods, kura laikā cilvēki nevar strādāt, lai uzturētu sevi?

Pērn Zviedrijā patvērumu pieprasīja 30 tūkstoši personu, kas ir dramatisks samazinājums, salīdzinot ar 2015. gadu, kad mēs saņēmām 163 tūkstošus pieprasījumu. Tas bija līdz šim visaugstākais skaitlis attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, ar kādu ir saskārusies Zviedrija un patiesībā jebkura OECD dalībvalsts. Protams, ir tikai dabiski, ka, saskaroties ar tik lielu daudzumu patvēruma meklētāju, 2015. gadā ilgāki kļuva arī viņu pieteikumu izskatīšanas termiņi. Tomēr valdība uzskata, ka šogad termiņi samazināsies.

Francija, Beļģija un Vācija ir pieredzējušas teroristu uzbrukumus. Arī Zviedrijas valsts drošības dienests (SAPO) ir izmeklējis iespējamus terorisma draudus Stokholmai. Vai Zviedrijas valdībai ir bažas par iespējamiem uzbrukumiem?

Zviedrijas valdība ir ieviesusi jaunu nacionālo stratēģiju cīņai ar terorismu gan mūsu pašu valstī, gan arī starptautiski. Mūsu varasiestādes strādā sistemātiski, lai nepieļautu nevienu teroristisku uzbrukumu mūsu valstī.

Baltijas valstis nav īpaši enerģiski noskaņotas attiecībā uz bēgļu un migrantu uzņemšanu. Vai Baltijas valstis dara pietiekami kā Eiropas sastāvdaļa, lai sniegtu savu ieguldījumu bēgļu krīzes atrisināšanā?

Šobrīd notiekošās bēgļu krīzes ir izaicinājums visai Eiropas Savienībai, un tādēļ ir nepieciešama visu dalībvalstu solidaritāte, ieskaitot arī Baltijas valstis. Es pilnībā saprotu tos izaicinājumus, ar kādiem saskaras Baltijas valstis [bēgļu uzņemšanā], taču es esmu arī pārliecināta, ka tās daudz iegūtu, ja uzņemtu un pieņemtu vairāk migrantu un bēgļu.

Kāda ir Zviedrijas pieredze, kuru Latvijas sabiedrība varētu pārņemt bēgļu pieņemšanas un integrēšanas aspektā?

Migrācija ir veicinājusi Zviedrijas sabiedrības kļūšanu daudz dinamiskākai. Tāpat ir skaidrs: ja jūs skatāties uz mūsu mūsdienu vēsturi, tad Zviedrijas spēcīgā ekonomiskā attīstība ir balstījusies imigrācijā, kas palīdzēja mums nodrošināt darbaspēku un pozitīvu iedzīvotāju attīstību. Lai kļūtu veiksmīgiem, ir svarīgi nodrošināt to, ka integrācija ir kā divvirzienu iela, kur katrs - gan jaunpienācēji, gan arī pamatiedzīvotāji - var mācīties no jaunām ietekmēm.

Zviedrija periodā no 1850. līdz 1930. gadam saskārās ar liela apmēra emigrāciju un demogrāfiskajām problēmām. Baltijas valstis šobrīd piedzīvo līdzīgu situāciju. Kādā veidā Zviedrijai izdevās pārvarēt krīzi?

Emigrācija bija cieši saistīta ar nabadzību un ekonomisko situāciju, kas tajā laikā valdīja Zviedrijā. Pozitīvas ekonomiskās situācijas attīstība, bezdarba samazināšana un spēcīgas labklājības sistēmas izveidošana bija svarīgi pasākumi, kas padarīja Zviedriju par dzīvošanai pievilcīgu valsti. Tieši modernas sabiedrības izveidošana, kur cilvēku cerības uz labāku nākotni ir cieši saistītas ar vēlmi būt atvērtiem pasaulei. Zviedrijas ekonomika ir piedzīvojusi izaugsmi, lielā mērā pateicoties neseno laiku imigrācijai.