Nenopietni: Tramps un Putins pseidozinātnes acīm

Pēc Marka Lučina domām, tieši abu pirmā tikšanās iezīmēs pasaules politisko virzību nākotnē. Kremļa saimnieka un viņa ASV kolēģa tikšanās jau tiek gatavota. Savukārt pagājušajā sestdienā notika Putina un Trampa telefonsaruna.

Tramps - radošs huligāns, Putins viltīgs

Atšķirībā no Putina, kurš ir perfekti uztrenējies, strādājot specdienestos, Trampam piemīt viegli pamanāma lielummānija un nekaunība, Lučins iesāk abu valstsvīru salīdzināšanu pēc fenotipoloģiskām (ģenētiskā informācija, kas iekodēta indivīda ārējā izskatā) pazīmēm. Jēdziena «fenotipoloģija» ieviesējs Marks Lučins apraksta vismaz 140 fenotipoloģiskās pazīmes, kas veido vairāk nekā 1000 kombināciju. Viņš uzskata, ka ar šo diagnostikas metodi iespējams spriest par cilvēka raksturu, spējām, vēlmēm, sagaidāmo reakciju un rīcību. Nereti šī sistēma, kas radīta, kombinējot dažādas zinātniskas metodes, tiek lietota, novērtējot darījumu partneri, klientu vai potenciālo darbinieku, tomēr par zinātnisku to nevar uzskatīt.

Lai gan Putinam ir vājas fenotipoloģiskas īpašības, viņš tās laikus ir nomaskējis, tāpēc stresa situācijās vājās puses neizrāda, turpina Lučins. «Var sacīt, ka Putins nevis ir prezidents, bet strādā par prezidentu, jo būtībā ir augstas klases menedžeris.

Daļa cilvēku viņu demonizē, bet patiesībā aiz Putina stāv ietekmīgu cilvēku komanda, kuru neviens no tautas nav redzējis.

Atšķirībā no Trampa Putins nemīl ne provokācijas, ne atrašanos opozīcijā. Šajā ziņā Tramps ir interesantāks un košāks un vairāk līdzinās Vladimiram Žirinovskim, bet Putins ir viltīgāks. Tramps nebaidās izraisīt negatīvu sabiedrības reakciju, viņš ir radošs huligāns bez politiskiem stereotipiem, kas nerīkosies kā citi politiķi. Turpretim Putins ir aukstasinīgāks, apdomīgāks, mierīgāks, lēnāks, akurātāks taktiķis.

Divi imperatori

Tomēr abi ir pasionāri - cilvēki, kas vēlas atstāt savas pēdas nākotnē, norāda cilvēku vērotājs. Abi uz lietām skatās konservatīvi patriotiski, un gan viens, gan otrs ietur izteikti imperiālu kursu. Tas nozīmē, ka viņi abi ir potenciāli imperatori, kas politiskajā laukumā kā pretinieki ir gatavi paciest tikai viens otru. Citi viņiem ir tikai sīkas kņadas radītāji. Kā divi spēcīgi spēlētāji abi politiskajā ringā spēlēs pēc noteikumiem. Turklāt ne viens, ne otrs nav pārlieku agresīvs - viņi drīzāk ir aizsargi nekā uzbrucēji, un tādi cilvēki ciena līdzvērtīgu pretinieku.

Kaut kādā ziņā Tramps būs zaudētājs, jo Putins ir cilvēks no austrumiem, bet Tramps naivāks - tāds amerikāņu kovbojs.

Tramps ir prognozējams, bet Putins rīkojas neprognozējami - klusi, nemanāmi un uzreiz.

Tramps neatsakās no grēcīgiem zemes priekiem - viņš ir dzīvs cilvēks, vienkāršs puisis, kuram paveicies ar amerikāņu sapni, un šajā ziņā līdzinās Bušam jaunākajam. Raksturīgi, ka viņš nemīl ierēdņus un formālu, «nopūderētu» izturēšanos. Un vēl: viņš nemīl lūdzējus un prasītājus, bet mums, Baltijas valstīm, ir paradums dzīvot par Eiropas naudu,» stāsta Lučins.

Iespējams, mūs gaida epohālas izmaiņas

Pats interesantākais notiks pirmās Trampa un Putina tikšanās laikā, pārliecināts sejas pētnieks. «Pēc tās vajadzētu uzmanīgi skatīties preses konferenci, pievēršot uzmanību katram vārdam, kas netieši atklās politiķu patiesos nodomus. Ja Tramps teiks, ka Putins kopumā viņam patika, NATO paplašināšanās austrumu virzienā atbalstītāji varēs mierīgi uzelpot. Cita lieta - ja Tramps un Putins patiešām atradīs kopīgu valodu. Tad, visticamāk, Putins dos mājienu slēpt no pasaules sabiedrības viņu savstarpējās simpātijas, lai nesarežģītu situāciju. Un Tramps to neizrādīs žurnālistiem un sabiedrībai. Tādā gadījumā pēc sarunas ar Krievijas līderi Trampa paziņojums būs daudz piesardzīgāks un maskētāks nekā pirmā scenārija gadījumā. Piemēram, viņš pateiks, ka, neraugoties uz pretrunām, kopumā ar Putinu par dažiem jautājumiem iespējams vienoties un rast kompromisu.

Tieši šāds piesardzīgs un korekts Trampa uzstāšanās stils liecinās, ka lielās politiskas veidotāji savā starpā ir sadalījuši pasauli un ir gatavi mainīt pasaules politisko ainavu.

Tādā gadījumā mūs gaida epohālas izmaiņas!

Tas būs signāls panikai arī visiem tiem, kas savu karjeras izaugsmi redz NATO struktūrās un Briselē. Tiem, kuri vēlas virzīt līdzšinējo ASV un Briseles politiku, nepaliks neviena iespēja. Viņiem būs jāpiekrīt dzīvot citādi vai jāizrāda pretspars gan Trampam, gan Putinam. Visticamāk, ka viņi tam nebūs gatavi, jo pašreizējā Eiropas politisko struktūru elite ziedoties un kaut ko darīt idejas vārdā neprot.»

Apnikuši politkorektie, bez mugurkaula

Tomēr arī tas būs tikai sākums - aizraujoši notikumi sekos divus, trīs mēnešus pēc lielvalstu vadītāju sarunām, atklāj Lučins. «Eiropas tautas jau sen ilgojas pēc spilgtiem, tiešiem un patriotiskiem līderiem, jo viņiem līdz nelabumam apnikuši politkorektie ierēdņi un politiķi bez mugurkaula.» Lučins uzskata, ka kustība šajā virzienā jau ir sākusies, tāpēc arī citās valstīs vēlēšanās uzvarēs nepastarpināti, «skaidru valodu runājoši», mazāk toleranti kandidāti.

«Eiropiešiem ir apnikuši imigranti, bet skaļi par to runāt nav pieņemts. Pat Itālijā un Spānijā, kur cilvēki vienmēr smaida, pēdējos gados ir mazāk priecīgu seju.»

Sākas vērienīga politiskā šova laiks, jo vēlētāji kā patērētāji grib jaunus politiskā šova aktierus - vecie ir apnikuši, stāsta Lučins. Visas problēmas, kas piecpadsmit gadus Briselē akurāti paslaucītas zem paklāja, tiks celtas laukā un vicinātas kā karogi. Ņemot vērā, ka daļa sabiedrības robusti tiešos līderus mīlēs, bet daļa nicinās, sāksies sabiedrības šķelšanās, kurai sekos Eiropas kartes iziršana. «Tiem, kas dzīvo Baltijas valstīs un sapņo vecumdienas pavadīt kaut kur Spānijā, ir jābeidz sapņot un ar steigu jālegalizē dzīvesvieta tur, jo nav izslēgts, ka nākotnē valstu likumdošana vairs nebūs tik draudzīga pret citiem, tostarp Eiropas pilsoņiem, kas vēlēsies ieceļot citā valstī.» Igauņu psihofiziologs uzskata: Eiropai var draudēt ekonomiska, politiska un demogrāfiska ekspansija no Ķīnas puses.

«NATO spēki ir droši uz Krievijas robežas, kamēr tajā pusē nav ķīniešu karavīru, kas paņems vienkārši «ar masu».»

Pēc viņa domām, būtu gudrāk nevis atstumt Krieviju, bet tuvināt Eiropas Savienībai, jo, ja Krievija noteiktās pozīcijās apvienosies ar Ķīnu - spēks būs grandiozs.