Latvijas augstskolu Rektoru padomes ārkārtas sēdē kvoruma trūkuma dēļ netika pieņemts nekāds lēmums par IZM sagatavoto rīkojumu par Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju. Atzinumu atteicās saskaņot arī tās augstskolas, kuras bija iesaistītas IZM sarunās par studentu vai studiju programmu pārņemšanu.
Latvijas augstskolu Rektoru padome apkopoja viedokļus par IZM sagatavoto rīkojumu par RPIVA likvidāciju, tomēr nekāds lēmums netika pieņemts. Rektoru padomes sekretatriāts lūdza ausktskolām iesūtīt komentārus, kurus apkopoja un nosūtīja IZM un citām institūcijām.
Daži no Rektoru padomes sekretariāta apkopotajiem viedokļiem atspoguļoti zemāk:
Rektoru padomes sekretariāts un augstskolu pārstāvji uzskata, ka IZM ir pārkāpusi valsts pārvaldes principus, nosūtot Ministru kabinetam rīkojuma projektu un anotāciju, kas ir «nepilnīgi, kļūdaini, neatbilstoši vairākiem normatīvajiem aktiem». Pēc rektoru padomes domām, IZM nav ievērojusi tādus Valsts pārvaldes likumā noteiktos principus kā to, ka «valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, pie kurām pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Nav ievērots labas pārvaldības princips, kas sevī ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, taisnīgas procedūras īstenošanu saprātīgā laikā, sabiedrības informēšanas princips, it īpaši tās sabiedrības daļas un tās privātpersonas, kuru tiesības vai tiesiskās interese īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.».
Rektoru padome vēstulē IZM īpaši uzsvērtas pārkāptās studentu tiesības. «Kā būtisks apstāklis jāmin tas, anotācijā vispār nav atspoguļotas mērķauditorijas, kuru vistiešāk skar šis ziņojums – studējošo attieksme pret projektu. Tieši studējošo informēšanai un viņu attieksmei pret projektu būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, atspoguļojot to projekta ziņojumā».
Rektoru padomes vēstulē minēti vairāki Ministru kabineta rīkojuma un anotācijas projektā ar RPIVA likvidāciju saistīti pasākumi, kas ir klajā pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, RPIVA pievienošana LU ir būtisks ar LU kā atvasinātu publisko personu saistīts lēmums, kas nevar tikt pieņemts bez LU Senāta piekrišanas. Rīkojuma projektā tiek paredzēts, ka LU pārņem RPIVA reģionālās filiāles, lai gan Augstskolu likums nosaka, ka šādu lēmumu var pieņemt vienīgi augstskolas Senāts. Tāpat, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem nevar notikt studiju programmu pārņemšana, kāda tiek minēta MK rīkojuma projektā, bet tikai studiju programmu pasniegšanas ģeogrāfiskās vietas maiņa. MK rīkojuma projekts arī nosaka, ka studentiem, kuri pāries uz vairākām rīkojuma projektā minētajām augstskolām, nepalielināsies studiju maksa. Tas pārkāpj šo augstskolu likumīgās tiesības, tādēļ vispirms valstij būtu jānodrošina attiecīgās finansiālās starpības segšana.
Tāpat, pretēji Ministru kabineta instrukcijai par to, kā sagatavojamas normatīvajiem aktiem pievienotās anotācijas, IZM rīkojuma projektā pilnīgi neko nav norādījusi par sabiedrības pārstāvju atbalsta pakāpi, to izteiktajiem priekšlikumiem, kā arī tas, vai šie priekšlikumi ir ņemti vērā projekta izstrādes procesā. Līdz ar to, «pilnībā ir ignorēts MK instrukcijā minētais pienākums norādīt šos lietā būtiskos apstākļus, kas tādējādi ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem», uzsvērts Rektoru padomes vēstulē.
Rektoru padome norāda IZM arī uz vairākiem nepamatotiem vai pat nepatiesiem apgalvojumiem, kas izteikti rīkojuma projekta anotācijā ar nolūku panākt iespaidu par nesekmīgu RPIVA darbu vai ieguvumiem, kādi rastos to likvidējot un pievienojot LU.
Piemēram, IZM apgalvo, ka likvidējot RPIVA un pārceļot studiju programmu īstenošanu uz LU, tikšot veicināta augstākās izglītības kvalitāte, nodrošināts kvalitatīvāks studiju saturs, piekļuve visu akadēmisko jomu resursiem, mecenātu līdzekļiem, nodrošinātas starptautiskās sadarbības iespējas, kā arī novērsta studiju programmu dublēšanās. Kā norāda Rektoru padome, neviens no minētajiem apgalvojumiem nav balstīts uz pārbaudītiem faktiem. Anotācijā nav sniegts studiju kursu un to satura salīdzinājums un izvērtējums, kas ļautu izteikt secinājumus par studiju kvalitāti un programmu dublēšanos. Studiju kvalitāte šobrīd tiek noteikta studiju programmu akreditācijas ietvaros, un visas RPIVA studiju programmas ir akreditētas. Nekādi nav pamatots arī apgalvojums par labāku piekļuvi akadēmiskajiem resursiem, mecenātu finansējumu pedagoģijas programmās studējošajiem, kā arī tiek ignorēta RPIVA kopīgā studiju programma ar ārzemju augstskolām.
Rektoru padome norāda arī nepamatotiem apgalvojumiem par zemāku RPIVA zinātniskās darbības līmeni, salīdzinot ar LU. Pirmkārt, nav korekti salīdzināt universitātes un akadēmijas zinātnisko darbību, kurām normatīvajos aktos ir noteikti dažādi darbības mērķi un kritēriji. Otrkārt, nav pamata salīdzināšanai izmantot tikai publikācijas SCOPUS un Web of Science datubāzēs, kā to darījusi IZM, jo augstskolām ir iespējams publicēt savus zinātniskos sasniegumus arī citos veidos, piemēram, izdodot monogrāfijas, kuras netiek indeksētas minētajās datu bāzēs, un kuras neinteresē šo datu bāzu uzturētājus – starptautiskās kompānijas Thomson Reuters un «Elsevier».
IZM pilnīgi nepamatoti anotācijā iekļāvusi arī apgalvojumu, ka studējošie, kuri nepāries uz LU, bet uz citām iesaistītajām augstskolām, būs iespēja pabeigt studijas uz tiem pašiem nosacījumiem, un par to pašu studiju maksu kāda bija noteikta RPIVA, saskaņā ar principu «budžeta vieta seko studējošajam». Normatīvie akti patiesībā neparedz principu «budžeta vieta seko studējošajam». Anotācijā arī minēts, ka studējošais var pāriet uz citu augstskolu studiju programmām, bet nav sniegts izvērtējums, cik salīdzināmas ir studiju programmas, un vai studējošām nevarētu rasties problēmas ar studiju kursu atzīšanu.
Latvijas Studentu padome iepriekš jau nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju un pievienošanu Latvijas LU. Studentiem ir bažas par to, kā notiks RPIVA studiju programmu pielīdzināšana, kā tiks nodrošināta budžeta vietu saglabāšana RPIVA studentiem, vai notiks par pašu līdzekļiem studējošo rotācija uz budžeta vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām un citiem jautājumiem. Tāpat negatīvu attieksmi pret RPIVA likvidāciju izteica arī Latvijas Zinātņu akadēmijas izglītības ekspertu konsīlijs, norādot, ka IZM jāmeklē citi veidi, kā uzlabot augstākās pedagoģiskās izglītības kvalitāti.
