Nodomi, iespējams, labi, bet...

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Valdības sēdē šonedēļ tika skatīti divi ļoti atšķirīgi, bet publikas interesi izraisījuši jautājumi.

Tika apstiprināts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums «Par iespējām Pirmslaulību mācību programmu personām, kuras vēlas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā, īstenot praksē». Savulaik pati ideja par šādu programmu izraisīja daudz zobgalību un bažu, tomēr man būtiskāks liekas pašā ziņojumā (1.-2. lpp) lasāmais: «Kopumā tika apzinātas 14 Eiropas Savienības valstis (kā, piemēram, Lietuva, Vācija, Francija, Slovēnija, Apvienotā Karaliste, Īrija u.c.). No sniegtajām atbildēm secināms, ka pirmslaulību apmācības programmu personām, kuras vēlas reģistrēt laulību, piedāvā tikai reliģiskās organizācijas ... līdzīgi kā tas ir arī Latvijas konfesijās. Valsts iestādes šādas apmācības nepiedāvā un nenodrošina, līdz ar to nav iespējams izvērtēt citu valstu pieredzi.»

Tātad jautājums: ja citur Eiropā valsts neuzskata par vajadzīgu iejaukties, kāpēc Latvijā tas tomēr tiek plānots?

Te uzreiz gan jāsaka, ka pats tieslietu ministrs sēdē izteicās nosvērti un norādīja, ka vismaz šogad ir runa tikai par pilotprojektu, kam atvēlēti 8000 eiro. Ja tiks secināts, ka ļaudis šādu programmu patiešām vēlas, tad arī domās par tālāko. Saprātīgi. Līdz ar to, ja esam objektīvi, t.i., nenoraidām visu, ja vien autors ir Rasnačs, bažām par nelietderīgiem tēriņiem vai kādu ideoloģiski iekrāsotu līšanu cilvēku personīgajā dzīvē nevajadzētu būt.

Tomēr, manuprāt, problēma ir ietverta pašā jautājumā, kādas zināšanas veicina ģimeņu noturību. Ministrijas piedāvāto tēmu t.s. moduļu loks ir adekvāts, bet tad, ja valsts vispār deklarē vēlmi ar ģimeņu izglītošanu nodarboties, vienmēr ir risks, ka parādīsies vēl un vēl priekšlikumi, kas šādā apmācību programmā iekļaujams. Jau sēdes laikā veselības ministre – un nelikās, ka viņa kolēģi vilktu uz zoba – pauda, ka noderētu arī topošajai ģimenei dot zināšanas par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu. Ja nu tā padomā – pareizi vien ir... Un tad vēl varētu teikt, ka programmā nepieciešams arī iekļaut mediju lietošanas prasmes. Lai, visādu «glamūru» un «smalkās aprindas» saskatījušies, pāris nesāk nekritiski to salīdzināt ar savu dzīvi, ar iespējami nelāgām sekām abu attiecībām. Vēl derētu arī speciālista padomi par to, kā nepazust «virtuālajā pasaulē» uz reālās pasaules attiecību rēķina. Pieļauju, ka būtu vēl kaudzīte ideju par programmas papildināšanu, turklāt pilnīgi labticīgas, bez ironizēšanas.

Citiem vārdiem sakot, iesaistoties tādu ļoti sarežģītu tēmu kā ģimeņu noturība risināšanā ar padomiem, valsts riskē, ka tad, kā saka, maisam gals ir vaļā. Tādēļ, manuprāt, cilvēku privātā dzīve ir atstājama pašu cilvēku ziņā, pat ja cilvēki rīkojas no kāda skatu punkta vieglprātīgi, aplami utt. Ja nu ir sfēra, kur valstij būtu jākoncentrē pūles, tad tā ir ar bērnu tiesībām saistītie jautājumi.

Ministru kabinets arī apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā tiek meklēts un apstiprināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs. Valdība savukārt noraidīja paša KNAB ierosinājumu, ka pretendentu vārdi publiskojami pēc konkursa pirmās kārtas. Valdības arguments: tad cilvēki nevēlēšoties konkursā piedalīties. Piemēram, kuram gribēšoties ierakstu CV par neveiksmīgi kandidēšanu. Vai – pastāvot iespēja, ka priekšniecība darbā vēršas pret neveiksmīgo kandidātu. It kā saprotami argumenti, tomēr pagaidiet! Kopš kura laika KNAB vadītāja postenis ir kaut kas tāds, ka gandrīz vai jākaunas par vēlmi to ieņemt? Arī, ja vēlme nav īstenojusies, tas nav nekas pazemojošs, jo galu galā konkursa komisija vispār cilvēku ir atzinusi par cienīgu pretendēt uz šo svarīgo amatu. Varbūt tad jādod tiesības neveiksmīgiem kandidātiem uz Saeimas deputāta posteni arī pieprasīt šādas informācijas dzēšanu no interneta? Apgalvojums, ka priekšniecība var sabojāt dzīvi neveiksmīgajam pretendentam («ak tad tev nepatīk pie mums strādāt?!») ir dīvains, jo būtībā atzīst, ka šādas prettiesiskas dzīves sabojāšanas iespējas pastāv. Tad varbūt vispirms ir jānodarbojas ar šādu iespēju izskaušanu?

Citiem vārdiem sakot, pēc visām ķezām, kas KNAB pēdējo gadu laikā piemeklējušas un par kurām priecīgs droši vien nav neviens koalīcijā neatkarīgi no specifiskām interesēm, nav pamata apšaubīt valdības vēlmi beidzot iegūt iestādei jēdzīgu vadītāju. Tomēr nav pareizi, ka publikai būs zināms tikai viens uzvārds (kas attiecīgi tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā), un nebūs zināmas iespējamās alternatīvas šai personai.

P.S. Ministru kabineta sēdes nereti ir noderīgas ne tikai galvas lauzīšanai, līdzi domājot, bet zināšanu papildināšanai vispār. Piemēram, iepazīstoties ar pēdējās dienas kārtību, faktiski nejauši (bija iesniegts projekts par personāliju izmaiņām) secināju, ka nu jau krietnu laiciņu Latvijā darbojas Valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas padome. Kā akmens no sirds novēlās – izrādās, valsts aktīvi tiek rūpīgi kontrolēti. Jo nevar taču būt, ka šāda padome neko prātīgu nedara.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu