Latvijai ir jāapzinās riski, ja no valsts izceļojušie statusu saņēmušie patvēruma meklētāji kādā brīdi nāks kā bumerangs atpakaļ, norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).
«Īslaicīgā skatījumā mums ar patvēruma meklētājiem problēmu nav - uz Latviju pārvietota puse no Eiropas kvotās noteiktā. Arī ar integrāciju problēmu nav, jo vienkārši nav ko integrēt. Tiklīdz šie cilvēki ar piešķirto statusu iziet no Muceniekiem, tā dodas no Latvijas prom,» par Latkovska pausto informēja Saeima Preses dienestā.
«Tomēr mums ir jāapzinās riski, ja no Latvijas izceļojušie statusu saņēmušie kādā brīdi nāks kā bumerangs atpakaļ. Valdībai šie riski jāapzinās un jāspēj nepieciešamības gadījumā reaģēt,» uzsver komisijas vadītājs.
Kā vēl vienu risku Latkovskis akcentē sociālo aptauju statistiku, ka teju 80% Latvijas iedzīvotāju ir pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. Arī paši patvēruma meklētāji ir izvēlīgi un neķeras klāt jebkurai iespējai. Pietrūkst motivācijas gan no vienas, gan no otras puses, un ar papildu finansējumu vien šo situāciju mainīt nevar, uzsver komisijas priekšsēdētājs.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāvji šodien komisijas sēdē deputātus informēja, ka līdz šim uz Latviju pārvietoti 238 patvēruma meklētāji, tostarp 116 bērni, galvenokārt no Sīrijas. Tās ir 55 ģimenes ar bērniem, piecas ģimenes bez bērniem un 10 indivīdi. Alternatīvais statuss piešķirts 147 cilvēkiem, savukārt bēgļa statuss – 10 personām.
No 238 uz Latviju pārvietotajiem patvēruma meklētājiem mūsu valsti pametušas 149 personas, no kurām atgriezušās divas, savukārt 91 persona uzturas Latvijā – 86 dzīvo «Muceniekos», bet piecas – Rīgā, no kurām trīs dzīvo īrētos dzīvokļos, viena patversmē un vēl viena hostelī, sacīja SIF pārstāvji.
Biedrības «Patvērums «Drošā māja»» pārstāvji, kas ikdienā strādā ar patvēruma meklētājiem, kas pārvietoti uz Latviju, informēja, ka būtiska viņu darba daļa ir atbalsts dokumentu kārtošanā un šo cilvēku pavadīšana uz dažādām iestādēm. Pēdējos trīs mēnešos šāds pakalpojums nodrošināts 370 reizes.
Biedrība darbā ar patvēruma meklētājiem identificējusi virkni problēmu, piemēram, bankas nevēlas šiem cilvēkiem atvērt interneta bankas kontu, ja viņi nezina latviešu, angļu vai krievu valodu, tāpat arī Rīgā nav iespējams noīrēt dzīvokli par saņemto pabalstu – 139 eiro. Biedrības pārstāvji arī pauda bažas par Patvēruma likumā plānotajiem grozījumiem, paredzot pabalstu par pirmo un pēdējo mēnesi izmaksāt jau pirmajā mēnesī, lai šie cilvēki varētu samaksāt par dzīvokļa īres pirmo un pēdējo mēnesi. Viņi sacīja, ka Latvijai būtu jāseko citu valstu piemēram – maksu par īri neizmaksāt skaidrā naudā, bet uzreiz pārskaitīt izīrētājam, lai pārliecinātos, ka nauda tiek tērēta paredzētajam mērķim.
Arī iniciatīvas «Gribu palīdzēt bēgļiem» pārstāvji kā būtiskāko problēmu patvēruma meklētāju integrēšanā minēja dzīvesvietas problēmu un uzsvēra, ka Latviju pametušie cilvēki ar bēgļa vai alternatīvo statusu, visticamāk, atgriezīsies mūsu valstī.
