«Itin nekas no tā, ko šobrīd dara Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), nav uzskatāms par augstākās izglītības reformu – nedz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidēšana, nedz līdz galam saprotamais plāns par 300 augstskolu programmu samazināšanu, nedz arī dīvainā specializēto augstskolu institūcijas interpretācija», atzīst bijušais izglītības un zinātnes ministrs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis.
Ķīlis uzskata, ka augstskolu reforma bija jāsāk «no otra gala», proti, jādefinē, kādi ir augstskolu veidi, kādi to parametri, un tad, kad notiek programmu akreditācijas process, jāizvērtē, cik lielā mērā tās atbilst izvirzītajiem parametriem. Tās, kuras neatbilst, būtu apvienojamas, taču drīzāk «maigajā versijā» caur augstskolu konsorciju veidošanu.
«Ir izvēlēts nepareizais ceļš – sākt ar «cietu» vienas augstskolas likvidāciju.
Tam nav racionālas jēgas, ja nu vienīgi no politiskā viedokļa – lai patestētu nozares stresa panesamību. Taču, tādā gadījumā tā nav saucama par reformu, bet politizētu rīcību. Notiek viedokļu testēšana, nevis reālas izmaiņas nozarē».
Ķīlis ir pārsteigts arī par IZM neprofesionāli sagatavoto RPIVA apvienošanas ar Latvijas Universitāti (LU) plānu, kurā absolūti nav ņemts vērā Eiropas Komisijas pasūtītais un finansētais Eiropas Universitāšu asociācijas 2105. gada pētījums par visiem Eiropas Savienībā īstenotajiem augstskolu apvienošanas projektiem. «Tajā ir skaidri uzsvērts, ka politiski jūtīgos gadījumos augstskolu apvienošanu ir jāveic caur konsorciju principu, piemēram, kopīgu doktorantūras programmu īstenošanu. Pētījumā apskatītajā periodā (no 2011. līdz 2013. gadam) no 150 apvienošanas gadījumiem tikai trijos ir notikusi no augšas administrēta apvienošana».
Pēc Ķīļa domām, kritiku neiztur arī IZM piesauktais arguments par RPIVA likvidēšanu, jo tajā kā specializētā augstskolā neesot pietiekami augsts zinātniskais līmenis.
«Tad ir jāuzdod jautājums, kādēļ jālikvidē tieši šī salīdzinoši lielā akadēmija.
Tad jau drīzāk varētu sākt ar Rīgas Juridisko augstskolu, Vidzemes augstskolu, Ventspils augstskolu, kas arī faktiski ir specializētas augstskolas».
«Kopumā ņemot – tā ir ņirgāšanās par reformu jēdzienu.
Normāli būtu vispirms jāskatās, kas notiek ar Latvijas koledžām, vai to nav par daudz. Pēc tam augstskolu akreditācijas projekta gaitā jāizsijā, kuras programmas ir kvalitatīvas, un kuras nē. Skatoties, cik daudzas no tām kvalitātes pārbaudi iztur, pakāpeniski jāiet uz augstskolu integrēšanu konsorciju veidā. Jo, var jau diktāta veidā paziņot par RPIVA slēgšanu, bet jautājums – kas notiks pēc tam? Sāksies murgs ar programmu savietošanu, jo tās līdzinās tikai pēc nosaukumiem, bet patiesībā ir stipri atšķirīgas gan pēc satura, gan cenām, gan kvalitātes. Par to neviens nedomā», atzīst R. Ķīlis.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets (MK) otrdien, 7. martā, gatavojas izskatīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par RPIVA likvidāciju un apvienošanu ar LU, kā arī pavadošos dokumentus. Iebildumus un negatīvu attieksmi pret rīkojuma projektu izteikusi Augstākās izglītības padome, Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, vairāku pašvaldību vadītāji, Latvijas Zinātņu akadēmijas izglītības ekspertu konsīlijs, Latvijas Pirmsskolas mūzikas izglītības asociācija, biedrība «Vasaras mūzikas sesija», Latvijas «Suzuki» asociācija, Latvijas Orķestru asociācija, skolas, pirmsskolas un interešu izglītības iestādes.
