Lielā daļā Rīgas dzīvojamo māju varētu būt nepieciešama visa siltummezgla pārbūve, stāvvadu nomaina vai cirkulācijas izbūve, lai nodrošinātu 55 grādu ūdens temperatūru dzīvokļos, komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinātos grozījumus Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos, pauda pašvaldības SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» pārstāve Santa Vaļuma.
Viņa norādīja, ka paredzēto karstā ūdens temperatūru nav iespējams nodrošināt, jo lielākajai daļai māju karstā ūdens apgādes sistēma nav paredzēta šāda normatīva izpildei tehnisku iemeslu dēļ. Ja normatīvs tiks noteikts, būs nepieciešama sistēmu pielāgošana, kas prasīs lielus būvdarbus.
«Dzīvojamās mājās, kurās vēsturiski izbūvētās sistēmas neparedz tādu tehnisku iespēju – nodrošināt 55 °C siltummaiņa izejā un dzīvokļos, iespējams, būs
nepieciešams veikt sistēmas atjaunošanu, uzlabošanu, kas var ietvert ne tikai siltummaiņa modernizēšanu, bet arī karstā ūdens stāvvadu maiņu, cirkulācijas atjaunošanu vai izbūvi, stāvvadu siltināšanu u.tml.,»
informēja Vaļuma. Viņa uzsvēra, ka vairums dzīvojamo ēku ir celtas citos apstākļos, un nevar uzlikt prasības, kuras tajās tehniski nevar izpildīt.
RNP pārstāve norāda: ja tiks ieviesti paredzētie noteikumu grozījumi, tas rada daudz jautājumu par to, kā rīkoties apsaimniekotājiem un dzīvokļu īpašniekiem. Vaļuma pastāstīja, ka pārvaldnieks izdevumus, kas vajadzīgi ēkas remontdarbiem, katru gadu iekļauj tāmē, ko izvērtē kopīpašnieki, nolemjot, kuri darbi tiks veikti. Arī šīs pārbūves būtu jāiekļauj remontdarbu tāmē.
«Rodas jautājums, kas notiks, ja kopīpašnieki atsacīsies uzņemties atbildību un pārbūvēt siltummezglu.
Ko darīs pārvaldnieks, ja kopīpašniekiem nebūs pilnvērtīga finanšu uzkrājuma, lai veiktu šādus pārbūves darbus?» pauda RNP pārstāve.
Uztraukumu radot arī tas, ka normatīvo aktu grozījumu izpildes nodrošināšanai, iespējams, būs jāmaina līguma nosacījumi ar AS «Rīgas Siltums». Vaļuma norādīja, ka
atbilstoši izmantoto megavatstundu apjomam mājā karstā ūdens uzsildīšanai iedzīvotājiem var pieaugt arī ikmēneša izmaksas par noteiktā mēnesī mājā patērēto siltumenerģiju,
pamatojoties uz siltumenerģijas patēriņa palielinājumu – lai nodrošinātu 55 grādu temperatūru ne tikai mājas siltummezglā, bet arī dzīvokļu ievados.
Jau ziņots: lai ierobežotu leģionāru slimības izplatību - inficēšanos ar legionellas baktēriju - paredzēts noteikt, ka karstā ūdens temperatūrai izdales vietā, tai skaitā katrā dzīvoklī, ir jābūt ne zemākai par 55 grādiem pēc Celsija. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu apstākļus, kuros baktērijas nevar savairoties.
Veselības ministrijas izstrādātajos priekšlikumos Ministru kabineta noteikumiem rosināts arī, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam regulāri būs jāveic ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu pārbaude un novērtēšana, kā arī riska faktoru novēršana.
Konstatējot dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmā infekcijas izraisītāju klātbūtni, ēkas pārvaldītājam būtu pienākums nekavējoties brīdināt mājas īpašniekus un citus tās iedzīvotājus,
sniedzot informāciju par attiecīgo slimību un ieteikumus tās profilaksei, kā arī informēt par pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu iedzīvotāju inficēšanās risku.
Pēc veselības ministres Andas Čakšas un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena («Vienotība») vienošanās grozījumi Ministru kabineta noteikumos par dzīvojamo māju sanitāro apkopi valdībā tiks virzīti tuvākajā laikā.
Veselības ministre arī uzdevusi Slimību profilakses un kontroles centram pārskatīt iekšējās procedūras, lai ēku apsaimniekotāju un iedzīvotāju informēšana un brīdināšana notiktu iespējami operatīvākajā veidā.
Legionellas baktērija var izraisīt saslimšanu ar legionelozi - relatīvi retu infekcijas slimību, kura bieži norit kā plaušu karsonis.
Lai izvairītos no iespējamas inficēšanās dzīves vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Tāpat jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20̊C, bet karstā – virs +50̊C, no atgriezta krāna aptuveni pēc vienas minūtes jau būtu jātek šādas temperatūras ūdenim. Svarīgi ir regulāri attīrīt dušas galviņas no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī. Tāpat vismaz reizi nedēļā dažas minūtes būtu jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.
Jau ziņots, ka leģionāru slimība šogad apstiprināta astoņiem cilvēkiem, tostarp vienam bērnam. Trīs no saslimšanas gadījumiem beigušies letāli.
