Pašvaldības nodarbojās ar uzņēmējdarbību nevis peļņas nolūkā, bet lai nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus, kas citādāk nav pieejami, komentējot Valsts kontroles (VK) vērtējumu par atsevišķu maksas pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
LSP priekšsēdētājs uzskata, ka VK secinājumus nevar uztvert viennozīmīgi, jo katras pašvaldības gadījums jāskatās atsevišķi. Viņš uzsvēra, ka vairumā gadījumu pašvaldība sniedz maksas pakalpojumus tur, kur neviens cits tos nav gatavs sniegt, tāpēc nav iespējams runāt par to, ka tādā veidā tiek radīta konkurence un mazinātas iespējas nopelnīt vietējiem uzņēmējiem.
Jaunsleinis uzsvēra, ka «no attāluma» ir grūti novērtēt, kāpēc pašvaldība izvēlas sniegt maksas pakalpojumus konkrētajā vietā. Skatoties katru gadījumu individuāli, varētu vērtēt, vai tiek radīta lieka konkurence privātajam sektoram.
«Piemēram, tūlīt varēs teikt, ka Valmiera rada lieku konkurenci, jo ir spiesta ņemt kredītu, lai organizētu dzīvokļu būvniecību. Bet ko lai dara, ja neviens privātais uzņēmējs dzīvokļus nebūvē? Dzīvokļu deficīts stāv jau vairākus gadus un privātais uzskata, ka viņam tur nebūs iespējams pietiekami ātri atgūt peļņu. Vai tā ir konkurences bojāšana vai nav? Uzņēmēji ir gatavi nākt un atvērt ražotnes, bet cilvēkiem vajag, kur dzīvot. Ko darīt pašvaldībai? Stāvēt malā un bezcerīgi gaidīti?» retoriski jautāja Jaunsleinis.
LPS priekšsēdētājs arī pastāstīja, ka pašvaldībām ir bēdīgi piemēri ar privāto pakalpojumu sniedzējiem, kā rezultātā pašvaldība ir spiesta ņemt kredītus, lai sakārtotu situāciju un cilvēkiem nodrošinātu pakalpojumu. Šo iemeslu dēļ pašvaldība piesardzīgi skatās uz privātajiem uzņēmējiem.
Jaunsleinis uzsvēra, ka pašvaldība nav ieinteresēta nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet, ja neviens cits to nedara, tai nākas iesaistīties. Pašvaldība nesniedz pakalpojumu, lai nopelnītu, bet gan lai iedzīvotājiem būtu nodrošināts pakalpojums.
Jau ziņots, ka vērtējot atsevišķu maksas pakalpojumu sniegšanu, VK centās noskaidrot, vai pašvaldību piedāvājums apmierina iedzīvotāju vajadzības. Revidenti secinājuši, ka pašvaldības nereti pat nepārzina iedzīvotāju patiesās vajadzības un problēmas. «Tāpēc bažas raisa pašvaldību lēmums līdzfinansēt maksas pakalpojumus. Piemēram, ūdensapgādes pakalpojumus sniedz piecas izlasē iekļautās pašvaldības. Šī pakalpojuma izmaksas pārsniedz pašvaldību noteikto maksu no 15% Alsungas novadā līdz pat 2,5 reizēm Ciblas novadā. Protams, pakalpojumu līdzfinansēšanu var uzskatīt par atbalstu iedzīvotājiem. Tomēr nezinot, kam šis atbalsts ir nepieciešams un kam nav, pašvaldības darbību nevar vērtēt kā mērķtiecīgu. Novirzot nodokļu maksātāju naudu lielos apmēros maksas pakalpojumu līdzfinansēšanai, iespējams, līdzekļi pietrūkst iedzīvotājiem būtiskākām jomām,» norāda VK.
VK ir secinājusi, ka maksas pakalpojumiem, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, piemēram, viesnīcu pakalpojumiem vai instrumentu un transportlīdzekļu īrei, ir negatīva ietekme uz vietējo uzņēmējdarbības vidi. Lai arī pašvaldībām ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā sniegt šādus pakalpojumus, tomēr saprātīgi to būtu darīt jomās, kurās objektīvu iemeslu dēļ pakalpojumu nevar nodrošināt uzņēmējs, uzsver VK.
«Pašvaldībām pārāk neveicas maksas pakalpojumu sniegšanā un tās pat cieš zaudējumus. Vienlaikus tiek radīta konkurence un mazinātas iespējas nopelnīt vietējiem uzņēmējiem, kuri nodrošina darbavietas un maksā nodokļus. Piemēram, pašvaldība, kura ir atvērusi viesnīcu, konkurē ar sava novada viesnīcām vai viesu mājām,» piebilst VK.
