Rakstīt komentāru
Rādīt
Visus Reģistrētos Ieteiktos
Jaunākos vispirms
  1. iconZigmunds Macias 2017. g. 21. martā 22:54

    Nu lieliski , vai tad mēs varam atteikties no ceļu policijas alkotestera jo izdruka ir uz termočeka , lielākajā daļa medicīnisko aparātu izdruka notiek uz termopapīra , kardiogrammas ,augļa sonogrāfiskā izmeklējuma rezultāti ,utt. . Nu labi - tas tieši neietekmē dzemdētājas bet ārstus gan , tādat iznīdējamie ir policisti,ārsti,medicīnas māsas............

    0
  2. nu re, pirms 15 gadiem runas ka supermārketu produkti padara cilvēkus neauglīgus, jo barojot kaķus ar cilvēkiem domātiem supermārketos tirgotiem produktiem, tie pēc 3 paaudzēm vairs nevairojās, skaitījās pilnīgi čau konspirāciju teorija.

    nez pēc cik gadiem atklāsies, ka šo pasauli pārvalda ķirzakas-shapeshifteri un ka Zeme īstenībā ir plakana? :D

    0
  3. iconPar Veselīgu Latviju 2017. g. 21. martā 20:33

    Kopš 2017.g. 12. janvāra Eiropas Savienībā bisfenols A tiek klasificēta kā viela, kura atstāj toksiskas sekas uz cilvēka reproduktīvo sistēmu ar bīstamības kategoriju 1B.
    Šādu lēmumu 2017. gada 4. janvārī vienbalsīgi pieņēmusi Eiropas Ķimikāliju aģentūra . Eiropas komisija ir lēmusi, ka kopš 2020. gada tiek aizliegti termo čeki visā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka stingrāki un plašāki aizliegumi tikai sekos.

    Šāda Eiropas Ķimikāliju aģentūras lēmuma pamatā ir tūkstošiem pētījumi, kuri zinātniskajā literatūrā krājušies vairākus desmitus gadu līdz 2017. gadā ir sasnieguši zināmu kritisko masu.

    0
  4. Viss ir kaitiigi....

    0
  5. iconPar Veselīgu Latviju epasts mans2017. g. 21. martā 20:36

    BPA – izraisa smadzeņu darbības un uzvedības traucējumus

    Šie pētījumi parāda, ka BPA pat nelielās devās nomāc estrogēnu uz smadzeņu attīstību. No tā ir atkarīga efektīva izziņas spēja un garastāvoklis. Pētījumos izmantotā BPA deva bija vienāda ar to, ko ASV Vides aizsardzības aģentūra pauž kā drošu.
    Šie pētījumi atklāj BPA iedarbību arī svarīgos cilvēka attīstības posmos - augļa un jaundzimušā periodā un pubertātes laikā –tiek ietekmētas smadzenes un uzvedība vēlākā dzīvē. Zinātnieki izmanto gan peles, gan žurkas, lai pētītu šo ietekmi.
    Estrogēns ir viens no svarīgākajiem hormoniem smadzeņu attīstībā gan vīriešiem, gan sievietēm. Tas veicina smadzeņu neironu augšanu un veselību. Kā mākslīgs estrogēns BPA imitē estrogēnu (galvenokārt estradiols) neironos, bet mazās devās-pilnīgi nomāc estrogēnu. Šie pētījumi liecina, ka BPA iedarbība var radīt pastāvīgu kaitējumu smadzeņu šūnu attīstībā.
    Pirmais raksts (Palanza) apskata virkni pētījumu par BPA ietekmi no mātēm uz peļu pēcnācēju uzvedību. Interesants novērojums starp visiem pētījumiem bija seksuālās uzvedības trūkums starp tiem tēviņiem un mātītēm, kuru mātes bija pakļauti BPA iedarbībai. Turpretim bija vērojamas seksuālās atšķirības uzvedībā starp dzīvniekiem, kas bija BPA iedarbībai nepakļautā grupā. Turklāt BPA iedarbība uz gaidībās esošām vai pieaugušā stadijā esošām peļu mātītēm mainīja viņu mātišķo uzvedību. BPA iedarbībai pakļautās mātītes veltīja mazāk laika mazuļu barošanai un pavadīja vairāk laika ārpus midzeņa nekā iedarbībai nepakļautās mātītes.
    Citi šīs nodaļas pētījumi parāda vēl citas BPA ietekmes uz smadzenēm un uzvedību. Šīs ietekmes ietver hiperaktivitāti; traucētu telpisko mācīšanos, atmiņas un izziņas funkcijas traucējumus; palielinātu agresīvu uzvedību tēviņiem pat bez paaugstināta testosterona ražošanas; un maskulinizāciju mātīšu uzvedībā. Viens no pētījumiem (Xu) arī liecina, ka BPA ietekmē vairogdziedzera funkcijas, kas var arī traucēt normālu smadzeņu attīstību un radīt garīgo atpalicību.

    Leranth C, Hajszan T, Szigeti‐Buck K, Bober J, Maclusky NJ. “Bisphenol A prevents the synaptogenic response to estradiol in hippocampus and prefrontal cortex of ovariectomized nonhuman primates.”
    Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America, 105(37):14187‐14191 (2008).

    Palanza P, Gioisoa L, vom Saal FS, Parmigiani S. “Effects of Developmental Exposure to Bisphenol A on Brain and Behavior in Mice.” Environmental Research, 108(20):150‐157 (2008).

    Alyea R, Wats

    0
  6. Kur atsauce, ka šis ir apmaksāts reklāmraksts vienas ūdens firmas interesēs, kas iepirkusi balonus bez šī mistiskā bisfenola.
    Visi aizmirst, ka devas, kādās tas ir kaitīgs ir mega lielas un no plastmasas tas izdalās tikai to karsējot. Tātad, kur ir bīstamība? Protams, ja neliekam platmasas traukus mikrenē :-)

    0
  7. Veikalā.. Čekiņš vajag? Nē. Lūdzu bez čeka.

    0
  8. iconJanis Pelakais 2017. g. 21. martā 16:52

    Nu jā un par NĀTRIJA GLUTAMĀTU (E621) neviens nebļaustās- pilnīgs klusums, kaut gan tās ir slēptais slepkava, mazās devās protams nekaitīgs, tikai tiek pievienots gandrīz visiem gatavajiem pārtikas produktiem, reti kurā produktā tā nav..

    0
  9. Dzīvot vispār ir kaitīģi.

    1
  10. iconJānis Berzins 2017. g. 21. martā 14:20

    Ja jau viss ir viss ir tik nekaitīgi, tad kāpēc citas ES valstis to izmantošanu jau aizliedz? Un pati ES pēc laika arī aizliegs. Pēc tam jau šī diskusija būs lieka.
    Agrāk etilētais svina benzīns neskaitijās kaitīgs, bet mainās laiki un mainās arī saprašana.

    0
  11. Super akcija lai mums būtu jāmaksā vairāk par iepakojumu!
    Lai bisfenolu A uzņemtu cilvēkam pierādīti kaitīgā daudzumā ir jāapēd apmēram 500 kg plastmasas pudeļu! Nemaz jau nerunājot par to ka no pudelēm, ja vien viņas netiek karsētas, šī viela izdalās ļoti niecīgos daudzums!
    Un par čekiem! Kāds tiešām viņos iepako pārtiku vai iedomājas viņus ēst????

    0
  12. iconPar Veselīgu Latviju xxx22017. g. 21. martā 20:35

    Kā zināms arī Latvijā vēža statistika ir biedējoša. Pēdējo 15 gadu laikā, no 2000. līdz 2015. gadam, Latvijā vēža pacientu skaits ir gandrīz dubultojies. Tātad jāatzīst, ka veselības nozare un sabiedrība kopumā nav sapratusi un risinājusi īstos šīs nāvējošās slimības cēloņus.
    Onkologu profesionālās asociācijas jau ir brīdinājušas, ka vēža izplatība drīzumā sasniegs epidēmijas apmērus. Diemžēl veselības nozares centieni "cīņai ar vēzi" ir pilnīgi izgāzušies. Problēma rodas, jo visas pūles veltītas cīņai ar sekām, bet netiek pietiekami risināti šīs milzīgās problēmas īstie cēloņi.
    Neskatoties uz mūsdienu medicīnas tehnoloģijām, nāvējošo slimību skaits nesamazinās, tas tikai turpina pieaugt. Tehnoloģijas mums nepalīdz atbrīvoties no cēloņiem, tikai palīdz labāk cīnīties ar sekām. Nav saprotams pamatojums, kādēļ veselības nozare katastrofāli maz uzmanības pievērš tieši slimību cēloņiem.
    Tas šķiet tik acīmredzami, ka veselības cēlonis primāri būtu jāmeklē veselīgā dzīvesveidā. Viens no lielākajiem slimību cēloņiem ir toksiskās vielas, kuras mēs uzņemam ikdienā kopā ar pārtiku. Mūsdienās gandrīz katrs pārtikas produkts ir iepakots kādā plastmasas iepakojumā: kārbā, plēvē vai pudelē. Bīstamākā viela, kas sastopama plastmasā ir bisfenols A (BPA).

    0
  13. šis viss izskatās pēc viena ūdens ražotāja reklāmas kampaņas, tas kurš bļaustās, ka vienīgajam ir bio pudeles..

    3
  14. iconNaktsParbedzejs tasesmues2017. g. 21. martā 13:30

    Tā jau arī ir

    3
  15. Džeks no VENDEN bija adekvāts.
    Pārējie...

    0
  16. iconPar Veselīgu Latviju Gsec Gfix2017. g. 21. martā 20:38

    BPA - prostatas vēža izraisītājs
    Sekojošie pētījumi liecina, ka pat zemas BPA devas agrīnos dzīves posmos (pirms dzimšanas vai tūlīt pēc piedzimšanas) grauzēju tēviņiem, vai estradiols (visspēcīgākais sieviešu hormons) iejaucas prostatas attīstībā, pakļaujoties vairāk vēža riskiem. Interferences attīstība parādās gēnu izmaiņās, paātrinās šūnu augšana, veidojas iekaisumi un citas pirmsvēža izmaiņas prostatā.

    Prins GS, Tang WY, Belmonte J, Ho SM. “Perinatal Exposure to Oestradiol and Bisphenol A Alters the Prostate Epigenome and Increases Susceptibility to Carcinogenesis.” Basic and Clinical Pharmacology and Toxicology, 102(2):134‐138 (2008).

    Prins GS, Birch L, Tang WY, Ho SM. “Developmental Estrogen Exposures Predispose to Prostate Carcinogenesis with Aging.” Reproductive Toxicology, 23(3):374‐382 (2007).

    Ho S, Tang W, Belmonte de Frausto J, Prins GS. “Developmental Exposure to Estradiol and Bisphenol A Increases Susceptibility to Prostate Carcinogenesis and Epigenetically Regulates Phosphodiesterase Type 4 Variant 4.” Cancer Research, 66(11):5624‐5632 (2006).

    Timms BG, Howdeshell KL, Barton L, Bradley S, Richter CA, vom Saal FS. “Estrogenic chemicals in plastic and oral contraceptives disrupt development of the fetal mouse prostate and urethra.” Proceedings of the National Academy of Sciences, 102:7014‐7019 (2005).

    0
  17. iconAivars Žindulis (Professars) 2017. g. 21. martā 10:28

    Viss ir inde, kaitīgums slēpjas dozā. Kas par daudz - tas par skādi, patiesībā jau Latvijas gaisu mēs drīkstam droši elpot tikai Latvijas laukos - pilsētu gaiss satur ogļskābi, svinu, bisfenolu A un citas kaitīgas vielas. Tak visā vainot plastmasas pudeles ir daudz vienkāršāk, nekā nodrošināt tīru gaisu pilsētniekiem :D
    Par Apini nezinu, bet tas Ivars Kalviņš ir bišķi tā kā uz naudas taisīšanu meties. Reklamē Draugos tagad kaut kādu brīnumzālīti pret alkoholismu kas palīdzot, tad atkal ar Mildronātu šim šaize sanāca (amerikāņi to par dopingu nodēvēja)...

    3
  18. Danuta gan super smuka!

    0

Lai pievienotu komentāru no Jūsu interneta pieslēguma, nepieciešams autorizēties ar TVNET, Draugiem, Facebook, Twitter, Google vai Inbox.lv kontu.

Autorizēties

TVNET aicina lasītājus, būt tolerantiem, iztikt bez rupjībām un saglabāt elementāras pieklājības normas. TVNET patur tiesības lietotājam liegt pieeju "Komentāriem" un ziņot attiecīgajām tiesībsargājošām iestādēm.

Komentāru noteikumi