Pētniece: «Lattelecom» lēmums netranslēt «France2» un «RaiUno» padara sabiedrību garīgi nabadzīgāku

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Telekomunikācijas uzņēmuma SIA «Lattelecom» lēmums pārtraukt Francijas «France2» un Itālijas «RaiUno» televīzijas kanālu translēšanu padara Latvijas sabiedrību garīgi nabadzīgāku, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta galvenā pētniece Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Viņasprāt, piedāvājot ar izklaides raidījumiem piesātinātu televīzijas saturu, «Lattelecom» piedalās Latvijas sabiedrības garīgajā pauperizācijā, jo tā tiek nepārtraukti pakļauta izklaides satura spiedienam un tajā netiek uzturēta kritiskā domāšana.

«Mēs esam nogriezti no politiskām diskusijām Francijā, kas ir ļoti svarīgi šobrīd. Mēs neredzam, ko domā un kā izsakās Itālijas sabiedrība. Man gribās teikt, ka «Lattelecom» iespaidā es jūtos kā padomju Latvijā šobrīd,» sacīja Beitnere-Le Galla.

Viņa uzsvēra, ka tirgus reitingu iecelšana Dieva vietā nevar būt galvenais kanālu «France2» un «RaiUno» translācijas pārtraukšanas iemesls.

Pēc pētnieces domām, Latvijā būtu jādomā par likuma izveidi, kas paredzētu Latvijā kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī lielāku Eiropas valstu televīzijas kanālu piedāvātā satura daudzveidību, jo ar izklaidi piesātinātais televīzijas saturs ir kaitīgs Latvijas sabiedrībai.

Bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš norādīja, ka «Lattelecom» rīcība ir radījusi jautājumu par to, kā valstī tiek piedāvāti televīzijas pakalpojumi. Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas valstij pieder 51% uzņēmuma akciju, tādēļ, viņaprāt, valstij būtu jāspēj ietekmēt to, kāds saturs tiek piedāvāts Latvijas sabiedrībai.

«Lattelecom» Juridiskās un korporatīvās atbalsta daļas direktors Toms Meisītis skaidroja, ka līdzīga veida jautājumi Saeimas komisijā iepriekš ir jau vairākkārt apspriesti. Viņš uzsvēra, ka uzņēmumam Latvijā nepieder nedz monopols televīzijas kanālu satura izplatīšanā, nedz tam ir valsts iestādes statuss - «Lattelecom» darbojas konkurences apstākļos, ko nosaka ne tikai Latvijas un ES, bet arī globālais tirgus, tādēļ uzņēmums darbojas ievērojot tirgus principus, kas ir viens no uzdevumiem, kurus uzņēmuma vadībai ir izvirzījuši tā akcionāri, tostarp arī Latvijas valsts.

«Akcionāru uzstādītie mērķi ir saistīti ar uzņēmuma vērtību vairošanu un peļņas gūšanu akcionāru interesēs,» sacīja Meisītis.

Pēc viņa teiktā, televīzijas kanālu raidīšana nav bezmaksas prieks. «Katrs kanāls, no autortiesību viedokļa, izmaksā konkrētu naudu. Katra kanāla pievienošana maksas televīzijas paketei izmaksā tehniski pietiekami lielas summas un tur ir vesela virkne izmaksu pozīciju, kas ar to ir saistītas. Tas nenotiek tāpat vien,» skaidroja «Lattelecom» pārstāvis.

Tāpat viņš atgādināja, ka, ņemot vērā, ka uzņēmumā ir valsts kapitāla daļas, pastāv virkne normatīvo aktu, kas nosaka «Lattelecom» darbību, lai novērstu valsts mantas izšķērdēšanu, tādēļ uzņēmuma vadībai ir pienākums darīt tādas lietas, kurām ir saimniecisks pamats.

Meisītis norādīja, ka nosakot televīzijas kanālu piedāvājumu, uzņēmums nevadās pēc abstraktiem pieņēmumiem, bet gan ļoti precīziem mērījumiem. «Ja mēs testa režīmā piedāvājam kanālu klientiem, (..) mēs ļoti precīzi spējam nomērīt, cik šis kanāls ir pieprasīts, cik to skatās. (..) Tie kanāli, kas pēc testa perioda netiek iekļauti pastāvīgajā piedāvājumā, tiem nav tāda pieprasījuma līmeņa, lai mēs tos uzturētu, lai mēs tam varētu dot kaut kādus saimnieciskus pamatojumus,» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Ņemot vērā iepriekšminēto, viņš norādīja, ka kanāli «France2» un «RaiUno» neatbilda kritērijiem, kas to turpmāko translāciju saimnieciski pamatotu, tādēļ lemts to pārraidi pārtraukt.

Tomēr Meisītis sacīja, ka no šā gada jūlija spēkā būs papildus regulējumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas noteiks maksas televīzijas operatoriem par pienākumu savos piedāvājumos obligātā kārtā ietvert četrus kanālus, kas atbilst noteiktiem kritērijiem televīzijas programmu veidošanā ES.

Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdekļu padomes (NEPLP) Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamenta vadītājs Uldis Lielpēteris norādīja, ka šajā jautājumā būtu jāpievēršas «Lattelecom» kā valsts kapitālsabiedrības darbības regulējumam atbilstoši Valsts pārvaldes likumam.

Lielpēteris sacīja, ka «Lattelecom» ir tirgus līderis komunikāciju jomā, tomēr saistībā ar mediju un satura izplatīšanu, jāņem vērā valsts pārvaldes iekārtas nosacījumi un kas tiek darīts, lai novērstu tirgus nepilnības.

«Ja valsts darbojas uzņēmējdarbības jomā, tad acīmredzot ir jāskatās, ar kādu nolūku - vai valstij ir svarīga tikai peļņa, vai tai ir svarīgi arī kādi citi aspekti. Līdz ar to jāpiekrīt (..), ka īpašniekam, akcionāram ir iespēja noteikt, kas ir stratēģiskais mērķis - vai tā ir peļņa, vai tie ir kādi citi mērķi, un kāpēc šie aktīvi ir valstij piederoši, un kāpēc valsts darbojas [uzņēmējdarbībā],» skaidroja NEPLP pārstāvis.

Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka Francijas un Itālijas kanālu translācijas pārtraukšana ir vairāk politiska rakstura jautājums, jo to translēšana Eiropas valstīm ir žests no Latvijas puses, parādot cieņu pret to valodu un to piederīgajiem, kuri dzīvo Latvijā.

Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs un deputāts Boriss Cilevičs («Saskaņa») sacīja, ka tādu kanālu kā «France2» un «RaiUno» esamība neatmaksātos, jo Latvijā ir ļoti mazs iedzīvotāju īpatsvars, kuri runā un saprot franču un itāļu valodas. Tāpat viņš uzsvēra, ka kādam par to ir jāmaksā, un lūgt uzņēmumam subsidēt šo kanālu translēšanu būtu pretēji tirgus mehānisma principiem. Savukārt, ja valsts izvēlētos to raidīšanu subsidēt, tad tas būtu jautājums, par kuru būtu nepieciešams diskutēt valdībā.

Viņaprāt, valsts līmenī būtu vairāk jāpievēršas tādiem jautājumiem, kas skar sabiedrisko televīziju un tai aktuālos jautājumus. Deputāts skaidroja, ka, ja runā par televīzijas satura nodrošināšanu, piemēram, krievu valodā, tad Latvijā tajā tiek veidoti tikai pāris kvalitatīvi raidījumi. Viņš norādīja, ka pašlaik notiek cīņa par krievvalodīgās auditorijas sadali, kas rada valsts drošības apsvērumus, jo minētā iemesla dēļ tiek veidots alternatīvs informācijas saturs.

Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija plāno ar vēstuli vērsties Ekonomikas ministrijā (EM), lai lūgtu izvērtēt valsts kapitālsabiedrību uzdevumus valsts drošības un kultūrtelpas aizsardzības jautājumos.

Tāpat komisija vēstuli plāno adresēt arī Pārresoru koordinācijas centram un ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS).

Komisija šādu lēmumu pieņēma šodien notikušajā sēdē, kurā tika pārrunāts jautājums par «Lattelecom» televīzijas kanālu pakalpojumu piedāvājumu.

Sēdes laikā tika apspriesta komisijai adresēta vēstule no Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Dagmāras Beitneres-Le Gallas, bijušā vēstnieka Valda Krastiņa un politiķa, publicista Daiņa Īvāna, kurā pausta neizpratne par «Lattelecom» lēmumu pārtraukt Francijas «France2» un Itālijas «RaiUno» televīzijas kanālu translēšanu.

Vēstulē skaidrots, ka lēmums pārtraukt iepriekšminēto kanālu pārraidīšanu kaitē sabiedrībai kopumā, jo «Lattelecom» ir valsts uzņēmums, kuram Latvijā dzīvojošajiem būtu jānodrošina vispusīga un nepastarpināta ziņu un kultūrvēsturisko raidījumu pieejamība, it īpaši laikā, kad Eiropā norisinās politiski svarīgi procesi, tostarp tuvojas Francijas prezidenta vēlēšanas.

Vēstules autori pārmet, ka uzņēmums par prioritāti ir izvirzījis peļņu un reitingus, nevis sabiedrības kritiskās domāšanas veicināšanu un tai pieejamās informācijas dažādošanu. Tā vietā «Lattelecom» piedāvātajā saturā dominē izklaidējoši raidījumi un tā televīzijas kanālu sarakstā ir nesamērīgi daudz Krievijas informatīvās telpas kanāli, uzskata vēstules autori.

Komisijas priekšsēdētāja un Saeimas deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA sacīja, ka komisijai adresētā vēstule ir radījusi jautājumu par to, kādi ir tieši valsts kapitālsabiedrību uzdevumi. Lai arī viens no tiem ir veiksmīgas saimnieciskās darbības īstenošana, nav īsti skaidrs, kādi tie ir gan drošības, gan kultūrpolitikas telpas aizsardzības jautājumos.

Vēstulē EM tiks adresēti arī televīzijas satura daudzveidības jautājumi, uzsverot, ka reitingiem un tirgus rādītājiem nevajadzētu būt prioritāti augstākiem par sabiedrībai piedāvāto saturu un tā kvalitāti.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu