Ja runa ir par valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm, ierobežojumi uzņēmumu pārdošanai saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām ir pieļaujami, tā raidījumam «LNT Ziņu TOP 10» norādīja ES tiesas tiesnesis Egils Levits.
Levits: Ierobežojumi valsts drošībai nozīmīgu uzņēmumu pārdošanai ir pieļaujami
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komentējot Saeimas divu nedēļu laikā pieņemtos grozījumus likumos, saskaņā ar kuriem valsts drošībai nozīmīgu uzņēmumu īpašnieku maiņai būs jāsaņem valdības atļauja, viņš rakstiskā atbildē nepauda bažas par tiesvedības riskiem.
«Saskaņā ar Līguma par ES darbību 65.pantu dalībvalstis var ierobežot brīvu kapitāla kustību, ja tas nepieciešams valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēs. Arī virkne citu ES dalībvalstu ir ieviesušas šādus ierobežojumus. Ja tie atbilst Līguma noteikumiem, tad šādi ierobežojumi saskaņā ar ES tiesībām ir pieļaujami,» norādīja Levits.
Uz to, ka līdzīga prakse kā tagad Latvijā pastāv arī citās ES valstīs - Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Polijā un Zviedrijā -, norādīja arī ar likumprojektu saistītie. Viņi arī uzsver, ka starptautiskā pieredze ir rūpīgi izpētīta. Piemēram, citviet jau uzņēmumi vērsušies ES tiesā, bet valstis uzvarējušas, tāpēc Latvija no iespējamajiem tiesvedību riskiem nebūtu jābaidās. Tiesvedība neesot bijusi par būtību, vai drīkst ierobežot darījumus, bet gan par niansēm, proti, to, kas ir būtiski uzņēmumi.
Citi raidījuma uzrunātie neapšauba vajadzību aizstāvēt nacionālās intereses, tomēr bažas viņu vidū ir.
«Jautājums ir cits - kā šīs likuma normas praktiski tiks ieviestas dzīvē. Proti, gadījumos, kad Ministru kabinets uzskatīs vai uzliks par pienākumu akcionāram pārdot akcijas un kāds būs šis termiņš. Mēs labi zinām, ja šis termiņš ir ļoti mazs, tad šī cena, par kuru ir iespējams pārdot akcijas, ir mazāka, nekā ja tas notiktu kā standarta tirgus gadījums,» komentēja Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš secina, ka mums gandrīz nekad nepietiek laika izdarīt lietas līdz galam, bet vienmēr pietiek laika labot kļūdas.
«Nu nedēļa ir, protams, krietni par maz šāda veida lēmumiem, jo šeit tiešām ir nopietni jāizanalizē, vai likums var radīt kādus starptautisku tiesvedību nevajadzīgus riskus,» sprieda Endziņš.
Tikmēr AS «Latvijas gāze» un no tā nodalītā pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltid Grid» («Conexus») valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kura vadīto uzņēmumu dēļ likums pieņemts steidzamības kārtībā, neatklāj, vai akcionāri apsver tiesāšanos ar valsti.
«Viņiem ir radīti papildu šķēršļi savu akciju realizācijā. No vienas puses, valsts pasaka - jums ir jāpārdod akcijas, no otras puses, valsts vēl vēlas norādīt ar pirkstu, kam pārdod, kam nepārdot. Līdz ar to šie finansiālie zaudējumi vai ieguvumi būs nomērāmi tikai tad, kad notiks šī akciju kustība. Vai tas novedīs pie kaut kādiem strīdiem starp akcionāriem un valsti, to es neņemos komentēt,» teica Kalvītis.
Viņš ir apmierināts, ka deputāti ņēmuši vērā virkni «Conexus» iebildumu, tostarp par jau noslēgtu darījumu revidēšanu: «Lielākā daļa mūsu bažas uz 2.lasījumu tika novērstas, tā kā gribētos teikt, ka mūsu viedoklī Saeimas deputāti ieklausījās.»