Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca «Providus» un «Sabiedrība par atklātību Delna», 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.
Kā atzīmē «Providus» un «Delna», grozījumi netika atbalstīti ne atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā, ne līdzatbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, taču tika pieņemti pirmajā lasījumā un atzīti par steidzamiem.
Grozījumi tapa Ministru kabinetā notikušas diskusijas rezultātā un tika pamatoti ar vēlmi paplašināt pretendentu loku KNAB priekšnieka konkursam. Gan Saeimas komisijās, gan plenārsēdē liels deputātu skaits izvirzīja nozīmīgus argumentus, ka iesniegtais likumprojekts nav pietiekoši labi izstrādāts, tāpēc nav atbalstāms. Deputāti un Saeimas juridiskais birojs pauda pozīciju, ka Ministru kabinetam būtu sistēmiski jāsakārto izdienas pensiju sistēma valstī, nevis jārisina jautājums fragmentārā veidā, cenšoties steidzami padarīt pievilcīgāku KNAB priekšnieka amatu.
«Providus» pētnieka Olafa Grigus ieskatā situācija, kad Saeima bez skaidra publiska pamatojuma lemj pretēji atbildīgās komisijas nostājai, vērtējama kā aizdomīga un atbilst vienai no iespējamas valsts sagrābšanas pazīmēm. Turklāt Saeima lēma likumprojektu skatīt steidzamības kārtībā, neskatoties uz izskanējušajiem apgalvojumiem par likumprojekta zemo kvalitāti. Steidzamība noteikta pēc vairāku deputātu vāji pamatota ierosinājuma, iztiekot bez debatēm.
Uz pētnieka jautājumiem par likumdošanas procesu Saeimā februārī, frakcijas «No sirds Latvijai» deputāte Ingūna Sudraba cita starpā pieminējusi arī KNAB amatpersonu izdienas pensiju likuma grozījumus. Pēc Sudrabas domām, KNAB amatpersonu izdienas pensiju likumā paredzētie grozījumi izskatās «radīti kādam konkrētam cilvēkam, kuru tālāk šajā amatā virzīs un apstiprinās».
9.martā Saeima gan izslēdza no sēdes darba kārtības likuma grozījumus, kas paredz, ka KNAB priekšnieka izdienas pensijas aprēķināšana tiek samērota ar salīdzināmiem amatiem. Tas tika darīts pēc tam, kad Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, paužot būtiskus iebildumus, noraidīja šo likumprojektu. Deputāti nolēma neskatīt šo likumprojektu līdz turpmākam komisijas lēmumu.
Šo likumprojektu izstrādāja Valsts kanceleja, un izskatīšanai Saeimā iesniedza valdība. Sociālo un darba lietu komisija Aija Barča (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka jautājums par likumprojektu pārrunāts ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) biroja vadītāju Māri Krastiņu. Barča pieļāva, ka Valsts kanceleja varētu nākt klajā ar priekšlikumiem, lai likumprojekts iegūtu citādāku veidolu. Tad par to varētu vēl varētu notikt diskusija, piebilda politiķe.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pagaidām deputāti neplāno mainīt savu nostāju par šo likumprojektu. Barča arī atgādināja, ka neviens no komisijas deputātiem šos likuma grozījumus iepriekš neatbalstīja.
Februārī monitorings aptvēra 47 likumprojektu izskatīšanu un divu amatpersonu iecelšanu.
Saeimas darba monitorings tiek veikts projekta «Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums» ietvaros, sekojot likumdošanas iniciatīvām un amatpersonu iecelšanas procesam Saeimā. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds «Atvērtās sabiedrības institūts» sadarbībā ar «Atvērtās sabiedrības fondu «Think Tank Fund«» un Sabiedrības integrācijas fondu.
