Onkoloģijā valsts ir sarakstījusi pareizus plānus, kas veicinās savlaicīgu diagnostiku, aktivizēs vēža skrīningus un mācīs cilvēkus veselīgi dzīvot. Tas ir labi, taču nesīs rezultātu nākotnē, bet cilvēki, kas ir slimi ar vēzi, grib dzīvot šodien, uzskata Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) Ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte.
Viņa norāda, ka pēc «zaļā koridora principa» iedibināšanas pagājušajā gadā jaunatklāto vēža pacientu skaits ir pieaudzis, tomēr naudas trūkums veselības nozarē šiem cilvēkiem cerīgas prognozes nesola. Pēc Plātes teiktā, nozīmīgas problēmas onkoloģijā ir efektīvāku zāļu kompensēšanā iedzīvotājiem, kā arī finansējums operācijām, ķīmijterapijai, paliatīvajai aprūpei, kā arī rehabilitācijai un psiholoģiskajai aprūpei.
Onkoloģijas centra pārstāve stāsta, ka personāla trūkuma dēļ operācijas galdu skaits LOC ir samazināts, tādēļ pacientam var nākties gaidīt rindā. Tāpat slimnīcā akūti trūkst vidējā medicīnas personāla, īpaši ķirurģijas māsu. Turklāt lielās un ilgās vēža operācijas daļēji spiesta dotēt slimnīca, jo valsts visas izmaksas nesedz. «Līdz ar to pakalpojumu tarifu pārskatīšana onkoloģijā ir ļoti aktuāla un sāpīga tēma,» norāda Plāte.
Runājot par ķīmijterapiju, viņa norāda, ka vismaz pusei vēža pacientu pēc operācijas ir nepieciešama ķīmijterapija vai staru terapija. Līdzekļu trūkuma dēļ vēža pacientiem, ar retiem izņēmumiem, netiekot kompensēta mērķterapija, kas iznīcina vēža šūnas, bloķējot to augšanu. Pēc Plātes teiktā, šādi tiek kavēta iespēja apturēt vēža attīstību. «Piemēram, jau 12 gadus Latvijā valsts neapmaksā vienu no ķīmijterapijas shēmas medikamentiem kolorektālajam vēzim, kas kardināli pasliktina ārstēšanas rezultātus. Pacients pats šīs zāles nopirkt nevar, jo izmaksas sešu mēnešu kursam ir 18 000 eiro, un līdzīgi ir arī citiem vēžu veidiem,» norāda Plāte.
LOC ārste norāda: lai Latvija onkoloģijas jomā sasniegtu Igaunijas un Lietuvas līmeni, kompensējamo zāļu budžets nozarei būtu jāpalielina par vismaz aptuveni 15-20 miljoniem eiro gadā. Pēc viņas teiktā, svarīgi sekot līdzi arī Eiropas vadlīnijām, kur medikamenti nav iekļauti «no zila gaisa» vai pēc principa - lētākās zāles. «Jāvadās no pierādījumiem, ka konkrētās zāles nodrošina vislabākos ārstēšanas rezultātus. Protams, varam rakstīt vietējās vadlīnijas, neiekļaujot mūsdienīgu terapiju, taču tā būtu mānīšanās,» uzsver Plāte.
Onkoloģe uzsver, ka Latvijā jau gadiem ilgi ir traģiska situācija ar vēža slimnieku paliatīvo aprūpi - kad cilvēkam terapija vairs nepalīdz, viņam jānodrošina sāpju mazināšana un stāvokļa stabilizācija. Plāte norāda, ka LOC ir viena paliatīvās aprūpes nodaļa ar 30 gultām, kā arī atrodamas dažas nelielas nodaļas rajonu slimnīcās.
«Neviens nevar pateikt, kur šos smagi slimos vēža pacientus nepieciešamības gadījumā stacionēt
un vai kāds dienests viņus pilnvērtīgi aprūpēs mājās. Nesakārtotā sistēma kā rikošets sit pa veselības aprūpes budžetu, jo šie pacienti bieži sauc ātro palīdzību, nonāk slimnīcu terapijas nodaļās, kas, protams, valstij izmaksā daudz dārgāk nekā sakārtota paliatīvās aprūpes sistēma,» skaidro Plāte.
Tāpat viņa norāda uz rehabilitācijas un psiholoģiskās palīdzības trūkumu, jo pēc audzēja izoperēšanas daudziem pacientiem ir nepieciešama rehabilitācija, taču Latvijā valsts tādu praktiski neapmaksā. Pēc Plātes teiktā, Eiropas valstīs ir ierasta prakse, ka vēža pacients un dažviet pat viņa ģimene saņem valsts apmaksātu psihologa vai psihoterapeita palīdzību, kas palīdz sadzīvot ar slimību un justies labi.
Tā kā vajadzības un problēmas ir visās medicīnas jomās, veselības budžeta palielināšanu un skaidra praktiskā plāna izstrāde jāaktualizē kompleksi. «Arī pacientiem ir nepieciešama skaidrība, kad Latvijā viņus varēs ārstēt atbilstoši attīstītājās valstīs pieņemtajai praksei,» pauž Plāte.
Aģentūras LETA apkopojumā, kas veikts, balstoties Veselības inspekcijas (VI) datos, Plāte ierindota farmācijas industrijas visvairāk atbalstīto ārstu trijniekā - viņas pieci braucieni pērn farmācijas firmām izmaksājuši gandrīz 12 000 eiro. Kopā farmācijas firmas ar dažādiem maksājumiem atbalstījušas vairāk nekā 1000 Latvijas veselības aprūpes speciālistu.
Jau ziņots, ka valdība jau decembrī ļāva budžeta resora «74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums» programmā «Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums» rezervēto finansējumu 12,26 miljonu eiro apmērā izmantot reformu īstenošanai, lai uzlabotu onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas pieejamību.
Veselības ministrija izstrādājusi arī Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2017.- 2020. gadam. Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija paudusi neapmierinātību ar šo plānu, norādot, ka jādomā par jau esošajiem vēža pacientiem.
