Zīle: Sarunās par «Brexit» pēc iespējas ātrāk no spēles galda jānoņem cilvēku likteņi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Sarunās par Eiropas Savienības (ES) valstu un Lielbritānijas pilsoņu tiesībām «Brexit» kontekstā pēc iespējas ātrāk no spēles galda jānoņem cilvēku likteņi, šodien konferencē «ES Nākotne pēc Brexit: prioritātes, iespējas un izaicinājumi» sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Eiroparlamentārietis uzskata, ka šobrīd starp ES un Lielbritāniju valda savstarpēja neuzticēšanās un tirgošanās par pilsoņu tiesībām, kas ir slikta zīme, jo šo jautājumu iespējams atrisināt daudz ātrāk un vienkāršāk, nekā tas pašlaik notiek.

«Manuprāt, abas puses lieliski saprot, ka nevarēs ierobežot to cilvēku tiesības, kas iebraukuši Lielbritānijā, un to, kas no Lielbritānijas iebraukuši ES. Šo cilvēku tiesības paliks tādas, kādas tās bija, iebraucot valstī, un nevar būt citi risinājumi, bet tomēr abas puses mēģina šos jautājumus tirgot,» domā Zīle.

Atrisinājums ir svarīgs abu pušu pilsoņiem, kuriem tādā gadījumā būtu skaidrs, ka viņu liktenis ir izšķirts un nekas slikts nenotiks, skaidroja eiroparlamentārietis. Latvijas pilsoņi atrisinājuma gadījumā varētu būt pārliecināti, ka viņiem nebūtu steigšus jākļūst par pastāvīgiem Lielbritānijas rezidentiem, ir pārliecināts deputāts.

Pēc viņa teiktā, neskaidra ir situācija par tām personām, kas nākamo divu gadu laikā, kamēr Lielbritānija vēl nebūs izstājusies no ES, iebrauks un strādās tur līdz izstāšanās brīdim.

«Abām pusēm, vedot sarunas, būtu diezgan ātri jāpasaka, kas sagaida tos cilvēkus, kas šo divu gadu laikā vēlas izmantot brīvo personu kustību,» norādīja deputāts.

Viņaprāt, neskaidrs un ļoti būtisks jautājums ir arī par to, kāda būs to cilvēku sociālā aizsardzība, kas peļņā uz Lielbritāniju dosies pēc «Brexit».

«Mums nav vienalga, ka cilvēkiem darbspējīgā vecumā ļaujam aizbraukt, un nav skaidrs, kādā veidā viņi būs sociāli aizsargāti. Mēs nebūtu priecīgi, ja viņi pēc kāda laika atgrieztos un mums būtu jārūpējas par viņu sociālajām garantijām, kaut arī viņi visus šos gadus būtu strādājuši Lielbritānijā,» norādīja Zīle.

Tikmēr Lielbritānijas vēstnieces Latvijā vietniece Sāra Hārpere norādīja, ka jautājumi par abu pušu pilsoņu tiesībām jārisina saskaņoti, jo nebūtu pareizi sākumā pieņemt lēmumus par ES pilsoņiem Lielbritānijā, kad pašai Lielbritānijai vēl nav skaidrība par saviem pilsoņiem ES.

Deputāts norādīja, ka «Brexit» kontekstā Latvijai ir svarīgi vairāki jautājumi, tostarp drošības jomā, finanšu jautājumi attiecībā uz kohēzijas politiku, kā arī Latvijas pilsoņu tiesību un interešu ievērošana.

Tāpat Zīle uzskata, ka visu «Brexit» procesu ietekmēs vairāki faktori, gan vēlēšanas Francijā, Vācijā un Itālijā, gan priekšlikums jaunajam ES daudzgadu budžetam.

Deputātu bažīgu dara tas, ka «Brexit» procesa noslēgums saskanēs ar EP vēlēšanu tuvošanos, tāpēc tas nebūtu labs laiks, kad EP veikt pēdējo un izšķirošo balsojumu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu