Nākotnes Eiropas Savienība (ES) balstīsies uz jaunu cilvēku pleciem, pirmdien starptautiskās konferences «Eiropas projekta 60.gadadiena» laikā teica Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V).
Čigāne: Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga no jaunās paaudzes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāte uzsvēra, ka jaunu cilvēku ticība ES nākotnei, ir problēma, bet, neskatoties uz to, ES noteikti balstīsies tieši uz jaunu cilvēku pleciem.
Viņa sacīja, ka jaunajām paaudzēm ir citas vērtības, piemēram, solidaritāte, kopēja labklājība, klimata pārmaiņas, kā faktoru, kas par to liecina, minot pagājušajā nedēļā notikušo protesta akciju pie Saeimas, kad daudz jaunu cilvēku pulcējās vienuviet, lai paustu viedokli par dzīvnieku izmantošanu cirkā.
Čigāne pauda, ka ES ir lielisks projekts mazajām Eiropas valstīm, un Latvijai jāturpina strādāt kopā ar citām dalībvalstīm un atrasties ES kodolā.
«Krievija saviem tautiešiem un cilvēkiem Ukrainā, Gruzijā un citur cenšas iestāstīt, ka Latvija nevēlas būt ES un ka tā valstij nesusi tikai sliktu. Mums kā Latvijai un Baltijas valstij ir pienākums strādāt, lai parādītu, ka mēs esam plaukstoša ES valsts,» uzskata deputāte.
Arī Ķelnes universitātes Turcijas un Eiropas Savienības studiju centra profesors Volfgangs Veselss norādīja, ka ES nākotne būs atkarīga no jauniešiem un viņiem svarīgajām vērtībām, akcentējot, ka kopējās Eiropas vērtības jau ir skaidras, tāpēc censties izveidot Eiropu pilnīgi no jauna nav nepieciešams.
Viņš ir pārliecināts, ka identitāte «nekrīt no debesīm», bet Eiropai tā ir rūpīgi un pamazām jāveido, dalībvalstīm kopīgi daloties savā pieredzē un tādējādi kopīgi veidojot vienu, Eiropas identitāti.
Diskusijas un lēmumu pieņemšana dažādos jautājumos nereti norit lēni, tomēr tas ir nepieciešams, lai valstis savestu kopā, rosinātu diskutēt un atrisinātu grūtus un svarīgus jautājumus, domā profesors.
«Daudzi sūdzas par šo demokrātisko sistēmu, ka viss notiek lēni un nav kopīgas sapratnes. Var kritizēt un daudzi kritizē, bet visas valstis kopā cenšas nonākt pie kopējas vienprātības, kas ir tas, kas ir jādara, lai virzītos uz priekšu un mierīgi sadzīvotu. Jāsaprot, ka nonākšana pie vienprātības nav viegla,» norādīja Veselss.
Viņš vērsās pie klātesošajiem, uzsverot, ka mazo dalībvalstu, tostarp, Latvijas atrašanās kopā ar rietumu lielvarām, ir ļoti nozīmīga un ES šīm valstīm ir lieliska iespēja piedalīties kopīgas politikas veidošanā.
Atbildot uz jautājumu par to, kādas šobrīd ir Vācijas lielākās bailes par ES nākotni, profesors minēja, ka ir divas lietas, par ko šobrīd jāuztraucas - ka ES beigs pastāvēt un gaidāmās prezidenta vēlēšanas Francijā.