Patlaban ministrijām un sabiedrībai nodotais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu orientējas uz pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, taču risina arī darbiniekiem aktuālus jautājumus, šodien preses konferencē teica veselības ministre Anda Čakša.
Viņa norādīja, ka reformas uzdevums ir uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, pilnveidot veselības kvalitāti neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas, risināt cilvēkresursu problēmas nozarē un attīstīt stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā.
Čakša norādīja, ka reforma paredz arī veidot ģimenes ārstu kopprakses, kuru veidošanā jau tagad iniciatīvu izrādījušas tādas pilsētas kā Sigulda, Daugavpils, Jēkabpils, Madona un Kuldīga. Ministrijas ziņojumā teikts, ka šādas kopprakses veidojamas, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību darbdienu vakaros un brīvdienās, efektīvu ģimenes ārsta aizvietošanu, telefonkonsultācijas, kā arī daļēji pārņemtu dežūrārstu funkcijas.
Vienlaikus ministre norādīja, ka diskusijas par reformām veselības aprūpē nebija vieglas, taču visiem esot izpratne, ka jāmaina ne tikai struktūra, bet arī domāšana.
Taujāta, vai veselības aprūpes sistēmas reformai ir arī politisks atbalsts, viņa norādīja, ka notiek aktīvas sarunas ar Finanšu ministriju, lai risinātu samilzušās veselības aprūpes finansējuma problēmas. Tiek runāts arī par ārstniecības personu algu pieaugumu jau nākamgad.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, turklāt, reforma paredz vērtēt iespēja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot astoņu slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās ceturtā un trešā līmeņa slimnīcas veidos vienotu sadarbības modeli ar pirmā un otrā līmeņa slimnīcām, kā arī Steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.
VM rekomendē vairākas iespējamās slimnīcu sadarbības teritorijas, piemēram, Rīgā un Pierīgā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca veidotu sadarbību ar Ogres slimnīcu, Saulkrastu slimnīcu un Siguldas slimnīcu, bet Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ar Jūrmalas slimnīcu, Tukuma slimnīcu un Rīgas 2.slimnīcu. VM rekomendējusi veidot arī Daugavpils reģionālās slimnīcas sadarbības teritorija ar Krāslavas slimnīcu un Preiļu slimnīcu, Ziemeļkurzemes slimnīcas sadarbības teritoriju ar Talsu slimnīcas filiāli un Kuldīgas slimnīcu, kā arī Liepājas reģionālās slimnīcas sadarbības teritoriju ar Kuldīgas slimnīcu (pakalpojuma sniegšanas vieta Aizputes pilsēta), Priekules slimnīcu un Saldus medicīnas centru. Piedāvātas vēl četras citas šādas sadarbības teritorijas.
