Skolu reforma: Jau tagad labu skolu dēļ skolēnus ved desmitiem kilometru no mājām

Pētījuma par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs
 

Jau tagad skolēnu vecāki izvēlas savus bērnus vest pat uz vairākus desmitus kilometru attālu skolu, norāda pētījuma par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Turlajs sacīja, ka pētījuma pirmajā posmā noskaidrots, ka jau tagad vecāki nereti izvēlas sūtīt savus bērnus nevis uz dzīvesvietai tuvāko izglītības iestādi, bet gan skolu ar augstu izglītības kvalitāti. Piemēram, mācīties uz Rīgas Valsts 1.ģimnāziju skolēni brauc ne tikai no galvaspilsētas mikrorajoniem, bet arī no Pierīgas, Siguldas un citām attālākām pilsētām.

Līdzīga situācija ir arī, piemēram, Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijā, mācīties uz kuru brauc skolēni no visa bijušā Rēzeknes rajona teritorijas, tādējādi faktiski jau tagad izpildot uzstādījumu ģimnāzijas uzturēt reģionu centros, uz kurieni varētu braukt no apkārtējiem ciematiem.

Reklāma

Turlajs ir pārliecināts, ka retorika par to, ka skolu tīkla sakārtošana radītu grūtības bērniem nokļūt uz skolu, lielākoties ir aizbildināšanās un nevēlēšanās neko mainīt, jo īpaši tādēļ, ka skolēnu pārvadāšana ir risināms jautājums. "Šajā sakarā patlaban satrauc tikai virkne "aizlaisto" lauku ceļu, par kuru stāvokli ir jārūpējas, lai skolēnus no lielākajiem ciemiem varētu nogādāt uz attīstības centriem. Līdz ar to, "ja to sakārtotu, tad transportēšana būtu tikai tehnisks jautājums," teica Turlajs.

Viņš arī norādīja, ka daļā pašvaldību skolas autobuss bērnam brauc pakaļ līdz pat mājām. Citās valstīs ir noteikti attālumi, parasti ap trim kilometriem, pie noteikuma, ja ir sabiedriskais transports, kad pašvaldībai par skolēnu izvadāšanu nav jādomā. Ja ir tālāk par trim kilometriem, tad vai nu tiek maksātas kompensācijas, vai arī organizēti īpaši pārvadājumi, skaidroja Turlajs.

Patlaban Turlajs nevar sniegt konkrētu atbildi par to, cik bērnu apmeklē skolas, kas atrodas lielā attālumā no viņu deklarētās dzīvesvietas. Eksperts pauda, ka acīmredzama problēma ir tajā, ka deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar reālo. «Maz ticams, ka skolēns no Baltinavas katru dienu braukā uz Rīgas Valsts 1.ģimnāziju. Nesakritība, uz ko norāda pati Centrālās statistikas pārvalde ir ap 20%,» norādīja eksperts.

Vienlaikus viņš pauda, ka vecāki, kas grib, lai bērns mācītos labā skolā, jau tagad «mierīgi brauc katru dienu no Ikšķiles, pat no Siguldas uz Rīgu». Tāda pat situācija ir redzama arī Bauskā, kad skolēnus ved uz Jelgavu.

«Kustība jau tagad notiek. Ja atceramies veco administratīvo iedalījumu, tad tā ietvaros teju katrā rajonā ir valsts ģimnāzija un jau tagad skolēnu migrācijas areāls ir bijušais rajons,» teica Turlajs.

Jautāts par to, vai Rīgas domes vadības bažām par to, ka skolēnus no viena Rīgas mikrorajona nevarētu nogādāt uz citu, ja tiktu reorganizēta kāda mikrorajona skola, Turlajs norādīja, ka Rīgā nekādām problēmām nevajadzētu būt, lai no Bolderājas atbrauktu uz Iļģuciemu vai centru - tas ir pusstundas jautājums.

«Jau tagad no Bolderājas skolēni brauc uz centra skolām. Nebūs jau tā, ka visas skolas Bolderājā slēgs. Jautājums, vai tur ir vajadzīgas trīs vidusskolas ar mazu vidusskolēnu skaitu,» teica ekonomģeogrāfs.

Kā ziņots, Latvijā ir virkne vidusskolu, kuru pastāvēšana kvalitātes ziņā nav pieļaujama, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Prezentējot pētījuma par optimālu skolu tīkla attīstības modeli Latvijā pirmo starpziņojumu, Šadurskis skaidroja, ka patlaban izstrādāts aptuveni 120 lapas plašs pētījums, un pilnībā tas noslēgties rudenī, ievadot jaunākos datus par skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā.

Pētījuma rezultāti kalpos par pamatu sarunām ar pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošu, jo tām būs jāpieņem galvenie lēmumi skolu tīkla sakarā, teica ministrs.

«Visiem lēmumiem saistībā ar skolu tīklu, lai tas atbilstu demogrāfiskai un ekonomiskai situācijai, kā arī migrācijas tendencēm, ir jābūt balstītiem pilnīgos un ticamos datos un vispusīgā datu analīzē, jo tikai tā var izstrādāt priekšlikumus pašvaldībām,» norādīja Šadurskis.

    Saistītie raksti
    Valsti aicina tomēr nodrošināt € 4,8 miljonus, lai uzturētu internātskolas

    Valsti aicina tomēr nodrošināt € 4,8 miljonus, lai uzturētu internātskolas

    Veidojot vienotu datubāzi, sāks ievākt datus par augstskolu beidzēju darba gaitām

    Veidojot vienotu datubāzi, sāks ievākt datus par augstskolu beidzēju darba gaitām

    Ekonomģeogrāfs: Nesakārtots skolu tīkls atņems līdzekļus veselības aprūpei un ceļiem

    Ekonomģeogrāfs: Nesakārtots skolu tīkls atņems līdzekļus veselības aprūpei un ceļiem



    Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

    Seko mums Facebook lapā

    Māja
    Māja, Rīga, 215000 EUR
    Māja
    Māja, Ķekava, 175000 EUR
    Māja
    Māja, Viesītes pag., 119000 EUR

    Sadarbības partneri

    • Politika.lv