Černobiļas AES seku likvidētāji joprojām cīnās par savām tiesībām

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Lai gan likums, kas aizsargā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājus un katastrofā cietušos, pieņemts jau 1999.gadā, biedrība, kura iestājas par šo cilvēku interesēm, joprojām cīnās ar dažādām problēmām. «Likums ir pieņemts. Tam bijuši arī seši grozījumi. Labi jau būtu, ja likums tiktu arī pildīts,» portālam TVNET stāstīja biedrības «Latvijas savienība Černobiļa» prezidents Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks.

Kā piemēru Vērzemnieks minēja rehabilitāciju, kura avārijas seku likvidētājiem likumā noteikta vienreiz gadā. «Reāli tā tiek saņemta aptuveni reizi trīs gados. Un tas viss atduras pret naudu,» viņš stāstīja. Nauda, kas paredzēta iepriekšminētajam nolūkam, tiekot dalīta arī ar citiem invalīdiem - arī tādiem, kuri strādā, tādējādi naudas visiem nesanāk.

Galvenā problēma, kurā avārijā cietušajiem vajadzīga palīdzība, ir veselības aprūpe. «Viņi ir saņēmuši radiāciju, tāpēc arī tās veselības problēmas ir,» norādīja biedrības prezidents. Viņš stāstīja, ka

Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā strādāja vairāk nekā 6000 cilvēku no Latvijas - puse no viņiem ir kļuvuši par invalīdiem,

pārējie dažādā apmērā zaudējuši darbaspējas. Tāpat līdz 2016.gadam miruši vairāk nekā 1,5 tūkstoši cilvēku.

Biedrība «Latvijas savienība Černobiļa» darbojas jau kopš 1991.gada un īsteno «černobiliešu» sociālo aizsardzību, komunicējot ar pašvaldībām, norādot uz pastāvošajām problēmām atbildīgajām ministrijām, kā arī tiekoties ar Stradiņa slimnīcas valdi, kura nodrošina no radiācijas cietušo cilvēku veselības aprūpi.

«Aktuāla problēma pašlaik ir jaunais korpuss Stradiņa slimnīcā. To nojauca, un cilvēkus, kuri ārstējās 29.nodaļā [Arodslimību un terapeitiskā nodaļa, Černobiļas AES avārijā cietušo ārstēšana], izdalīja pa divām nodaļām - 1. un 9. nodaļu. Nodaļa praktiski beidza pastāvēt. Mēs piekritām, ka slimnieki tiek izdalīti, bet vēlētos, lai nodaļa tiktu atjaunota,» stāstīja Vērzemnieks. Viņš norādīja, ka ikdienā turpina būt aktuālas problēmas ar nepareizi izmaksātiem pabalstiem, kā arī cilvēkiem, kuri tiesājas, nepieciešami jurista pakalpojumi, ar kuriem biedrība palīdz.

Biedrība ir gandarīta par pagājušajā gadā pieņemtajiem grozījumiem, ar kuriem pilnveidota sociālā nodrošinājuma sistēma avārijas seku likvidēšanas darbiniekiem. Iepriekš dalībnieki saņēma atšķirīgu finansiālo atbalstu atkarībā no tā, vai invaliditāte noteikta pirms vai pēc 2000.gada. Paredzēts, ka šā gada rudenī sociālā nodrošinājuma summas tiks pārrēķinātas un avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem piešķirta pensija kaitējuma atlīdzības apmērā, tiks aprēķināta gan pensija, gan kaitējuma atlīdzība neatkarīgi no invaliditātes noteikšanas laika.

«Nu, nevar būt tā, ka viens saņem 30, bet otrs 70 eiro, kaut arī abiem ir viena invaliditātes grupa,»

problēmu ieskicēja Vērzemnieks, norādot, ka pašlaik plānu par citu grozījumu nepieciešamību nav.

2017.gada 26.aprīlī aprit 31 gads kopš nakts, kad pēc neveiksmīgiem eksperimentiem uzsprāga Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem, katastrofas rezultātā priekšlaikus miruši 170 000 cilvēku.

Latvijā piemiņas pasākums katastrofas upuriem 26.aprīlī paredzēts plkst.10 Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā pie Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas akmens, kas atrodas blakus Aroda un radiācijas medicīnas centram.

Pasākumā lūgti piedalīties Latvijas valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, kā arī kaimiņvalstu - Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Gruzijas, Moldovas, Uzbekijas, Japānas un citu vēstniecību pārstāvji. Tradicionāli piemiņas pasākumā piedalās Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas personāls un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Pēc piemiņas pasākuma Iekšlietu ministrijā aptuveni simts avārijas seku likvidētājiem svinīgi tiks pasniegtas Piemiņas zīmes.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu