Latvijas pozīcijas kritums starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas «Reportieri bez robežām» (RSF) ziņojumā «Pasaules preses brīvības indekss» skaidrojams ar tiesiskā regulējuma nepilnībām, norādīja Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Latvija organizācijas ziņojumā no 180 valstīm ierindota 28.vietā, Lietuva 36.vietā, bet Igaunija - 12.vietā.
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu situācija Latvijā pasliktinājusies un tā noslīdējusi par četrām pozīcijām, kamēr Lietuva noslīdējusi par vienu pozīciju, bet Igaunija par divām pakāpusies.
Putnis sacīja, ka Latvija ieņem salīdzinoši augstu pozīciju 2017.gada Pasaules mediju vārda brīvības indeksā, apsteidzot arī daļu attīstīto Eiropas Savienības valstu, piemēram, Franciju un Lielbritāniju.
Tomēr viņš norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas lejupslīde par četrām pozīcijām var tikt skaidrota ar tiesiskā regulējuma nepilnībām, kas noved pie dažāda veida pretrunīgām darbībām mediju vidē - vai tās būtu tiesībaizsardzības iestāžu rīcība, vai neskaidrība par to, cik tālu sniedzas žurnālistu profesionālās brīvības un kādi ir no tā izrietošie pienākumi.
KM pārstāvis uzsvēra, ka 2016.gada nogalē apstiprinātās Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam iezīmē prioritāri risināmos jautājumus šajā ziņā, kurus sakārtojot, atkal sagaidāms Latvijas valsts starptautiskā novērtējuma kāpums.
Pēc Putņa teiktā, prioritāri ir sakārtot žurnālistu profesionālās darbības ietvara nosacījumus, tostarp izstrādāt caurskatāmu un saprotamu, mūsdienu mediju tirgum atbilstošu mediju definīciju, izveidot ombudu mediju atbildīguma nodrošināšanai, kā arī pilnveidot mediju reģistru.
Tāpat viņš sacīja, ka specifiskas prioritāras tiesisko uzlabojumu jomas skar žurnālistu profesionālās darbības tiesisko aizsardzību un žurnālistu informācijas avotu aizsardzību. «Visi šie jautājumi šobrīd ir KM darba grupas, kura ir sākusi darbu pie jaunu tiesību normu izstrādes mediju jomā,» sacīja KM pārstāvis.
Vienlaikus Putnis norādīja, ka, pēc KM domām, Latvijā nepieciešams kopumā nostiprināt sabiedriskos medijus un jāpalielina atbalsts komercmedijiem.
Kā ziņots, savā ikgadējā ziņojumā «Pasaules preses brīvības indekss» RSF brīdinājusi, ka preses brīvība pasaulē nekad nav bijusi tik apdraudēta kā tagad.
RSF ikgadējā ziņojumā norāda uz «ārkārtīgi toksisko» mediju pelšanu Donalda Trampa vēlēšanu kampaņā un kampaņā pirms Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Situācija ir «lūzuma punktā», atklāti brīdina RSF.
ASV un Lielbritānija indeksā abas zaudējušas divas pozīcijas, atkāpjoties uz attiecīgi 43. un 40. vietu.
RSF uzsver, ka preses brīvība ir briesmās vai ļoti nopietnā situācijā 72 valstīs, ieskaitot Krieviju, Ķīnu un Indiju.
Tiek norādīts, ka mediju brīvību grauj pieaugošā novērošana un autoritāru līderu nākšana pie varas visā pasaulē.
«Uzbrukumi medijiem kļuvuši par vispārizplatītu parādību, un pie varas nāk autoritāri līderi. Mēs esam sasnieguši pēcpatiesības, propagandas un brīvības apspiešanas ēru, it īpaši demokrātijās,» teikts ziņojumā.
Pēdējās vietas starp 180 apskatītajām valstīm ieņem Ķīna (176), Sīrija (177), Turkmenistāna (178), Eritreja (179), un pēdējā, 180.vietā, atrodas Ziemeļkoreja.
Pirmajā vietā atrodas Norvēģija, tai seko Zviedrija un Somija, kura pirms tam sešus gadus bija pirmajā vietā.
RSF balstījusies uz tādiem rādītājiem kā mediju neatkarība, pašcenzūra, likuma vara, caurskatāmība un pārkāpumi.
Eiropā vislielākos RSF nopēlumus izpelnījušās Polija un Ungārija, kuru pozīcijas turpina pasliktināties, un šā gada indeksā tās ieņem attiecīgi 54. un 72. vietu. Labējā valdība Varšavā tiek vainota par «sabiedriskā radio un TV staciju pārvēršanu par propagandas instrumentiem» un mēģinājumiem apklusināt neatkarīgos laikrakstus.
