Latvijas pozīcijas starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas «Reportieri bez robežām» (RSF) ziņojumā «Pasaules preses brīvības indekss» būtu zemākas, ja pērn būtu veikti grozījumi Krimināllikumā, kas paredzētu sodīt par valsts noslēpuma iegūšanu, ja tā nav saistīta ar spiegošanu, pastāstīja Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētājs Ivo Leitāns.
Viņš norādīja, ka iniciatīva kriminalizēt valsts noslēpuma ieguvi būtu attiekusies arī uz žurnālistiem gadījumā, ja notiktu valsts noslēpuma nelikumīga tieša iegūšana, kas nebūs veikta spiegošanas nolūkā. Šāds solis būtiski ierobežotu žurnālistu rīcības brīvību.
Kā ziņots, pērn Saeimā izskatīšanai tika iesniegti Krimināllikuma grozījumi, kuri paredzēja būtiski pārskatīt un mūsdienu situācijai pielāgot tiesisko regulējumu, kas paredz atbildību par noziegumiem pret valsti. Viens no piedāvātajiem grozījumiem paredzēja noteikt sodāmību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu.
Toreizējā LŽA valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga uzsvēra, ka Saeimā izskatāmie grozījumi Krimināllikumā apdraud mediju iespējas nesodīti ziņot par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, tie nonāk pretrunā ar žurnālistu pienākumiem aizsargāt informācijas avota noslēpumu, kā arī nepasargā trauksmes cēlājus.
Leitāns sacīja, ka LŽA tolaik aktīvi iesaistījās diskusijās, lai novērstu plānotos grozījumus. «Ja būtu pieņemti Krimināllikuma grozījumi, tad kritums [Pasaules preses brīvības indeksā] būtu daudz sāpīgāks,» norādīja LŽA vadītājs.
Vērtējot Latvijas pozīcijas starp citām indeksā iekļautajām valstīm, Leitāns skaidroja, ka Latvijā mediju brīvības ziņā nav tik kritiska situācija, kāda tā ir valstīm, kurām ir zemākais vērtējums indeksā. «Pat skatoties no Eiropas Savienības pozīcijām, esam augstāk par Rietumvalstīm,» sacīja LŽA vadītājs.
Viņš norādīja, ka Latvijas pozīcijas indeksā varētu būt ietekmējusi divkopienu jeb divvalodīgā mediju vide, kurā vairums krieviski rakstošo mediju nav pilnīgi brīvi un atspoguļo Kremļa propagandu. Tāpat to, visticamāk, ietekmēja arī tas, ka Latvijā paredzēta kriminālatbildība par neslavas celšanu.
Leitāns sacīja, ka iepriekšminētais nav nekāds jaunums Latvijas likumdošanā, tomēr pēdējā laikā Latvijā ir notikuši arī skaļāki incidenti mediju vidē, kas ietekmē to brīvību, - portāla «Tvnet» strīds ar Latvijas Nacionālo operu un baletu, žurnālistu telefonsarunu noklausīšanās un to saziņas kontrole, Drošības policijas un Valsts policijas veiktās žurnālistu pratināšanas, netieši mēģinājumi izdibināt žurnālistu avotus u.c.
Pēc LŽA vadītāja teiktā, neatrisinātais jautājums par pašvaldību izdotajiem laikrakstiem, kas rada konkurences problēmas ar Latvijas reģionālajiem medijiem, arī būtiski ietekmē preses brīvību Latvijā.
Leitāns sacīja, ka uz Latvijas mediju vides nākotni viņš raugās ar bažām, tomēr viņš cer, ka valsts amatpersonas un iestādes ar saviem lēmumiem necentīsies nepamatoti ierobežot mediju vidi Latvijā.
Kā ziņots RSF ikgadējā ziņojumā «Pasaules preses brīvības indekss» brīdinājusi, ka preses brīvība pasaulē nekad nav bijusi tik apdraudēta kā tagad.
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu situācija Latvijā pasliktinājusies un tā noslīdējusi par četrām pozīcijām, kamēr Lietuva noslīdējusi par vienu pozīciju, bet Igaunija par divām pakāpusies.
RSF ikgadējā ziņojumā norāda uz «ārkārtīgi toksisko» mediju pelšanu Donalda Trampa vēlēšanu kampaņā un kampaņā pirms Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Situācija ir «lūzuma punktā», atklāti brīdina RSF.
ASV un Lielbritānija indeksā abas zaudējušas divas pozīcijas, atkāpjoties uz attiecīgi 43. un 40. vietu.
RSF uzsver, ka preses brīvība ir briesmās vai ļoti nopietnā situācijā 72 valstīs, ieskaitot Krieviju, Ķīnu un Indiju.
Tiek norādīts, ka mediju brīvību grauj pieaugošā novērošana un autoritāru līderu nākšana pie varas visā pasaulē.
«Uzbrukumi medijiem kļuvuši par vispārizplatītu parādību un pie varas nāk autoritāri līderi. Mēs esam sasnieguši pēcpatiesības, propagandas un brīvības apspiešanas ēru, it īpaši demokrātijās,» teikts ziņojumā.
Pēdējās vietas starp 180 apskatītajām valstīm ieņem Ķīna (176), Sīrija (177), Turkmenistāna (178), Eritreja (179) un pēdējā, 180. vietā, atrodas Ziemeļkoreja.
Pirmajā vietā atrodas Norvēģija, tai seko Zviedrija un Somija, kura pirms tam sešus gadus bija pirmajā vietā.
RSF balstījusies uz tādiem rādītājiem kā mediju neatkarība, pašcenzūra, likuma vara, caurskatāmība un pārkāpumi.
Eiropā vislielākos RSF nopēlumus izpelnījušās Polija un Ungārija, kuru pozīcijas turpina pasliktināties, un šī gada indeksā tās ieņem attiecīgi 54. un 72. vietu. Labējā valdība Varšavā tiek vainota par «sabiedriskā radio un TV staciju pārvēršanu par propagandas instrumentiem» un mēģinājumiem apklusināt neatkarīgos laikrakstus.
